Dienvidu ciklons ir ciklona trajektorija, kas Latvijas teritorijai pietuvojas no dienvidiem. Tā austrumu malā ir raksturīgs siltais sektors ar tropiskajām gaisa masām, bet rietumu malā ir aukstais gaisa sektors ar aukstajām gaisa masām. Dienvidu ciklona rašanos var noteikt pēc satelītattēliem (skatīt attēlos blakus). Parasti attēlos redzamas biezas mākoņu masas, kas pēc tam sāk rotēt. Atšķirībā no Atlantijas okeāna cikloniem, dienvidu ciklonam nav raksturīga spirālveida forma. Meteoroloģijā pieņemts teikt, ka dienvidu ciklons rodas Melnajā jūrā, Vidusjūrā, bet tas var rasties arī virs Eiropas centrālajiem rajoniem. Viss atkarīgs no tā vai tur notiks silto un auksto gaisa masu sadursme, bez tam cikloni var veidoties virs Biskajas līča un kopā ar citu ciklonu veidot dienvidu ciklonam raksturīgās īpašības.
Dienvidu ciklonā ir liels siltā (Tropiskā) gaisa masu basiens, kur var veidoties negaisa mākoņi. Tādēļ šajos ciklonos ir daudz nokrišņu - ziemā sniegs un vasarā spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaisiem. Karstums pārvietojas gar ciklona austrumu malu - tā ir vislabākā negaisu attīstības zona. Mitrās augšupejošās gaisa masas rada enerģiju, un nereti neļauj ciklonam pieņemties spēkā. Tādēļ arī šie cikloni vasarā ir daudz vajāki nekā ziemā, jo parasti spēcīgs ciklons vasaras sezonā izveidojas ļoti reti. Un ja ieskatas šajā blakus esošajā animācijā tad var redzēt, ka aiz lielās ciklona mākonu masas veidojas jauni negaisa mākoņi. Tādēļ vasarā visbiežāk šajos ciklonos veidojas plašas negaisu sistēmas ar lietusgāzēm un vētrām.
Kā piemēru varu minēt 2008.gada 23 novembra spēcīgo sniegputeni, kas dažviet atnesa specīgu snigšanu un pērkona negaisu.
DIENVIDU CIKLONA ĪPAŠĪBAS
- veidojas virs Melnās jūras, Vidusjūras
- pārsvarā, ar dažiem izņēmumiem, tie ir vāji cikloni
- atmosfēras spiediens to centrā visbiežāk ir 995-1000 hPa (746 mmHg)
- spēcīgākajos ciklonos atmosfēras spiediens pazeminās līdz 965 hPa (724 mmHg)
- ziemā tie atnes spēcīgus sniegputeņus un vētras
- vasarā parasti novēro pērkona negaisu veidošanos, atnesot tropiskās gaisa masas;
- ciklonam tuvojoties pastiprinās austrumu ziemeļaustrumu puses vēji
- pēdējo gadu specīgākais dienvidu ciklons ir bijis 2008. gada 23.-24. novembrī
KĀDI LAIKAPSTĀKĻI IR DIENVIDU CIKLONĀ?
- Ciklonam tuvojoties, pastiprinās AZA puses vēji (atkarīgs no ciklona trajektorijas)
- valsts R daļā vējš var sasniegt pat vētras spēku, A pusē (centrā) var būt bezvējš
- debesīs sākotnēji parādās spalvu, vēlāk blīvāka mākoņu sega;
- ziemā bieži var novērot sneigputeni vai pat sniegavētru
- cikloni var atnest cita veida laika parādības: Atkalu, ledus lietu, sasalstošu lietu, kas var izraisīt ļoti daudz satiksmes negadījumu uz autoceļiem.
Iekšmasu atkala – veidojas ziemā "dienvidu ciklona" siltajā sektorā.
Nepieciešamie apstākļi:
- Siltā gaisa advekcijas rezultātā, kad pie zemes virsmas saglabājas negatīva gaisa temperatūra.
- Ir pietiekami blīvi slāņu mākoņi, no kuriem līst smidzinošs lietus,
- Ir temperatūras inversija, kuras apakšējā robeža atrodas aptuveni
- 500-1000 m augstumā, bet augšējā ap 1500 m augstumā, pastāv arī mitruma inversija.
- Šādos apstākļos atkalas intensitāte parasti nav ļoti liela.
Vēl bīstmākā ir frontālā atkala jeb sasalstošs lietus, kas mūsu reģionā veidojas “Dienvidu ciklonu” ietekmē.
Vislabvēlīgākie frontalās atkalas veidošanās apstākļi ir:
- Pāratdzesēts lietus, smidzināšana, migla vai zemi slāņu mākoņi, kā arī dažādas to kombinācijas
- Piezemes gaisa slānī lieli temperatūra inversijas slāņi
- Piezemes gaisa temperatūra no +0,5 līdz -3 gr., 850 mb augstumā no +5 līdz -5 gr.
- Gaisa temperatūra pirmā inversijas slāņa apakšā no -0,5 līdz -8 gr.
- Summārais mitruma deficīts atmosfēras slānim no zemes virsmas līdz 850 mb augstumam 3-5 gr. un mazāks
- 850 mb augstumā silta gaisa apgabals
- Mēreni vai stipri vēji piezemes gaisa slānī
- frontes pārvietošanās ātrums nav lielāks par 20-25 km/st.
Kā veidojas dienvidu ciklons?
Dienvidu ciklons veidojas tur kur ir silto un auksto gaisa masu sadursmes rezultātā. Bieži ciklons veidojas virs Melnās jūras un Vidusjūras, kur tas iegūst savu savu spēku virs siltajiem ūdeņiem. Vēl kā iemeslu var minēt Jet stream" straumes novirzīšanos uz dienvidiem līdz ar to vidusjūras reģionā palielinās iespējamība, ka tur tieši izveidosies. Dienvidu ciklons veidojas satiekoties Ziemeļeiropas vēsajām un Dienvideiropas siltajām gaisa masām. Vēl kā viens no Dievidu ciklonu rašanās faktoriem, ZiemeļItālijā ir ģeogrāfiskais novietojums, jeb Alpu Kalnu sistēmas ietekme, kas veido vai aizkavē gaisu masu kustību.
Kā piemēru varu minēt, divu dienvidu ciklona veidošanos. Laika kartē redzamas bultas ar ciklona pārvietošanās virzienu. Laika kartē, kas sastādīta 2010. gada 1.Februārī redzams, ka ciklons ir izveidojies virs Melnās jūras un virzās uz ziemeļiem. Ciklons daudzviet Latvijā atnesa vairāk nekā 10-15 cm biezu sniega segu un arī siltas gaisa masas, kas daudzviet it īpaši valsts dienvidu daļā izraisīja arī atkusni. Kaut arī vējš tad nebija spēcīgs un krasa atmosfēras spiediena svārstības netika novērotas. Kartē ir atzīmētas melnas līnijas (Izobāras) -ir apzīmējums (ar līniju laika kartēs) apvidiem ar vienādu gaisa spiedienu konkrētā brīdī ap konkrētu anticiklona vai ciklona centru ir izvietotas Dienvidu - Ziemeļu virzienā vai arī ziemeļrietumu un dienvidaustrumu virzienā, kas atgādina meridiānas.
Tieši dienakti vēlāk 2. Februārī no rīta. Dienvidu ciklons turpinājis pārvietoties uz ziemeļiem un atrodas jau virs somijas. Uz dienvidiem vēl atrodas otrais nelielais dienvidu ciklons. Aiz pirmā virpuļa vējš iegriežas no rietumiem un pastiprinās, jo ciklona centrs jau mūsu teritoriju ir pametis. Otrajā laika karte ir redzama jauna ciklonu rinda, bet šie cikloni, kas tur veidojās ir krietni vājāki.
Dienvidu ciklonos ir daudz nokrišņu. tie var izraisīt gan silta, gan auksta laika iestāšanos, tajos arī ir liela sniegputeņa iespējamība, kas var izraisīt lielas sekas. Tādēļ skatoties laika kartēs tam ir jāpievērš īpaša uzmanība!
Un tādad manis pieminētais piemērs - (Sniega vētra Irmela 2008. gada 23-24 novembrī)
Sinoptiskā situācija 2008 gada 22-24 novembrī:
Virs Melnās jūras veidojas dziļš ciklons vārdā Irmela, kas strauji virzās uz ziemeļiem. Tuvojoties Latvijai ciklons pastiprinās un tā spiediens centrā sasniedz 965 hPa jeb 724 mmHg. Ciklonam pietuvojoties Latvijas teritorijai sāka pastiprināties austrumu un ziemeļu puses vēji Šos vējus izraisīja dziļš ciklons, kas izveidojās, satiekoties Ziemeļeiropas vēsajām un Dienvideiropas siltajām gaisa masām. Ciklons izraisīja ilgstošu un vietām intensīvu snigšanu, kā arī stipru vēju, kas vislielāko ātrumu brāzmās – 30 m/s, kas atbilst ļoti stipras vētras spēkam - sasniedza Ventspilī. Vētras spēks (21-24 m/s) brāzmām bija ne tikai piekrastes rajonos (Kolkā, Pāvilostā, Mērsragā, Rīgā, Skultē un Ainažos), bet arī iekšzemē (Priekuļos). Arī citviet maksimālais brāzmu ātrums – 15-20 m/s –sagrieza sniegu vietām grūti caurredzamā putenī.
Līdz ar stiprajiem ziemeļrietumu puses vējiem strauji cēlās ūdens līmenis, kas visvairāk izpaudās tieši Rīgas līča austrumu un dienvidu daļā. Augstāko līmeņa atzīmi ūdens sasniedza Salacgrīvā – 149 centimetrus (cm), Skultē tas pacēlās līdz 138, Lielupē - 125, Daugavgrīvā - 123 un Andrejostā - 120 cm. Kolkā ūdens līmenis pacēlās līdz 111, Mērsragā - 112, Rojā - 109, Ventspilī - 93, Liepājā - 91 cm atzīmei. Jūrā pie Ventspils viļņu augstums sasniedza 4 metrus. Sniega segas biezums pēc lielās sniegavētras Daugavpilī bija 3 cm, Liepājā 6 cm, Jēkabpilī 10 cm, Saldū 12 cm, Alūksnē 23 cm, Rīgas apkārtnē vietām līdz 30 cm, Gaiziņkalnā, Siguldā un Valkā 32 cm, Lubānā 38 cm.
Šajā sinoptisko karšu animācijā redzama dienvidu ciklona veidošnās. Un arī ciklona pārvietošanās virziens.
Der zināt:
- Dienvidu ciklonu galvenā veidošanās vieta ir virs Itālijas ziemeļu daļas Alpu kalnu reģionā.
- Daudz mazāk dienvidu ciklonu veidojas virs Melnās jūras, bet tikai daži cikloni Kaspijas jūras.
- Apmēram 1/3 no dienvidu cikloniem pāriet pāri Latvijai no rietumiem un 2/3 no cikloniem pāriet no austrumiem.
- Visvairāk ciklonu veidojas vasaras un ziemas sezonā.
- Apmēram 33% no cikloniem ir ļoti vāji cikloni.
- Visvairak ciklonu virzās tieši uz Baltijas valstīm un Krievijas Rietumiem.
- Salīdzinoši mazāk ciklonu aizvirzās uz Skandināvijas valstīm.
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dienvidu ciklona animācija no satelītattēliem
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Meteriāls PDF formātā "Atkala un stiprs sniegs 2010. gada Ziemassvētkos"
- Tartu Ulikool
- Par 2008. Gada 22-24 Novembra sniegavētru
- Sniega vētra Monika ar fotografijām
Sinoptisko karšu attēli:
- Eesti Meteoroloogia ja Hudroloogia Instituut.
Cool:) Patīk raksts :)
15:12: Par 2008. gada 22.-24.11. vētru, kuru piedzīvoju Rīgā "uz savas galvas"- man ir raksts "meteo arhīvos" :)
Paldies! Pievienoju saiti raksta beigās.
WOW!!!Tas tik ir raksts!
Kas ir Izobāra? Saprotamā valodā. kāds no "gudrīšiem" varētu man paskaidrot, jo to es neizprotu l līdz galam :(
Tad jau viens no Dievidu ciklonu rašanās faktoriem, ZiemeļItālijā ir ģeogrāfiskais novietojums, jen Alpu Kalnu sistēmas ietekme.. kas veido vai aizkavē gaisu masu kustību? Kāds ģeogrāfs arī apmeklē meteolapu.lv? :D izņemot Bomu Trici ...
Izobāra - tas ir apzīmējums (ar līniju laika kartēs) apvidiem ar vienādu gaisa spiedienu konkrētā brīdī ap konkrētu anticiklona vai ciklona centru/ tas ir tas, ko zinu.
Patīk man tie Dienvidu cikloni. Ja Atlantijas okeāna cikloni bieži nes vienmuļu pelēcību, tad dienvidu cikloni parasti nes dinamiskus laikapstākļus. Pēdējais dienvidu ciklons gan mūs apdalīja aizejot pa austrumu pusi. Nebūtu slikti, ja ziema beigtos ar sniegavētru pēc kuras strauji ieplūst siltas gaisa masas visu sasnigušo nokausējot pāris dienu laikā un nesot lielus palus, kas uzlabo upju ekoloģisko stāvokli un priecē laivotājus.
Manīsim, ko mums atnesīs tagadējais BIRK (patreiz škiet, atkal aizies gar mūsu D robežām, bet jau tuvāk mums - salīdzinot ar neseno XAVER virpuli...). Pie mums var snigt vietām šovakar (laikam minimāli šur tur birst pārslas jau tagad) un drusku vairāk rīt. Savienojumā ar kādiem puteņiem.
Raksts ļoti labs, bet nu valoda gan vietām pabriesmīga... Ja šo trūkumu izdosies novērst, tad būs ļoti labi!
Piekrītu.. kaut ko centos palabot, bet nu līdz jaunajai versijai jāiztiek ar to, kas ir. Rakstā arī vairākas reizes atkārtjas atsevišķas teikuma daļas, piem., par puteni un spēcīgiem nokrišņiem. Lai nebūtu jālasa atkārtoti (citi droši vien iebildīs), to varētu vai nu izcelt vai izkārtot nedaudz savādāk.
Problēmas gadijās tādēļ, ka tekstu rediģējot redaktorā kaut ko nejauši esmu saspiedis un līdz ar to tekstā gaidījās vārdu atkārtošanās:(. Bet parējā raksta daļa ir skaidra un citiem lasītājiem saprotama:)
Es jau cenšos domu izlobīt arī no daudz "smagākiem" tekstiem, kā šis ;)
Es tā aizrāvos ar procesa izprašnu ka pat neievēroju kļūdas.
Domu "izlobīt" jau var, bet es uzskatu, ka jebkuram rakstam par jebkuru tēmu, ja tas tiek kaut kur publicēts, jābūt uzrakstītam kvalitatīvā valodā, bez daudzām gramatikas un rupjām stila kļūdām. Mūsdienās ar to diemžēl grēko daudzi, īpaši jaunie...
Un tamdēļ jau viņi ir "jaunie", kuri arī savā valodā meklē savu stilu un vispārējos gramatikas likumus ;) *Kopumā runājot, to es ļoti labi zinu: kvalitatīvu (oriģinālu, un ar iepriekš nekur neviedētām domām) rakstu uzrakstīt ir jūtami grūtāk nekā uztaisīt šās dienas dabas fotorindu. Šodien fotografē visi (21.gs. tehnika pieejama masīvos daudzumus), fotografēšana vairs nav elitāra padarīšana. Bet kvalitatīva žurnalistika par tādu - elitāru- gan top.
14:40: PUNKTS DIVI: sēžot malā uz dīvāna, cita rakstā - skaitīt nevietā esošos un vietā neesošus komatus, smalki aplūkot ne visai veiksmīgus ģenetīvā ģenerētos locījumus un tādas smagnējošas teikuma konstrukcijas ... arī ir daudz vieglāk, nekā pašam iet Dabā, tur atrast jaunu domu, to ietamborēt gludenos teikumos, rindkopās. Pielikt visus apmierinošu un arī SEO pateicīgu virsrakstu:) Un finālā iecept šajā portālā jaunu un svaigu rakstu :)
Tur es tev Raiti piekrītu, ka vieglāk ir visu kritizēt un spiest īkšķīšus, nevis uzrakstīt kādu rakstu. Vispār es domāju, ka šajā portālā izglītojošos rakstus un laika prognozes rakstīt nav jēgas. Lai tad raksta tie izcilie, izredzētie rakstītāji. Kuriem ir tā bagātīgā valoda.
17:22: Gribēju vēl piebilst to, ka man ir doma taisīt savu blogu, bet tā kā man ir liela aizņemtība, šo ideju pagaidām nespēju realizēt
17:31: Un vispārībā man liekas, ka šajā portālā es vispār neideros!
Ūja, ūja- mest plinti krūmos! :( No militārā viedokļa- labākā aizsardzība ir uzbrukums! Taisam jaunus rakstus un turpinām pats slīpēties (tas zināms, lielākā daļa negatīvie komentātāji to dara - vien aiz skaudības, ka paši neko nevar.../mazākā daļa- nāk ar racionālu domu, un tie ir tie vērtīgākie cilvēki). Rakstu veidošana šeit, jau netraucē arī savu blogu taisīt. Un jāpierod: ka mūslaikos un jo sevišķi letiņu vidū ir "labai tonis"- visu "noliet" neatkarīgi no darba kvalitātes plus kvantitātes. Šeit visā ir labais grauds - apzināties, ja "tevi" kritizē, tas nozīmē- esi pamanīts :))) (OT)
Pirmkārt, Raiti, ja runā par mani, es nevienu "nenoleju" un nekad nekritizēju tikai kritizēšanas pēc. Un par skaudību te runa vispār nevar būt! Pats ar interesi izlasu visus rakstus, kas parādās.
Ja runā par konkrēto rakstu, tad, ja pamanīji, es sākumā to novērtēju kā ļoti labu rakstu, un atgādinājums par gramatiku/valodu bija tikai tādēļ, ka šoreiz bija ļoti daudz gramatikas u.tml. kļūdu (iepriekšējā tādu bija maz), kuras derētu izlabot, un viss.
Neviens jau neprasa skaistus romānus un apceres vai nevainojamu valodu un stilu, ko patiešām nevar uzreiz izkopt. Es runāju tikai par elementārām gramatikas kļūdām - ja to ir pārāk daudz, tās "duras acīs" un RADA IESPAIDU (es nesaku, ka tas tāds arī ir!) par pavirši padarītu vai sasteigtu darbu, un gandrīz droši varu teikt, ka daudziem arī līdzīgs iespaids rodas. It īpaši tiem, kas šajā portālā iegriežas pa retam un kam varbūt nav sevišķ… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nu nevienu es uzvārdā nesaucu... tikai viedokli izsacīju (piedošanu, vēlreiz OT)
Pieņemu, ka Jūsu mērķis rakstot rakstu ir nodot informāciju. Ja uzlabotu gramatiku, Jūs šo mērķi sasniegtu labāk.
Kaut vai uzreiz publicējiet rakstu, pagaidiet līdz Jums ir laiks un izlasiet to vēlreiz. Vai labākā gadījumā, iedodiet kādam citam (kaut vai kādam te pat no meteolapas) pārlasīt.
Laba gramatika nav pašmērķis un pati par sevi neko nedos, tā tikai ļoti palīdzēs tiem cilvēkiem, kas lasa rakstu.
Prom arī Jūs neviens nedzen, un mēs vēlētos, lai Jūs paliekat te, jo rakstu dažādība nāk par labu un prieks redzēt, ka sākumlapā redzams, kas vairāk, par "aktuālo situāciju".
Un tad, kad administrācija uztaisīs, kad rakstiem būs apstiprinājums. Tad būs jāsūta pieprasījums, lai rakstu apstiprināt. Un tad, ja administrācijai kaut kas nepatiks, tad teiks pielieciet tur komatiņu un burtiņu utt. Un vispārībā, kad administrācija ieviesīs rakstus ar apstiprinājumus, manuprāt, tas vēl vairāk atgrūdīs tos cilvēkus, kuri gribēs šeit kaut ko rakstīt *Off topic*
Cerams, ka tik melns variants jaunās Meteolapas versijā te nenobriedīs. Mans piedāvājums būtu šādu "weathermen'a" barjeru piedāvāt jaunajiem (līdz šim šeit nepublicējušajiem) UN tikai pie pirmā raksta. Vispār ir jāapzinās- labi rakstītāji un jo īpaši labi meteo rakstītāji uz katra stūra "nemētājās". Drīzāk ir otrādi, viņi šurp jau tagad ir jāvilina. Viena otra multimediju "meteo zvaigzne" jau arī pirms laika it kā sacījās- ka nedēļā būs savs ievadraksts, vismaz patreiz no tā ir "čiks" iznācis. Ja Administrācija sāks reiz likt šeit augstu ambīciju žogus, tad neatliks nekas cits kā samaksu piedāvāt (alternatīva- slēgt šo portālu). Pieļauju - laba motīvācija kādam žurnālistam par godprātīgi noformētām 7000 zīmēm būtu saņemt ls 40 (caurmēra cena bilžainajos sieviešu žurnālos). Atkal tikai vispārīgs viedoklis (vēlreiz piedošanu, OT).
Runa nav par komatiem vai pareizrakstību kā pašmērķi, bet gan labāka iespaida atstāšanai cilvēkiem, kas meteolapu neapmeklē ikdienā un raksta mērķi efektīvāku sasniegšanu (informācijas nodošanu).
Tā jau tikai tāda matu skaldīšana-patiešām vienmēr atrodas kāds ,kuram nepatīk iesūtītie raksti.Bet NEKAD NEVIENS NO VIŅIEM nav pats šeit neko iesūījis.Un tad vienkārši šo rakstu vairs nebūs un to kas meklēs gramatikas kļūdu ari nebūs-ko tad viņi te meklēs.Likvidatori savu būs veikuši un ies matus skaldīt uz kādu citu portālu.
Paldies par komplimentu! ;)
Katram ir savi kritēriji, intereses, stils, izglītības līmenis, dzīves pieredze u.tjpr.. Mēdzu rakstus vērtēt negatīvi, arī šo - tieši tāpēc, ka izlasot pirmās 2 rindkopas, vairākās vietās prasījās veikt korekcijas, lai tas būtu labāk uztverams. Un tas nekādā veidā nav balsojums pret cilvēku, jo citi raksti no manas puses ir novērtēti pozitīvi.
Jā, esmu vairāk pievērsies tai cilvēku grupai, kas vēlas meteolapa.lv redzēt kvalitatīvā, ne tik daudz kvantitatīvā attīstībā.
"Likvidatori" - tas gan labi pateikts:)) (man gribas šo jaunvārdu ņemt bruņojumā un ar to apzīmēt tos slepenos krūmu negatīvos balsotājus pie galerijām/ rakstiem, un kuri neiznāk dienas gaismā motivēt, kamdēļ tā dara...).
Par Dienvidu cikloniem- arī man tas ir ta teikt mīļakais ciklonu veids, kas gandrīz vienmēr atnes dinamiskus, interesantus un dažreiz pat visai stihiskus laikapstākļu paversienus :) Ziemā intensivi sniegputeņi, dažreiz pat sniegavētru, bet vasarā spēcigus negaisus kombinācijā ar siltiem ,sutīgiem, tropiskiem laikapstākļiem. Atlantijas jeb ka pie sevis deveju rudenigi cikloni parasti nes peleku laiku ar samera neizteiksmigiem nokrišniem,ziemā biežiatkušnus, bet vasara pavēsu un pelecigu laiku, vienīgi rudens vētras gan arī, bet visbiežak tomēr līdz mums tie tomēr atnak jau ne pirma svaiguma, novājinati.
piemēram 2010 g sniegavētra - dienvidu ciklons MONIKA
Nupat jau virzība ir pavisam aplamā virzienā.Šai lapā galvenais un primārais ir raksta saturs,un,ja tas ir aktuāls un saistošs,neviens nepiešķirs lielu nozīmi izteiksmes veidam un gramatikas kļūdām.Vēl jo vairāk, pie katras izdevības negrūdīs to "autoram degunā".Viennozīmīgi, - aizrādīt vai ne, būtu jāatstāj administrācijas ziņā.Pareiza ir Raita pamatdoma,ka skaitīt neieliktos komatus rosina savas nespējas apzināšanās un skaudība.Un vēl sliktāk,ja met ar prieku to akmeni cita dārziņā.savu nemaz neparevidējot.Piemēram,līvānietis ļoti bieži raksta nepavisam ne tā,kā latviešu valodā pieņemts.Tā raksta vācieši,liekot darbības vārdus teikuma beigās.
Pašsaprotami,ka pareizrakstībai ir jāpievērš vērība,bet nevajag to pieņemt,kā noteicošo,vērtējot labu un noderīgu rakstu,līdz ar to saturu atstājot paēnā (kā šajā gadījumā).Ja būs divi raksti - viens nevainojamā izteiksmē,bet saturiski nabadzīgs,otr… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es neskaitu komatus, un rakstus šeit neesmu rakstījis. Un man neskauž, ka to dara citi - tieši otrādi! Savus uzrakstītos komentārus es pārlasu, lai nebūtu pareizrakstības vai gramatikas kļūdu. Par stilistiku es nevienam neko nepārmetu, tā ir katra paša darīšana. Un nemetu akmeni neviena dārziņā, par "prieku" šajā sakarā nemaz nerunājot.
Tieši šī Raita "pamatdoma" jeb "PUNKTS DIVI", ka it kā kāds to vien tik dara kā skaita komatus un meklē, kam piekasīties, īstenībā izsauca visu šo "vētru" ūdensglāzē. Kā arī manu atbildi ar tālāku skaidrojumu, jo es (acīmredzot pretēji Raitim) uzskatu, ka zināmiem kvalitātes kritērijiem jābūt visās lietās. Arī pareizrakstības ziņā, protams, nenostādot to kā galveno vērtējuma kritēriju.
Bet ar domu par "jaunajiem rakstītājiem" biju domājis vispārzināmās tendences interneta komentāros valodu vienkārši izkropļot vai vi… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Oi, es taču arī vienmēr "stāvu un krītu" par kvalitatīvu darbu! Primitīvi raksti - taču netiek cauri arī tagadējās Meteolapas administrācijas sietam (aizdomas, ka vispār šādi netiek sūtīti...). Labi, šeit vairāk nediskutēju/ jāgatavojas nākamai dienai- ar jaunām meteo kaislībām :)
Nesaku gan ka rakstiem jabut vienalga kādiem, paviršiem un ar kļūdam, bet skatamies kāda ir realitāte- vairums mes te esam amatieri gan meteorologijā, gan it īpaši zurnalistikā, jo manuprat lai uzrakstit visiem saprotamu un viegli lasamu un tai pat laikā saistošu un zinātniski pareizo rakstu jabūt vai nu specialai izglitibai, vai arī talantam, vai ari ka iesacejam japatere sausmigi daudz laika, kas ne visiem un ne vienmēr ir pieejams...
Starp citu,par grūti lasāmiem rakstiem.Ir tāda sentence - grāmata būtu jālasa tā, it kā kāptu kalnā.Viegli lasāmās ir bez vērtības.
Tas nu gan vairāk ir par saturu.Bet vai šis raksts tiešām bija tik grūti lasāms,ka pelnījis tādu kritiku?
Profesonāli atbaidīs saspīlēta vai samākslota gaisotne diskusijās,bet ne kāds gramatiski kļūdains raksts.Kļūdas pieļauj visi,arī profesionāļi - pēdējie,varbūt,vēl vairāk,jo vairāk domā par to,ko raksta,mazāk par komatiem.
" Klimatam" lapā ir jābūt tādam,lai tajā būtu patīkami ienākt.Arī strīdi var būt zināšanu veicinoši un domu apmaiņu slāpējoši.Ja galvenais akcents un uzmanība tiks vērsta uz gramatiku,un kaut ko,ne par tēmu izteiktu,tad ne viens vien jutīsies reglamentēts savā izteiksmē,un maigu klimatu tas neradīs.Un pavisam noteikti dažam atņems vēlmi izteikties.Laika gaitā esmu šo lapu ieteicis vismaz trīs cilvēkiem.Vismaz viens no viņiem reizēm lietd… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Un atkal komenti ir butiba off topic un cepšanas notiek nebut ne par meteolietam, bet par kļudām un gramatiku, rakstības pareizibu ;)
Manuprāt labi, ka vispār te kāds vel samera regulari kaut ko raksta bez Aktualas situacijas, kas vieniga šeit atjaunojas stabili un regulari. Un arī ;sis raksts par Dienvidu cikloniem šeit ir vietā un gana interesants un saistošs, tapat ka pati parādiba. Un ja kādam kaut kas dikti nepatīk un t.t. -tad lai šeit uzraksta labāku un " pareizāku" rakstu, vai arī sazinās ar autoru un kopīgi un draudzīgi palīdz uzlabot, koriģet , padarīt stilistiski pareizo un saprotamaku...
Kamēr šeit nav profesionāļu, kas regulāri, zinātniski un stilistiski pareizi raksta, tikmēr mēs atbaidisim un izgaiņasim arī tos pedejos entuziastus un meteointeresentus, kas te vel grib kaut ko darīt, rakstit un piedalities. Diemžel mūsu profesionaliem acimredzot nav laika vai ka citadi, la… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Grūti lasāmi raksti atbaida potenciālos profesionāļus, tādējādi te var nekad nepienākt Jūsu minētā diena, kad šeit regulāri rakstītu profesionāļi. Tā kā necenšoties uzlaboties, paši stagnēsim un labāk nepaliks.
Nu ja'!!!, tad jau es uzrakstot rakstu esmu pateicis to, ka neviens profesionālis nedrīkst šeit neko rakstīt. Tad sanāk, ka esmu kādam teicis, ka tu te nedrīksti rakstīt!!!
19:49: Tad sanāk, ka tagad man būs jāraksta apcērējumi ar metaforām un sulīgiem epitetiem un izteicieniem!!!!!. Tādēļ man arī rodas šīs pārdomas, vai vispār šeit kaut ko rakstītu,jo kādam nepatīk, ka teikums nav uzrakstīts ar sulīgiem vārdiem un vārsmām.!!!
Vispārībā, ja jau es stagnēju šajā jomā, tad man vispār būs labāk ( Kā jau iepriekš minēju.) Rakstīt šajā portālā nav nekādas jēgas!!!!
20:00: Vēl gribēju piebilst, ka es uzrakstot rakstu tad jau sanāk, ka es izskatos pēc kaut kāda Sātana elles valstībā un tiem profesionāļiem saku: Ejiet prom no šejienes!!!!!
Jūs visu esat pārpratis un ņemat pārāk personīgi.
Visi, kas šeit ir izteikušies, par raksta saturu runā pozitīvi. To Jūs ignorējat, un ieteikumus uztverat par uzbrukumu.
nu te gan visi sacepushies...... man patiikams klimats ir taads kur cits citu neaprej bet pasaka kaut ko konstruktivu vai noderigu, interesantu. te nu ir ta savadi jo vismaz es komatus neskaitu bet atklati ir redzams ka autors pret citu domam rejagee par daudz izteikti. raksts man daudz ko jaunu ir iemacijis un par to paldies.
kapec neviens tad nekritize komentarus kur citi cilveki uzvedas ka viszinosi pasaules nabas? domaju ka izsakot pietiekami skaidri, nenemiet launa.
Starp citu reku izrakās viens interesants periods. Loti silti gadi, kuriem seko strauja atdzišana. Gadi 1824 un 1826 ir bijuši gandrīz vai par pusgrādu siltātiki par 20 un 21 gadsimta karstakajiem gadiem.
Dati par Rīgu.
Vid temo. gads
8.8 (1824)
8.1 (1825)
8.9 (1826)
8.1 (1827)
6.1 (1828)
3.7 (1829)
4.7 (1830)
Sīs periods ir līdzīgs kā bija 1989-1993. Un tas kie tie karstie gadi parasti iet secīgi ir indikators, ka to siltumu ietekmē kādi procesi kuru ilgst vairākus gadus.
Varbūt kādam ir kāda info par laiku, ap 1824-1829 gadu.
Un vēl patrei iz ļoti negatīva (-5) arktiskā oscilācija (AO).
Lūk, sķiet atkal nepatiesi apvainojam vel vienu cilvēku un lietotāju, kas sentās te kaut ko darīt un rakstīt. Nu ko paliekam bez mēneša prognozem un apkopojumiem,ka ari dažiem citiem potencialiem rakstiem... Ta turpinot šeit drīz varēs blenzt tukšumā un skatit prognozes no sānu slejām un saitēm un verot radaru... Šitas diskusijas un kritika atbaidis gan amatierus, gan profesionaļus un jauni raksti vairs netaps, vietne pamazām izzudis jo kļūs neinteresanta... Pēc daudziem asiem un nekonstruktiviem uzbrukumiem savulaik pamazām iznika ari Maikla "Meteoziņas", vismaz tas manuprat bija viens no būtiskiem iemesliem... Otra izeja -algot profesionaļus, kas te pareizi un skaisti rakstis, bet vai atradisies vajadzigais finansejums ? Ari man ja ari kādreiz bija doma šeit ko uzrakstit, bet roka vairs necelsies, neesmu ar nekads profesionalis un rakstu darbi nebut nav tas kas man viegli padodas. Kaut … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nevienam nav jābūt profesionālim vai izcilam rakstniekam - pietiek tikai kaut vai pašam pārlasīt vienreiz savu rakstu vai ar iedot kādam citam izlasīt - draugam, ģimenes loceklim, vai kaut vai kādam te pat no meteolapas.
Lūdzu parādiet, kur Jūs redzat kādu apvainojumu? Pārsvarā visi komentāri ir par to ka, raksts ir labs, un par ieteikumi lai uzlabotu lasāmību. Es tiešām nesaprotu, kāpēc tas tiek uztverts tik negatīvi un personiski. Tie ir tikai ieteikumi.
Laikam jau šoreiz kopumā ir sanācis pārak masīvs kritikas un ieteikumu birums pāri vienam rakstam un lietotājam un nu ir sanacis, ka sanācis... Man tomēr liekās,ka pamazām taisas ieviesties parak stingra un barga atlase un cenzūra vienkāršu lietotāju/amatieru/entuziastu rakstiem un galerijam...
Nu nezinu gan, vai tiešām kritikas bijis tik daudz, jeb vienkārši viss ir sakāpināti uztverts - katrs ieteikums, padoms tiek vērtēts bezmaz kā aizvainojums... Tajā pašā laikā aizmirstot to, ka neviens (!) no šeit rakstošajiem konkrēto rakstu nevērtē negatīvi, tieši otrādi! Vien daži norāda uz zināmām nepilnībām un šo to iesaka, kā tās novērst, bet, ja šādi ieteikumi tiek vērtēti kā uzbrukums... Man liekas, te vienkārši jāļauj emocijām norimties un jāpalūkojas uz to visu ar vēsu prātu.
Ko tad lai saka citu interneta portālu rakstītāji/apmeklētāji, kur viņus PILNĪGI NE PAR KO var nozākāt vissmagākajā veidā, kur ir veseli bari, kas nodarbojas TIKAI ar visu zākāšanu un pelšanu? Es sen esmu Meteolapas aktīvs lasītājs/komentētājs, un nezinu nevienu citu portālu, kur raksti būtu tik augstu vērtēti un kur būtu tik maz negatīvā (savulaik gan gāja dažādi). Varbūt tieši jebkādas kritikas trūkums un pastāvīgs au… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Es, kā kritiķis, savu rakstu publicēju pirms neilga laika.
Otrkārt, mūsdienu i-neta laikmetā uztraukties par to, ka kādam rakstītais nepatiks vai kāds pret to iebildīs, ir absurdi.
Un jā, viena iespēja, drūmākā, ir pārveidot šo vietni tikai par vietu, kur aplūkot dažādus risinājumus, bez jebkādiem rakstiem un komentāriem. To vēl neapsveru, bet tieši tāpēc, ka vismaz daļēji zinu iemeslus, kāpēc šeit pašlaik ir lieki regulāri gaidīt senāko autoru (maikla, Toma) rakstus, šo ideju nevar pilnībā noraidīt. Būsim godīgi, šeit gandrīz (skatos uz to globāli, un tas nebūt nav apvainojums kādam) nekas cits nenotiek, lielākā daļa vien aplūko kartes un dodas interneta plašumos.
Aizliedzot komentēt dažiem senākiem biedriem, kas nereti nodarbojās ar trollingu, mēs centāmies saglabāt kaut daļu toreizējo lietotāju. Bet līdz ar to, nav ne to, kam toreiz liedza iespēju komentēt, ne to, kas toreiz šeit aktīvi piedalī… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
...un ideālā gadījumā šajā resursā būs kāds nostūris...(C)
Tas tiešām būtu ļoti derīgs un bieži izmantojams papildinājums,kurā,vajadzības gadījumā bez sirdsapziņas pārmetumiem, varētu uzrakstīt "ne par tēmu".To varētu izveidot arī kā sava veida zemsvītras piezīmes,pamatteksta papildinājumu "ne tēmā",ar ērtu piekļuvi tām.
REZUMĒ:Es esmu ar mieru lasīt par meteolietām jebko un jebkādā ortogrāfijā,ka tik tēma interesanta.
Kontekstā ar šajā portālā izmantoto frāzi par mazo ledus laikmetu, te ir tvīts no Joe Bastardi: "For the record, I do agree, that someday winter will end. Its not the mini ice age (yet)" - "Ziema kādu dienu beigsies. Šis nav mazais ledus laikmets (pagaidām)"
Līdz mazajam ledus laikmetam vēl daži gadi esot jāpagaida - kamēr beigsies pašreizējā Saules 11 gadu cikla maksimālā fāze, kamēr Atlantijas okeāns no siltās fāzes ieies aukstajā (Klusais okeāns jau vairākus gadus atrodas aukstājā fāzē - PDO indekss pastāvīgi ir negatīvs).
(komentārs ierakstījās ne tur, kur gribēju)
Koments ierakstījās kur vajag:). Es no savas puses teikšu: Mazais Ledus laikmets pie mums būs tad... ja nu tagad sniega sega regulāri būs līdz aprīļa beigām vai pat līdz maija desmitajiem datumiem. Kad tā atkal no jauna patstāvīgi uzradīsies oktobra sākumā vai viducī. Kad īstā vasara ar +17+20 grādiem dienas laikā vien būs pusmēnesi jūlija pirmajā pusē. Kad 200 dienas gada aukstajā pusē vispār būs bez atkušņiem. Kad mums netālos apgabalos, teiksim Igaunijas Z daļā parādīsies patstāvīgais zemes sasalums. Fantāzija!
Tad es sen būtu pārvācies pāris tūkstošus km uz dienvidiem. Jau mūsu tagadējās ziemas šķiet nebeidzami garas un vasaras pārāk īsas, 200 dienas ar mīnusiem un sniegu vispār būtu vāks.
Nu jā- priekš mums tā ir fantāzija, bet uz 57-tās (Rīgas) paralēles dažos pasaules novados /Kanādas vidiene, arī Sibīrijas daži reģioni/ šādi laika apstākļi ir realitāte.
Tās taču ir "globālās sasilšanas" sekas - to taču neviens nav "iedomājies". Pat tad, ja visi (kuri vēl nebūs evakuējušies uz siltajām zemēm) pārvērtīsies ledus skulptūrās, vainīga "izrādīsies" globālā sasilšana! :D
:) :)