Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pārstāvji atzīst, ka pēdējo gadu neierastās laikapstākļu pārmaiņas Britu salās pagaidām nav izdevies izskaidrot, liecina valsts iestādēm pērn sagatavots dokuments, ko šonedēļ publiskojusi tīmekļa vietne wattsupwiththat.com.

Kritiķi "Met Office" pārmet, ka publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka pēdējos gados pieredzētais sausums, plūdi, aukstuma un karstuma viļņi Lielbritānijā un citviet pasaulē ir saistīti ar cilvēces izraisītām klimata izmaiņām, un tikai šaurā speciālistu lokā tiek atklāta patiesība - pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, kas izskaidrotu minēto dabas parādību sākotnējos cēloņus un to saistību ar cilvēces saimniecisko darbību.

Minētajā dokumentā speciālisti apskata neierastu laikapstākļu maiņu Lielbritānijā 2010.-2012.gadā, kad ilgstošam sausumam sekoja neierasti slapjš laiks. Periods no 2012.gada aprīļa līdz jūnijam kļuva par lietaināko trīs mēnešu periodu Lielbritānijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē - vismaz pēdējo simts gadu laikā.

"Met Office" pārstāvji secinājuši, ka 2010.-2012.gadā piedzīvotais sausums nav bijis unikāls, līdzīgi periodi pieredzēti agrāk, un nav pierādījumu, kas liecinātu, ka sausums bijis rezultāts klimata izmaiņām, nevis dabiskām laikapstākļu variācijām.

Pēkšņo nokrišņu daudzuma pieaugumu 2012.gadā izraisīja gaisa strāvplūsmas ("jet stream") pārvietošanās uz dienvidiem, bet šo izmaiņu cēlonis joprojām ir mīkla. Strāvplūsma ir ļoti strauji plūstoša gaisa strāva aptuveni desmit kilometru augstumā, tā veidojas vidējā platuma grādos starp aukstu gaisu, kas ieskauj Zemeslodes polus, un siltu gaisu tropos.

Gaisa strāvplūsma nepārtraukti mainās, nosakot gar nokrišņu daudzumu, gan gaisa temperatūru, un zinātnieki pagaidām nespēj prognozēt šādas izmaiņas ilgtermiņā. Gaisa strāvplūsmas pārvietošanos "Met Office" pagaidām skaidro ar dabiskajām svārstībām, un tās ilgstošs novietojums tālu dienvidos, kas Ziemeļeiropai nes aukstu ziemu un lietainu vasaru, dokumentā nosaukts par rezultātu neveiksmīgai apstākļu sakritībai.

Tomēr zinātnieki identificējuši vairākus iespējamos gaisa strāvplūsmas pārvietošanās iemeslus - paaugstināta ūdens virsmas temperatūra Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, ledus izzušana Ziemeļu Ledus okeānā, Klusā okeāna parādība "La Ninja", Saules aktivitāte, kā arī sezonālās izmaiņas atmosfēras cirkulācijā tropos.

Dokumentā minēts, ka steidzami nepieciešams izpētīt iespējamo saistību starp ledus izzušanu Arktikā un aukstākām ziemām, lietainākām vasarām Ziemeļeiropā. "Met Office" arī norāda, ka, iespējams, būs nepieciešami daudzi gadi, lai varētu apstiprināt vai noraidīt saistību starp pēdējo gadu neparastajiem laikapstākļiem un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekmi.

Zinātnieki no Kornela universitātes pagājušajā gadā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā. Tā kā ledus sedz arvien mazāku ūdens platību, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējā platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējā platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.

Arī Norvēģijas Meteoroloģijas institūts pēc 2012.gada vēsās un lietainās vasaras vēstīja, ka viens no galvenajiem sliktās vasaras iemesliem varētu būt strauji sarūkošās ledāju platības Arktikā.

Neparasti auksto laiku šā gada martā Eiropā izraisīja gaisa strāvplūsmas pārvietošanās tālu uz dienvidiem, patlaban tā pārvietojas uz ziemeļiem, līdz ar to tuvākajās dienās Eiropas lielākajā daļā, tostarp Latvijā, būtiski paaugstināsies gaisa temperatūra, liecina "Global Forecast System" prognoze.

(c) Baltic News Service. Visas autortiesības aizsargātas.