Manā priekšā ir vēl viena tēma, kas... burtiski katru dienu dzīvojas pa mūsu galvām. Notiek kaislības, uzplaukst mūsu cilvēciskā daba. Raisās frontes, dzimst un mirst cikloni, arīdzan anticikloni tāpatās. Notiek lietusgāzes ar sekojošiem plūdiem, kam seko bīstamas vētras. Dramatisks sals ziemās nekur neizpaliek. Bez tam sniegvilkšņi pavisam ātri pārtop par necaurredzamiem puteņiem. Daži pērkona uzrūcieni no paplāniem mākonīšiem fiksi paplašinās par gadsimta negaisu. +22 grādu karstums lēcienveidīgi pieaug līdz sutainai dienai. Ko vēl...? Jā, un arī 2m lielie viļņi Rīgas Jūrmalā tūlīt noskalos visu piekrasti.

Man radušās domas, kuras veltu īpaši meteolapa.lv portālam. Reizēm - laika apstākļu grimases notiek pārmaiņas pēc nevis pāris kilometru augstumā virs koku galiem. Bet gan kaut kur citur, daudz tuvāk zemes virsai – jeb... mediju telpā. Izdomāju, še jābūt rakstam par to meteotrakumu, kurā mēs (kā buljonā) esam iebāzuši galvu līdz pašiem ausu galiņiem vai acu kaktiņiem.

Jā....

* Reiz bija tādi laiki, no tām dienām nav vēl pusgadsimts aizskrējis. Bet "Cīņas" (laikraksta) pēdējā no četrām lapām, bija tādas sīkas laika ziņas: "rīt mainīgs mākoņu daudzums, vietām neliels sniegs. Gaisa temperatūra naktī -12-15, vietām līdz -20. Dienā -7-12, vietām Alūksnes rajonā līdz -18". Apmēram vienu divas reizes mēnesī- "Rīgas Balss" laikrakstā, priekšpēdējā lapā (no četrām iespējamām) bija neliels meteo iztirzājums, kur tika 50 vārdos pavēstīts par kādu lielāku ciklonu un tā sadarītajiem nedarbiem.

Cilvēkiem ar tādām īsziņām pietika. Pārējo padomju pilsoņi vēroja aiz logiem un pa laukiem staigājot – tiešā veidā caur maņu orgāniem. Par aizlijušajiem kartupeļu laukiem rudeņos vai plūdiem upēs pavasaros, kā arī par tieša zibens spēriena trāpījumu mājā – uzzinājām "no mutes mutē". Oficiāli tikai PSKP ģenerālsekretārs biedrs Brežņevs varēja dot kādus norādījumus ar atspohuļojumiem masu informācijas (propagandas) līdzekļos. Deva jau arī - caur nedaudz paplašinātiem teikumiem: "ekonomikai jābūt ekonomiskai", "bērni ir mūsu nākotne", "pabeigsim piecgadi četros gados". Un tikai tur tālajos "kapitālisma džungļos" aiz dzelzs priekškara krita lidmašīnas, nēģerus sita, plosījās taifūni un tornado, notikās zemestrīces, trakoja zemes nogruvumi...

* Šodien! Kad esam padzīvojuši četras desmitgades uz priekšu – esam ietrakojušies mežonīgā kapitālisma džungļos jau tepatās aiz savas mājas durvīm. Un kā sniegs uz galvas teju katru dienu uzgāžas "bargs sals", "traks karstums", "suņa laiks, kad vārnas krīt no debesīm", "bīstamie laika apstākļi bliezīs pa mūsu sejām un maciņiem". Jā, tagad mums ir "aukstākās nedēļas gadsimtā", "karstākās dienas gadā", "dramatisks vējš var radīt katrastrofu", "nāk vētra un ārkārtas situācija". Informācija griežas kā smagu dzirnavu spārni, un aizķer visus bez izņēmuma vienmēr, visur. Kur tas viss rodas?

* Rodas medijos! Pirmajā līmenī ieskicēju kādu pavisam rāmu pirmdienas darba dunu kādā nenosauktā, bet visai populārā portālā. No ziņu aģentūras BNS atnāk jauna ziņa: "naktī Latvijas austrumu daļā pie skaidrām debesīm gaidāms sals". Jauniņais ekonomikas reportieris šo grasās neizmainītā veidā ielikt "otršķirīgajos rakstos". Jaunais čalis nodomāja: tas taču tik parasti, ka tālāk no jūras briesmīgāk salst. Neizmainot ziņā vārdus – čiki briki- ar dažām datora taustiņdēļa pogu nospiedieniem ziņa jau karājās portālā galvenās lapas pašā apakšā. Bet ar to tikai viss sākās: 2 minūtes vēlāk caur iekšējo telefonu seko zvans no ekonomikas nodaļas redaktora puses: "ienāc, jārunā". Reportieris ienāca sava priekšnieka atsevišķajā kabinetā, kur saņēma strostējumu: "laikam vēlies, ka tieci atlaists? Kas tā par ziņu- "būs sals"? Es atkārtoju, kas tā par ziņu?" - "Ziņa, kā ziņa!" - "Tu joko? Ne visai labs brīdis tam ir tad, kad tava karjera šajā portālā karājas mata galā! Dodu pēdējo iespēju to izlabot, pat zini- kas jādara!!!" Un jauniņais, šajā portālā vēl degunu neapsildījis, tagad drudžaini domā- kā šo lietu visu izpūst. Tā, "lai visi lasa" (kā iepriekšējā nedēļā priekšnieks nobrēcās, kad bija tikšanās par "sniegvilkšņa" informāciju). Tad nu 3 minūšu laikā top grandiozs virsraksts: "Masīvs sals gāzīsies pāri laukiem un līdīs iekšā pa logu spraugām". Raksts arī pats no sevis top garāks, ir ievaddaļa uz reizi un papildinājums (headline and background). Pēc tam priekšnieka zvans nesekoja, kas savukārt nozīmēja- jauniņajam reportierim karjera portālā pagarinās vismaz uz vienu nedēļu...

* Vienu līmeni augstāk! Tā pati pirmdiena, tikai trīs stāvus augstāk. Lielo logu stiklu piestrāvotajā telpā no āra ielaužas skati pāri Vecrigas jumtu dakstiņiem. Bet portāla galvenajam redaktoram nebija laika un patikas vērot, kā masīvie sniega blāķi pārklājuši iesārtās jumtu kores. Viņam bija bija ļoti nepieciešams vērot- kā ārzemju īpašnieka ieceltais vietējais portāla izpilddirektors (viņš arī draugs vienam Saeimas frakcijas priekšsēdētājam) rullē muti ar vārdiem: "kas tev tur pa salātiem strādā portālā, pat laika ziņas nevīžo uzrakstīt- tā, lai visi lasa. Vai tev ir vēlme, ka es aizveru portālu? Tad varēsi luncināties kādam pie astes citur, bet nevienam tu nebūsi vajadzīgs. Man arī būs jāpārdomā tava atrašanās galvenā redaktora platajā krēslā! Tu to gribi? Beidzam slaistīties, sākam strādāt". Un – tajā dienā, tajā portālā ziņa par masīvo salu (līdzīgi kā par iepriekšējā aizvakara snigvilksni) pieauga līdz ziloņa izmēram ar nesliktu iekšējo reitingu, lasāmību un pāris simtiem lasītāju komentāriem.

* Un tā tālāk- katru dien'. Tas visiem zināms, šajā kapitālismā, kura ceļu mēs paši saviem spēkiem izvēlējāmies vēl Atmodas dziesmām dziedot un droši turot ķepās kātus ar sarkan-balt-sarkanajiem karogiem, portāli (arī avīzes, tv, raidstacijas) strādā aizgūtnē. Katrai ziņai pieejot kā mākslai. Un virsrakstiem ir izšķiroša nozīme. Katram virsrakstam! Katrs Ziemas Mātes sala uzpūtiens un sniegvilkšņa uzrāviens – ir jāuzcērt mediju slejās gandrīz līdz apoteozei. Ja to nedarīs, tad nākamaiz aiz stūra esošais medijs reitingā pārcirtīs. Tad reklāmas nauda aizies tam otrajam, lielākas algas saņems "tā otrā" darbinieki. Bet "manējie" (zem "manas" priekšniecības) pazaudēs darbu. Pazaudēs tādu darbu- kas nemētājas uz katra stūra. Ja runājam par atalgojumu, kas kaut nedaudz pārsniedz (par pilnu un vienmēr pārnormētu darbadienu) Valsts minimālo samaksu. Bez tam arī "man" maizi ņem nost sociāli portāli, uz kurieni sāk pārvietoties visa publika. Un patērētājus aizvien grūtāk pie "manis" atmānīt ar vienkāršu t.s. ziņu par sniegvilksni. Ar tādām domām tas skumjais portāla redaktors aiziet darbadienas beigās, kad arī "LTV Panorāma" ar Tomu Brici meteoziņās jau sen aizskanējusi.

* Kamēr darbadiena dažam beidzas - mums visiem sākas vakara stundas un nakts melnuma midzis. Ko tagad domājam, vai, pareizāk sakot, sapņojam? Būs rīt "masīvs sals ar aukstumu pāri laukiem un caur loga spraugām", "būs sniegvilksnis- kas neizbēgami pārvērtīsies par necaurredzamu puteni". Kad no rīta būsim dušā iegājuši un pat zobus iztīrījuši- tad interneta atvērienā uz sava pc "baltā ekrāna" izlasīsim: nākamās meteo šausmas. Kas atkal bliezīs ar smagām vējdzirnavu spārniem pa galvu. Un tikai nosķaudīsimies ar ģenerālo domu: mēs taču dzīvojam kapitālismā! Un sliktas ziņas mums, lasītājiem – ir kā labās ziņas tiem, kas tās taisa (raksta, rediģē, diskutē) portālos.

----------

Kā zināms- meteo virtuve ir atmosfērā: sākot no 100m virs Zemes un augstāk. Bet to galīgā apstrāde ir 2m virs zemes- medijos. Vai ne? Protams! Taču mēs turpinām vērot dabu- tagad pa īstam!