Atbilstoši Boforta skalai, kas tiek plaši izmantota visā pasaulē un ko lieto saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas norādēm, Latvijā ne reizi nav fiksēts orkāna stipruma vējš, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā publicētā informācija.
Saskaņā ar Boforta skalu par vētru saucams vējš, kura vidējais ātrums desmit minūtēs sasniedz vismaz 20,8 metrus sekundē (m/s), savukārt orkāns ir vējš ar desmit minūšu vidējo ātrumu 32,7 m/s vai vairāk.
Visstiprākie vēji Latvijā parasti pūš novembrī, decembrī un janvārī, tomēr vēja ātruma rekords reģistrēts 1967.gada 18.oktobrī, kad Liepājā un Ventspilī vējš pastiprinājās līdz 30 m/s, kas atbilstoši Boforta skalai ir ļoti stipra vētra, savukārt vēja maksimālais ātrums brāzmās tad sasniedza 48 m/s.
Postošajā vētrā, kas Latvijā plosījās 2005.gada 8.-9.janvārī, lielākais desmit minūšu vidējais vēja ātrums - 24 m/s - tika reģistrēts Ventspils ostā, tas ir arī visu laiku lielākais vēja ātrums, kas Latvijas novērojumu stacijās fiksēts janvārī.
Septembra un novembra vēja ātruma rekords Latvijā ir 26 m/s, aprīlī un decembrī lielākais reģistrētais vidējais vēja ātrums ir 22 m/s, bet martā, maijā, jūnijā, jūlijā un augustā - 20 m/s, februārī - 19 m/s. Teju visi vēja ātruma rekordi reģistrēti Ventspilī, kur LVĢMC novērojumu stacija atrodas ostā, tādēļ laikā, kad vējš pūš no jūras puses, šī meteostacija atspoguļo laikapstākļus jūrā, citviet pilsētā vējš ir krietni lēnāks. Vairums citu piekrastes meteostaciju atrodas kāpu un koku aizvējā, tādēļ tur reģistrētais vēja ātrums parasti ir mazāks nekā Ventspils ostā.
Saskaņā ar LVĢMC apkopotajiem datiem vētras Latvijā visvairāk skar Kurzemes rietumkrastu, un visbiežāk tās novērotas novembrī - vidēji reizi astoņos gados. Ļoti stipra vētra, kad vidējais vēja ātrums sasniedz aptuveni 30 m/s, Latvijā iespējama reizi gadsimtā.
Orkāns ir visai bieža parādība Eiropas augstkalnu rajonos un Islandē, dažreiz tas skar arī citu Eiropas valstu - īpaši Īrijas, Lielbritānijas un Norvēģijas - piekrasti. Citviet pasaulē orkāna stipruma vējus parasti nes tropiskie cikloni, kuros vēja ātrums var pārsniegt 90 m/s.
Pirms dažām dienām - 2012.gada 29.decembrī - Islandes ziemeļrietumus skāra orkāns, vidējais vēja ātrums sasniedza 43 m/s, maksimālais ātrums brāzmās bija 64 m/s. Savukārt vētrā "Sendija" ASV ziemeļaustrumos pagājušā gada oktobra beigās vienas minūtes vidējais vēja ātrums sasniedza 36 m/s.
Boforta skalā izmantotie nosaukumi nereti tiek attiecināti uz vēja ātrumu brāzmās, nevis desmit minūšu vidējo ātrumu, taču Boforta skalā vēja ātrums brāzmās netiek ņemts vērā. Laikā, kad vēja ātrums brāzmās sasniedz 21 m/s, tā vidējais ātrums parasti ir 10-13 m/s, kas saskaņā ar Boforta skalu ir stiprs vējš.
Tā kā Latvijā postījumus rada arī tāds vējš, kas pēc Boforta skalas nesasniedz vētras spēku, sinoptiķi un plašsaziņas līdzekļi uzsvaru parasti liek uz vēja ātrumu brāzmās, par vētru saucot vēju ar brāzmām virs 20 m/s.
Jā, izglītojoši:)
11:01: Tas ir tas pats jautājums par statistiku. Pat tad, ja dažas dabas kataklizmas fiksētās vēstures laikā nenotiek, tas nenozīmē - ka lietas nenotiek. Tā tas bija ar cunami 2011. gada martā Japānā, tas tāpatās var notikt ar orkāniem Latvijā.
Redzkā ar to interpretāciju.
Tad jau daudzi no Amerikāņu orkāniem arī nemaz nav orkāni. Jāpapēta vairāk.
Te izskātās, ka vēja mērījumi ļoti atkarīgi no meteostacijas novietojuma. Sauszemē starp kokiem, mājām mierīgi var būt tāda situācija, ka vēja ātrums minūtes laikā svārstās no, pieņemsim, 5 m/s līdz 25 m/s kamēr puskilometru tālāk jūras krastā pūš vidēji 20 m/s ar brāzmām 30 m/s. Pēc šādas pieejas Latvijā vētras ir tikai pludmalē un tālāk aiz kāpām vidējais vēja ātrums nekur Latvijas teritorijā piezemes slānī vispār nekad tos 20,8 m/s nesasniedz.
Nez kurā vietā parasti tiek mērīti vēja ātrumi tropiskajos orkānos? Pieņemu ka tur būs tāda pati situācija, ka pilsētā vidējais vēja ātrums nesasniegs tos 32,7 m/s kamēr jūras krastā vidējais vēja ātrums atbildīs, piemēram 2. kategorijai.
Cik es tā esmu dzirdēejis - tad uz orkāniem vismaz pie ASV krastiem sūta lidmašīnas, kuri nomet gan zondes, gan ar aparātiem no attāluma izmēra šos vēja ātrumus. No attāluma vēju var nomērīt arī no meteo pavadoņiem...
Tādā gadījumā tie mērijumi nav salīdzināmi ar mērijumiem kas iegūti parastā sauszemes meteostacijā, jo vējš tiek mērīts kur tam netraucē nekādi šķēršļi.
Vēl esu dzīrdējis- tiek strādāts pie tehnoloģijām, lai no pavadoņiem varētu skennēt zemes virsu gan temperatūru ziņā, gan vēja ātrumā, gan citos meteo rādītājos...
Temperatūru jau tā mēra mēra ~40 gadus, par vēju gan nezinu cik precīzi var no satelītiem izmērīt un uz kādu principu.