Lielākie slimību uzliesmojumi, kā arī daudzi kari Eiropā pēdējās tūkstošgades laikā saistīti ar gaisa temperatūras pazemināšanos, liecina pētījums, kura rezultāti publicēti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāla "Proceedings of the National Academy of Sciences" interneta versijā.
Vairāki zinātnieki no Šveices, Čehijas un Vācijas veica gaisa temperatūras rekonstrukciju, pētot koksnes gadskārtu gredzenus 282 lapeglēs, kā arī 263 šo koku baļķos, kas izmantoti senu ēku celtniecībā Tatros, Slovākijas ziemeļos.
Iepriekš līdzīga temperatūras rekonstrukcija veikta, izmantojot kokus vai senus būvmateriālus no Alpiem, Skandināvijas un Pirenejiem, savukārt Eiropas austrumu - centrālajā daļā šāds pētījums noticis pirmo reizi. Jaunie rezultāti pārsvarā sakrīt ar agrāk iegūtajiem datiem, vienlaicīgi atklātas būtiskas reģionālas atšķirības.
Koksnes gredzenu izpēte liecina, ka aukstākais pavasaris Tatru reģionā bijis 1248.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni -4 grādi, savukārt siltākais gads bijis pēdējais no aplūkotajiem - 2011.gads - kad vidējā gaisa temperatūra pavasarī sasniedza +3 grādus. Siltākais 30 gadu periods bijis 1957.-1989.gads, kad pavasara vidējā gaisa temperatūra bija +0,3 grādi, savukārt aukstākais periods bijis 1808.-1837.gads ar pavasara vidējo temperatūru -2,5 grādi.
20 no 33 siltākajiem gadiem bijuši pēc 1960.gada, ko zinātnieki skaidro ar cilvēku izraisītu globālu sasilšanu. Visai silti periodi bijuši arī laikā ap 1050., 1140., 1530. un 1900.gadu, kā arī no 1580. līdz 1610.gadam un 18.gadsimtā.
Lielākie ilgstoša aukstuma periodi konstatēti 14.gadsimtā, 15.gadsimta beigās, 17.gadsimtā un 19.gadsimta pirmajā pusē. Līdz 1850.gadam aukstuma periodi pārsvarā sakrīt ar zemas Saules aktivitātes periodiem.
Pētnieki secinājuši, ka dati par nozīmīgu karadarbību un slimību uzliesmojumiem bieži sakrīt ar rekonstruētajiem aukstuma periodiem. 17 lielāko epidēmiju laikā vidējā gaisa temperatūra saskaņā ar rekonstruētajiem datiem bija 1,3 grādus zemāka par 1961.-1990.gada temperatūru.
Melnās nāves laikā - pandēmijā 14.gadsimta vidū, kad Centrāleiropā nomira aptuveni puse iedzīvotāju, - vidējā gaisa temperatūra noslīdēja aptuveni trīs grādus zem normas. Šis periods arī sakrīt ar laiku, kad izzuda cilvēku apmetnes Grenlandē.
Vairākas briesmīgas epidēmijas plosījās arī laikā no 1624. līdz 1679.gadam, turklāt 1618.-1648.gadā norisinājās Trīsdesmitgadu karš, un arī šajā periodā būtiski pazeminājās gaisa temperatūra.
Pētot koksnes gredzenus, pēkšņs aukstums konstatēts 18.gadsimta sākumā, un šajā laikā Eiropu skāra pēdējais lielākais mēra uzliesmojums, bet 1709.gadā piedzīvots bargākais sals, par ko saglabājušās rakstiskas liecības no daudziem avotiem. (Raksts par 1709.gada aukstumu.)
Tāpat konstatēta saistība starp gaisa temperatūru un ekonomisko aktivitāti - aukstuma periodos būtiski sarukusi mājokļu celtniecība un pilsētu izplešanās. Pētnieki atklātās saistības galvenokārt skaidro ar auksta laika izraisītu neražu. Sliktas ražas periodos pieauga mirstība no bada un slimībām, pārtikas trūkums veicināja sociālus nemierus un karadarbību.
Šajā pētījumā atklāts, ka gripas vīruss vislabāk izplatās sausā un vēsā gaisā. Vīrusa izplatība starp jūrascūciņām visstraujākā bija gaisā ar relatīvo mitrumu 20-35%, savukārt, gaisa mitrumam sasniedzot 80%, vīrusa izplatība apstājās. Pie +5 grādiem transmisija notika straujāk nekā pie +20 grādiem, savukārt +30 grādu temperatūrā vīrusa izplatība netika novērota.
Savukārt šeit var noskatīties īsu sižetu krievu valodā par gripas izplatības prognozēšanu ASV, kas notiks līdzīgi kā laikapstākļu prognozēšana.
Tas ir apmēram tāpat kā vilku savairošanās mežos saistībā ar krīzēm: vecie Allažu mednieki jau smejas- ja apkārtnē parādās daudz vilku, gaidāma nākošā ekonomiskā krīze. 2009. gadā mūsu pusē nomedīja 8 pelēčus, kas bija paplosījuši ne tikai meža dzīvniekus, bet arī aizstiepuši vienu otru mājas suni un jēru.
Nu lūk, te ir runa par mērena garuma klimatiskajiem periodiem- no dažu desmitu gadu garuma līdz dažu simtu gadu frekvencei.
Interesanti...Man kursa un bakalaura darba ietvaros būs jāveic kaut kas līdzīgs (par klimatu runājot) Jāveido hronoloģija no priežu koka griezumiem, kas ievākti tepat Latvijā, Alūksnes rajona Liepnā. Tā kā celmi atradās zem 1m bieza kūdras slāņa, prognozēju, ka veiksmes gadījumā izveidotā hronoloģijas sniegs info par periodu aptuveni no 1000. līdz 1200. gadam.
Lieliski. Šāds pēdījums būtu ļoti ļoti interesants. Es būtu ļoti priecīgs un pateicīgs, ja izdotos pēc tam tikt arī pie pamatatiem (piem gadskārtu biezumiem). Šos datus es apstrādātu ar visu matemātiskās statistikas aparātu, kas ir manā rīcībā.
Darba ietvaros man būs arī jāveic visa matemātiskā analīze. Pasniedzēji jau paspēja brīdināt, ka tieši tas ir vislaikietilpīgākais un sarežģītākais process ;D Ja viss būs veiksmīgi, hronoloģija izveidosies, ja nē, ir iespēja veidot jaunu no cietiem paraugiem.
Interesanti. Aleksandrs Grīns savā grāmatā "Zemes atjaunotāji"piemin tādu faktu,ka 1602.g. (ja pareizi atceros) sniegs uzsniga tūlīt pēc Jāņiem un vairs nenokusa.Par cik Grīns bija arī vēsturnieks,tad viņa rakstītais varētu būt tuvu patiesībai.Nav grūti stādīties priekšā,kādas sekas šādai dabas stihijai bija tajos laikos.Bet tas vēl nebija viss.Tālāk viņš piemin tam sekojošos gadus - mēri un poļu iebrukumu.Nelaime,laikam,reizēm tiešām nenāk viena.
Par to neredzēti agro ziemu esmu lasījis kaut kur vēl.
Nu re, 20. gs. tāds relatīvi mierīgs salīdzinot ar to kas bijis vien nieka dažus simtus gadu senāk. Ja taisnība prognozēm par to, ka mūs atkal sagaida ilgstošs Saules aktivitātes minimums un varbūt pat Mazais ledus laikmets, tad iespējams, ka palielināts siltumnīcas efekta gāzu saturs atmosfērā nav nemaz tik slikti.
Katrā ziņā labāk, ka ir dažus grādus siltāks, reizēm kāds karstuma vilnis un aktīvāki laikapstākļi ko mums sola globālā sasilšana nekā aukstuma periodi ar ilgstošām ekstremālām ziemām, vēsām vasarām kad sabrūk lauksmainiecība, iestājas bads, un tam sekojošās slimību pandēmijas un kari.
Es gan naivi ceru, ka mūsdienu sabiedrībā sekas nebūtu tik katastrofālas, jo labā infrastruktūra un komunikācija ļautu nosūtīt palīdzību uz visvairāk cietušajiem reģioniem, bet, no otras puses, ja, piemēram, spēcīga vulkāna izvirduma dēļ iestātos vulkāniskā ziema, tad ciestu visa pasaule un tad jau droši vien izdzīvotu tikai stiprākie, droši vien sabruktu visas sociālās sistēmas, valdītu tie, kuriem ir ieroči un resursi, pārējie būtu vergi vai līķi.
Lai kaut kas tāds iestātos- tad jābūt vienlaikus kādiem 20 Krakatau vulkāna izvirdumiem (pa par pamatu ņem to 19.gs. baismīgo izvirdumu šim šim kalnam).
Krakatao globāli nemaz tik briesmīgs nebija. Daudz spēcīgāks bija Tambora izvirdums 19. gs. sākumā, kas izraisīja Gadu bez vasaras. 18. gs beigās Laki izvirdums Islandē arī izraisija pamatīgas laikapstākļu anomālijas Z puslodē.
Paši spēcīgākie zināmie izvirdumi var izmest tūkstošiem km3 izmešu un izraisīt vulkānisko ziemu kā piemēram Tobas ezera izvirdums.