Šajā attēlā, kas ņemts no www.wetterzentrale.de, redzamas 4.marta rītā sagatavotās "Global Forecast System" (GFS) ansambļa prognozes Rīgai. Prognozes attiecas uz 850hPa temperatūru (kas nav tas pats, kas gaisa temperatūra, ko redzam termometros un par ko stāsta laika ziņās), tā labi raksturo to, cik aukstas vai siltas ir dominējošās gaisa masas, bet neuzrāda diennakts temperatūras svārstības, mākoņu vai vēja ietekmi. Grafika kreisajā malā ir redzama temperatūras skala, savukārt treknā sarkanā līkne ir 30 gadu vidējā 850hPa temperatūra.
Pēc spēcīgā ciklona, kura centrs svētdien, 3.martā, šķērsoja Vidzemi, Latvijā no ziemeļiem īslaicīgi ieplūdis auksts gaiss - 4.marta rītā Ainažos oficiāli reģistrēti pat -23,7 grādi, strauju gaisa atdzišanu šeit izraisīja skaidra laika un bezvēja kombinācija. Tomēr šis aukstums strauji atkāpjas, un grafikā ir redzams siltuma vilnis, kas gaidāms 5.-7.martā. Saskaņā ar pašreizējo prognozi siltākā diena būs 6.marts, kad gaisa temperatūra dažviet Kurzemē (ne rietumu piekrastē, jo gaidāms DR vējš) un Zemgalē saulaina laika gadījumā var sasniegt +9 grādus.
Pēc tam, visticamāk, atkal kļūs aukstāks, un izskatās, ka ilgstoši gaidāma martam neraksturīgi zema gaisa temperatūra. Lai gan, kā redzams grafikā, dažas līknes ir virs citām, tātad saglabājas neliela varbūtība, ka arktiskās gaisa masas tomēr saudzēs Latviju.
Pēdējais marts ar mēneša vidējo gaisa temperatūra zem normas bija 2006.gadā. Tad marta vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija -3,5 grādi, vēl par grādu aukstāks bija 2005.gada marts. Vissiltākais marts bija 2007.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +4,4 grādus. Visbargākais sals martā piedzīvots 1942.gadā - tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -9,8 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tik liels aukstums kā tālajā 1942.gadā nav gaidāms, tomēr patlaban izskatās, ka marts šogad būs aukstākais pavasara mēnesis kopš 2006.gada vai, iespējams, pat ilgākā laika posmā. Vēl gan prognozes var mainīties uz silto pusi.
GFS prognozē, ka mēneša gaitā Latviju sasniegs arī viens vai divi cikloni ar sniegu un, iespējams, puteni. Ja piepildīsies prognoze par ilgstošu periodu ar zemu gaisa temperatūru, marta beigās vai aprīlī pieaugs strauja siltuma un palu varbūtība. Par paliem gan grūti spriest - jāskatās, cik daudz sniega vēl uzsnigs un cik daudz sniega "apēdīs" saule.
Biezākā sniega sega Baltijas valstīs saglabājas Hānjas augstienē, kuras turpinājums Latvijā ir Alūksnes augstiene. Rūsmē, ciemā Igaunijas dienvidaustrumos aptuveni piecus kilometrus no Latvijas robežas, sniega segas biezums 4.marta rītā bija 67, Alūksnē - 61 centimetrs. Citviet Latvijā sniega segas biezums pirmdienas rītā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem bija no viena centimetra Kurzemes rietumu piekrastē līdz 48 centimetriem Jaunpiebalgas novada Zosēnos.
Papildināts 5.martā
5.marta rīta prognozes ir vienprātīgākas par gaidāmo aukstumu:
Nu tad aukstais marts, pēc sentēvu vēstījumiem- pēc vēsa marta seko negaisains maijs...
Ja šī prognoze piepildīsies tad ir iespēja, ka martā Rīgas līcis pamatīgi aizsalst nesot piekrastei kārtējo auksto pavasari. Bet priecē iespēja par lieliem paliem marta beigās vai aprīļa sākumā, jo tad pie augsta ūdenslīmeņa varēs labi nolaivot pa kādu Latvijas straujupi. Upēm arī lieli pali nāk par labu, jo attīrās gultne.
Bet- ja kusīs palēnam "ar sauli", tad lieli pali var neizveidoties.
Tagad šī līkne jau ir "maigāka", kas zina- kā vēl būs pēc 6 stundām?
16:58: (offtopiks) Atradu video- "Pasaule pēkšņi bez naftas".
Straujš siltums marta beigās un aprīlī būtu ļoti labi, tas varētu atsvērt aukstumu martā, galvenais, lai ir saulains laiks! :) Kā būs - to jau redzēsim...
Es te par to līkni. Kā noprotu, tad tā ir daudzkārt minētā temperatūra X km augstumā, vai ne?
Vai tas tad nozīmē, ka lai gan tur rādās, ka tā ir -5 grādi, uz zemes tik auksts nebūs. Pareizi?
Pa vidu maisās vēl visādi papildus faktori, gaisa mitrums, vēja virziens... Kopumā līkne rāda tikai aptuveno korelāciju, ne precīzu prognozi pie zemes.
Pēdējās saulainajās dienās gaisa temperatūra uz zemes jau pakāpjas aptuveni +10 grādu virs 850hPa temperatūras, pavasara beigās un vasarā šī starpība skaidrā laikā un bezvējā var sasniegt 18 grādu. Savukārt laikā, kad ir nokrišņi, gaisa temperatūra dienas laikā ir tikai nedaudz augstāka par 850 hPa temperatūru.
Naktīs korelācija ir mazāk izteikta, ir bijuši gadījumi, kad skaidrās bezvēja ziemas naktīs gaisa temperatūra uz zemes noslīd kādus 25 grādus zem 850hPa temperatūras, bet mākoņainā laikā gaisa temperatūra naktīs nereti ir augstāka par 850 temperatūru. Un vēl jāņem vērā jūras ietekme - ja vējš pūš no jūras, tad gaisa temperatūra piekrastē tuvojas ūdens virsmas temperatūrai.
Paldies par raksta papildinājumu ar šīrīta attēlu. Tieši gribēju teikt, ka tuvākajās dienās būtu labi pasekot līdzi un pievienot izmaiņas.
Jā, šīs līknes mainās reizi 6 stundās...