Ikdienā mēs bieži sastopamies ar dabas parādībām. Dažkārt šīs parādības var arī mūs apdraudēt. Piemēram, ja karstā vasaras dienā virs mūsu galvām savelkas negaisa mākoņi, vai rudenī tuvojas kāds spēcīgs ciklons, kas var atnest spēcīgu rudens vētru. Tādēļ laika ziņās mūs brīdina par atsevišķām laika parādībām ar prognozējami būtiskām sekām, lai iedzīvotāji paspētu tām sagatavoties. Šoreiz iepazīstināšu meteolapa.lv lasītājus ar laika apstākļu kritērijiem, kad meteoroloģijas dienests izplata brīdinājumus.
Tabulā apkopotas 17 bīstamas laika parādības, kas var radīt postījumus vai zaudējumus. Par to informē (EMHI) - Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūts.
Laika parādība. |
Bīstamības klase | Parādības izraisīto seku raksturojums | ||
1 | 2 | 3 | ||
1. Vējš | Vēja ātrums brāzmās pastiprinās līdz 15m/s vai nedaudz vairāk | Vēja ātrums pastiprinās līdz 20-25 m/s, brāzmās sasniedzot 29-34 m/s. | Vēja ātruma pieaugums no 30 m/s (stipra vētra) un vairāk (no 32,7 m/s (orkāns), vai brāzmas 35 m/s un vairāk | Lielie koki tiek izrauti ar saknēm. Tiek daļēji iznīcinātas ēkas un norauti to jumti. |
2.Tornado jeb virpuļviesulis | Vēja ātrums sasniedz 25 m/s un vairāk. | Tiek iznīcināti meži un sabojātas ēkas. | ||
3.Stiprs lietus. | Nokrišņu daudzums 12 stundu laikā saniedz 15-49 mm mazāk nekā 10% valsts teritorijas. | Nokrišņu daudzums sasniedz 30 mm mazāk nekā 1 stundas laikā (stiprs lietus), vai 50 mm mazāk nekā 12 stundu laikā. | Var novest pie autoceļu izskalošanās, un satiksme var tikt traucēta vai pat paralizēta. | |
4.Stiprs sniegs | Nokrišņu daudzums 12 stundu laikā sasniedz 7-19 mm, skarot mazāk nekā 10 % valsts teritorijas. | Ļoti intensīvs sniegs, nokrišņu daudzums saniedz 20 mm vai vairāk, periodā līdz 12 stundu laikā | Ceļi tiek aizputināti, tiek paralizēta vai trucēta satiksmes kustība. Uz ceļiem ierobežota redzamība. | |
5.Putenis, sniegputenis | Sniegputeņa laikā vēja ātrums sasniedz 11-14 m/s tam ilgstot līdz 12 stundām vai nedaudz mazāk. | Spēcīga sniega vētra, vēja ātrums sasniedz 15 m/s un vairāk, periodā līdz 12 stundam. | Ceļi tiek aizputināti, tiek paralizēta vai trucēta satiksmes kustība. Uz ceļiem ierobežota redzamība. | |
6.Atkala | Apledojuma biezums saniedz 6-19 mm diametrā | Ļoti bīstama atkala, apledojuma biezums pārsniedz 20 mm diametrā. | Uz elektrolīnijām un kokiem veidojas apledojums. Koki var krist uz vadiem un traucēt elektrības piegādi mājsaimniecībām. | |
7.Ledus un sniega nogulums | Noguluma biezums saniedz 11-34 mm diametrā. | Īpaši bīstami ledus un sniega nogulums diametrs sasniedz 35 mm un vairāk. |
Uz elektrolīnijām un kokiem veidojas apledojums. Koki var krist uz vadiem un traucēt elektrības piegādi mājsaimniecībām. | |
8.Sarma | Apledojuma biezums sasniedz 20 mm un nedaudz vairāk. | |||
9.Salna | Temperatūra zāles virskārtā pazeminās līdz -1*C | Īpaši bīstama salna, temperatūra zāles virskārtā pazeminās līdz -3..-4*C | Samazinās ziedošo augu ražība | |
10.Krusa | Krusas graudu lielums saniedz 20 mm diametrā | Īpaši liela krusa, graudu diametrs saniedz 50 mm | Vēja brāzmu iespaidā ēkām var tikt izsisti logi, sabojātas automašīnas. | |
11.Negaiss | Frontalā negaisa laikā vēja brāzmas sasniedz 15 m/s un vairāk | Lokālā negaisa laikā vēja ātrums brāzmās saniedz 20-25 m/s | Lokālā negaisa laikā vēja ātrums brāzmās sasniedz 27 -32 m/s | Negaisa laikā var tikt iznīcinātas ēkas, izpostīti meži. Elektro padeves traucējumi mājsimniecībām |
12.Straujas dienas vidējās temperatūras izmaiņas | Dienas laikā temperatūras izmaiņas notiek par 10-20*C |
|||
13.Ilgstošs aukstuma vilnis | Nakts vidējā temperatūra saniedz -32 | Ļoti bīstams aukstums, minimālā nakts temperatura (-32 *C) saglabājas periodā līdz 5 dienām | Apsaldējumu risks iedzīvotājiem, elektropiegādes traucējumi | |
14.Liels karstuma vilnis | Dienas maksimālā temperatūra sasniedz +33*C un vairāk | Ļoti bīstams karstums, tempratūra dienas laikā saniedz +33*C un saglabājas vismaz 5 dienas. | Ja karstuma periods ir ilgstošs, cilvēki var iet bojā | |
15.Palielināts viļņu augstums jūrā | Viļņu augstums jūrā saniedz 1-2 m | Ļoti augsts viļņu augstums jūrā, tas sasniedz 2-4 m. | Piekrastes applūšana, un piekrastes tuvumā esošo pilsētu ielu applūšana | |
16.Mežu ugunsbīstamība | Mežu bīstamības līmenis sasniedz 1-2 klasi | Mežu bīstamības līmenis sasniedz 2-3 klasi | Mežu bīstamības limenis sasniedz 4-5 klasi | Plaši mežu ugunsgrēki |
17.Redzamība | Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 2000..-1000 m | Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 1000..-500 m | Ļoti pasliktināta redzamība.Redzamība miglas vai nokrišņu laikā samazinās no 200..- 500m | Slikta redzamība uz ceļiem. Var notikt satiksmes negadījumi. |
18.Ūdens līmenis | Ūdens līmenis Liepājā +90...+99 cm Ūdens līmenis Rīgā +100...+139 cm Ūdens līmenis Ventspilī +80...+119 cm |
Ūdens līmenis Liepājā +100...+119 cm Ūdens līmenis Liepājā un Ventspilī +120...+139 cm Ūdens līmenis Rīgā +140...+169 cm Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām 73,2 m BS Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils 81,5 m BS Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils 95,1 m BS Ūdens līmenis Lielupē pie Jelgavas 3,4 m BS |
Ūdens līmenis Rīgā ≥ +170 cm Ūdens līmenis Ventspilī un Liepājā ≥ +140 cm |
Teritoriju aplūšana upju un jūras tuvumā. |
No bīstamo laika parādību saraksta tiek izslēgtas:
- Salna veģetācijas periodā.
- Migla.
- Palielināts augsnes mitrums.
- Sausums.
- Plūdi iekšējos ūdensceļos.
Šī tabula sniedz informāciju par pašreizējām prognozētajām bīstamajām dabasparādībām.
Informāciju sagatavoja:
Merike Merilain.
Igaunijas Meteoroloģijas un Hidroloģijas Institūta (EMHI) prognožu nodaļas sinoptiķe.
Lūgums palabot drukas kļūdas (lielie / mazie burti, izlaistie burti vai nepareizi burti, galotnes). Nezinu, vai tabulas pirmajai rindai būtu jābūt tik krāsainai.
Krāsām ir jābūt- jo publika uz tām vispirms vērš uzmanību, bet tikai pēc tam lasa "pavdošo tekstu" ;)
Uz sarkanā fona ir grūtāk lasīt. Tas, ka no vidēji bīstamas situācijas nonāk līdz ārkārtīgi bīstamai situācijai, ir attēlojams arī savādāk.
Būtu vairāk vietas citās kolonnās, ja šobrīd trešā kolonna tiktu likvidēta. Protams, tam var būt negatīvs efekts, bet varbūt atsevišķās trijās rindās informāciju var kā papildus apkopot vai nodalīt.
Vispirms atvainojos par gramatiku. Nav latviehsu burtu :)
1. Tabula man patiik. Prieks par iniciatiivu :)
2. Skaitli diezgan ticami.
3. Man kaa parastam cilveekam patiktos ja katraa shuunaa buutu gan paraadiibas nosaciijums/kriteriji (piem lietus x mm/y stundaas), gan kaadas var buut sekas.
4. Nav isti skaidrs par pedeejo kolonnu. Tur ir aprasktiitas tikai sekas, bet nav metrikas. Pieeram. Lielu dalu kas ir rakstiits pedeejaa kolonna var tikt uztverts, kaa pirmspeedeejaas kolonnas paraadiibas sekas.
Un veel, varbuut pie briidinaashanas ir veerts padomaat, par paraadiibas iestaashanaas varbuutiibi. Piemeram triecienvetras vai tornado varbuutiiba nav liela, bet ja tas notiek tad ir lielas sekas. Savukaart nokrisnjus vai ciklonisko veeju nereti var prognozeet ar lielaaku ticamiibu.
Man personālā līmenī ir trīs laika novērošanas režīmi. 1) minimālais, kad nekas draudošs nenotiek, nav vērojami (arī paredzamā nakontē-tuvākā diennaktī) krasi laika pavērsieni; 2) zaļais- kad ir "uzmanīgi vērojošais"- režīms, kad apdraudoši (postoši) laika apstākļi sagaidāmi 30-50% varbūtībā; 3) sarkanais- kad šāda varbūtība ir 51% un lielākā varbūtībā.
Man jau liekas, ka Baltijas reģionā patiesi bīstamu dabas parādību praktiski nav. Kas gan ir mūsu rudens vētras salīdzinot, piemēram ar tropiskajiem cikloniem, kas appludina tūkstošiem km2 piekrastes teritoriju un reizēm nes vējus 60 - 70 m/s un 300 - 500 mm lietus. Vai mūsu negaisu vēja brāzmas pret ASV negaisiem un tornado pēc kuriem reizēm izskatās, ka pilsētas tikušas pakļautas 2. Pasaules kara ēras masveida avio bombardēšanai. Vai mūsu pavasara pali pret musonu izraisītajeim plūdiem Austrumāzijā.
Nemaz jau nerunājot par tādām parādībām kā nopietnas zemestrīces un vulkānisms, kas pie mums nav kā suga.
Un priecājamies, ka dzīvojam "kā mātes azotē". Lai gan mums pa reizei (dažbrīd bieži) patīk žēloties ar fatāliem laika apstākļiem.
Man jau skiet, ka tomeer arii latvijaa ir bistamas lietas. Piemeram bistams jau ir nevis pats vejs bet taa sekas (luztoshi koki). Ja pie mums latvijas vidienee koki masveidaa luuzt pie 30 m/s, tad baltijas juuras piekrastee, 30 m/s taads njestraaks veejelis vien ir.
Latvijaa meedz buut arii nokrisnji virs 50 mm 12h. Sekas ir izskaloti celi un iesprostoti cilveeki. Medz buut arii virs 100 mm. Esmu redziijis kas tas ir.
Arii 20-30 cm sniega 12h uz laukiem rada neizbraucamus celus. Var palikt un nosalt. Arii par jumtiem jaadomaa. Tie iebruuk.
Arii apledojums ir reaali bistama lieta. Ipashi uz muusu "kvalitatiivajiem" un parslogotajiem celiem, kur droshu distanci biezhi nav iespeejams ietureet.
Pie mums meedz buut arii supershunas ar lielu krusu (arii vairaaki centimetri). Meedz buut arii triecienveetras. Ar musdienu tehnologijaam (sateliti, radari utt) shis konvektiivaas paraadiibas var kaut cik prognozeet un noveerot.
utt utt.
Es arī piekrītu Lietusvīram - lai arī mēs neesam tik pakļauti bīstamām un postošām dabas parādībām kā planētas "karstajos punktos", paretam šāds vai tāds, lielāka vai mazāka mēroga ekstrēms notiek arī Latvijā. Nevar aizmirst par spēcīgiem negaisiem, kas, lai pārsvarā mazā mērogā (lokāli), bet gandrīz katru gadu kaut kur Latvijā vasarā postu nodara, dažreiz pat ar traģiskām sekām... Tāpat ir bijušas ļoti lielas problēmas ar masīvu apledojumu ledus lietus dēļ, un ar daudz ko citu, visu uz "sitiena" nepiefiksēsi.
Mūsu galvenā atšķirība no tropiskajiem apgabaliem ir tā, ka mūsu platuma grādos ekstrēmas parādības notiek reti, bet - neregulāri, iepriekš neparedzami (atšķirībā no, piemēram, musonu plūdiem) - labākajā gadījumā kādu nedēļu pirms tam to var prognozēt. Un šīs neregularitātes dēļ mēs neesam pie šādām parādībām pieraduši (atšķirībā no dienvidniekiem) un bie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Turklāt ekstremālās dabas norises- ir "medusmaize" medijiem, kuriem paplukušie reitingi ir jāceļ...
Nu mums tie galvenokārt tādi sīkumi, kuru sekas var ātri novērst un pēc gada jau visi pa lielam aizmirsuši, ka kaut kas tāds ir bijis. Ja arī ir mums kāda ekstrēmāka parādība tad sekas ir vairāk vai mazāk lokālas - kādi atsevišķi norauti jumti, kaut kur aizgāzti ceļi ar kokiem, dažas vensētas kurām piebraucamie ceļi aiztputināti, pārsimt applūdušu māju pavasarī, kāda atsevišķa ēka nodegusi no zibens utt.
Nav mūsu reģionam tādu dabas katastrofu kur - no rīta bija pilsēta - vakarā gruvešu lauks at tūkstošiem līķu.
Šis gan ir informatīvs raksts - un arī izzinošs, realitātē (dažādās saitēs) krāsas ar tekstiem kopā nemaisās...
Tad kā? Vai šīs krāsas ir jāatstāj, vai jāņem nost.
No mana viedokļa- visu var atstāt kā ir...
Šoreiz daļu kļūdu, kas, iespējams, radušās valodas barjeru vai kopēšanas dēļ, izlaboju. Nākamreiz lūgums tam pievērst pastiprinātu uzmanību. Ja reiz rakstu veidojāt ilgāka laika periodā, pie tā varēja piestrādāt.
Tur jau tā lieta- lai rakstītu oriģinālu (un nekur līdz šim neaplūkotu) tēmu, tur ir visumā jāpaburzās attiecīgā tēmā/ mūsu gadījumā meteo apritē ;) Un, ja kas, tad citiem labi lasāmu rakstu uzveidot ir grūtāk- nekā uzkadrēt fotogaleriju.
Varbūt neizskatās pietiekoši labi, bet piedāvāju vēl kādu risinājumu "krāsām". Augšējo rindu neesmu izdzēsis, lai autors izdomā, kas ir labāk, un to atstāj. Laika parādība ir zaļā krāsā, bet tas būtībā neko nedod. Jā, pievērš uzmanību, bet tālāk negribas lasīt 3 x vārdu bīstams.
Tā kā šobrīd kolonnās ir rakstīts "bīstama", "bīstamāka", "vēl bīstamāka", to varbūt var ērti atspoguļot ar sava veida bīstamības klasi. Ļauju autoram izvēlēties, kuras no augšējām rindām izdzēst, kuras atstāt.
Paldies! Izvēlējos jūsu ieteikto.
Vispār jautājums ir pēc būtības- kamdēļ šo igauņi, nevis latvieši izgudro?;)
Nezinu, nemāku pateikt. Iespējams viņi ir gudrāki par mums un zina daudz vairāk.