Centos apkopot vārdus latviešu valodā, kas saistīti ar ziemu, galvenokārt ar ziemai raksturīgajiem laikapstākļiem. Sarakstā ir iekļauti arī apvidvārdi. Komentāros varat pievienot citus vārdus vai kļūdu labojumus.

Aizputinājums: vēja sanesta sniega kaudze jeb kupena, parasti uz ceļa, padarot to nelietojamu vai grūti lietojamu.

Apledojums: ledus kārta, kas izveidojusies uz zemes un priekšmetiem.

Atkala: 1) sasalstošs lietus jeb lietus, kas līst aukstā laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli, un veido apledojumu; 2) ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam; apgāle; apkala; 3) laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums. 

Atkusnis: gaisa temperatūras paaugstināšanās virs nulles pēc ilga sala perioda; sniega un ledus kušana; atkusa; atlaida; atlaidenis; atmīkne.

Atlaidens: tāds sniegs vai ledus, kas kūstot kļuvis mīksts, kas ir atlaidies.

Birda: 1) smalks sniegs; 2) smalks, smidzinošs lietus.

Cīruļputenis: īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad atgriezušies vismaz pirmie gājputni.

Dubaks: aukstums; dubars.

Kailsals: stiprs sals bez sniega.

Kļēpa: lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.

Kolotuns: aukstums.

Krusa: nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, parasti lodveida, kas izveidojas gubu lietus mākoņos.

Kupena: 1) sniega kaudze, kas izveidojusies vēja iedarbībā; 2) lietojot šo vārdu pārnestā nozīmē, par kupenu var saukt jebkādu kaudzi, kuplu (parasti ziedošu) krūmu vai koku vai miglas veidojumu.

Ķēpa: sniegs ar lietu; slapjdraņķis.

Lausks: 1) īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; 2) koka plaisāšana stiprā salā; 3) mitoloģiska būtne - sala personificējums.

Ledājs: 1) bieza ledus kārta ūdenstilpē; ledi 2) liels, kustīgs ledus masu sablīvējums sauszemē.

Ledus: sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.

Ledus adatas: nokrišņi - sīki ledus kristāli, kas lēni lido gaisā, parasti izkrīt no spalvu mākoņiem lielā salā.

Ledus iešana: 1) ledus segas sadalīšanās gabalos un aizplūšana pa straumi, parasti palu laikā upē; 2) ledus gabalu peldēšana pa straumi, sākoties ledus veidošanās procesam upē.

Ledus lietus: nokrišņi - mazi, caurspīdīgi ledus gabaliņi, parasti lodītes, kas veidojas, ledus pilieniem vai kūstošām sniegpārslām sasalstot ceļā uz zemi.

Leduspuķes: 1) no sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi, parasti uz logu rūtīm; 2) begonijas.

Ledus sastrēgums: ledus gabalu sablīvēšanās kādā upes posmā vai ietekā.

Ledus sega: ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.

Nokusnis: ilgstošs atkusnis, kura laikā nokūst viss sniegs.

Pali: ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un/vai tās pārplūdums sniega un ledus kušanas rezultātā.

Palu maksimums: palu laika augstākā ūdens līmeņa atzīme konkrētā ūdenstilpē.

Pērkona sniegs: snigšana no gubu lietus mākoņiem, ko pavada vismaz viens zibens un pērkons, visbiežāk vērojams vēlā rudenī un ziemas sākumā piekrastē.

Pērsa: sarma.

Putenis: 1) sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā vai bez snigšanas; 2) laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās.

Putnu ziema: īslaicīgs sniegs vai sniegputenis pavasarī, kad atgriezušies vismaz pirmie gājputni.

Rusenis: irdens sniegs.

Salonis: 1) salna; 2) sarma; 3) sals.

Sals: laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli; saloņa; salonis.

Salna: 1) baltu ledus kristālu kopums plānā slānī uz zemes, augiem un citiem priekšmetiem tuvu zemes virsmai, kas rodas, gaisa temperatūrai pie zemes virskārtas pazeminoties zem nulles, ja iepriekš tā bijusi augstāka par nulli; 2) laika apstākļi, kad gaisa temperatūra pazeminās zem nulles, ja iepriekš tā ir bijusi virs nulles.

Salnas mēnesis: novembris; salnu mēnesis; sala mēnesis.

Sarma: balts ledus kristālu apledojums, kas radies uz augiem un citiem priekšmetiem, sasalstot gaisā esošajam ūdens tvaikam vai pārdzesētiem miglas pilieniem.

Sasalums: sasalusi zemes kārta.

Sērsna: sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot; sērsnis; sēršņi; skrāpsna.

Sērsnu mēnesis: marts.

Slapjdraņķis: 1) nokrišņi - slapjš sniegs vai lietus kopā ar sniegu; 2) laikapstākļi, kam raksturīgi šādi nokrišņi.

Sniega aklums: pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma (parasti pavasarī).

Sniega graudi: nokrišņi - sniega lodītes, kas rodas, pārdzesētiem ūdens pilieniem sasalstot uz krītošas sniegpārslas; sarmas lodītes; sniega putraimi; mīksta krusa.

Sniega mākoņi: mākoņi, kas dod nokrišņus baltu ledus kristālu jeb sniega veidā.

Sniega putra: 1) daļēji izkusis sniegs uz kādas virsmas; 2) ūdenī peldoša sniega masa.

Sniega rēgi: savdabīgas sniega segas vai ledus formas, kas veidojas, sniegam vai ledum nevienmērīgi kūstot tiešu saules staru iedarbībā.

Sniega sanesums: vēja iedarbībā izveidojusies sniega kaudze jeb kupena, parasti uz ceļa.

Sniega sega: sniega kārta, kas izveidojusies uz zemes vai citas virsmas, uzsniegot sniegam.

Sniega vētra: sniegputenis pie ļoti stipra vēja, kas sasniedz vētras spēku.

Snieggāze: 1) īslaicīga, intensīva snigšana no gubu lietus mākoņiem; 2) koku izgāšanās ar saknēm liela sniega un ledus svara ietekmē, visbiežāk nesasalušā un pārmitrā zemē.

Snieglauza: koku un/vai to zaru nolūšana, lielam sniega un ledus daudzumam uzkrājoties to vainagos; snieglauze.

Sniegliece: neatgriezeniska augošu koku saliekšanās zem sniega un ledus masas, visbiežāk cieš tievi, izstīdzējuši koki un mežmalās augoši jauni koki.

Sniegpārsla: krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums.

Sniegputenis: sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā.

Sniegs: 1) nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstā laikā izveidojušies mākoņos; 2) šāda nokrišņu kārta uz zemes vai citas virsmas.

Sniegvilksnis: sausa sniega pārvietošanās vēja iedarbībā tuvu sniega segas virsmai laikā, kad nesnieg; zemais putenis; sniegpūtis.

Spelgonis: spēcīgs sals; liels aukstums; spalgonis; spelgoņa; spelga.

Sprēgonis: 1) stiprs sals; sprēgoņa; 2) asu trokšņu kopums, kas rodas, kaut kam salā plaisājot (arī degot).

Stindzenis: 1) liels sals; 2) auksts, stindzinošs vējš.

Sveču mēnesis: februāris.

Svelonis: liels, svelošs aukstums vai karstums; sveloņa.

Šķīdonis: 1) atkusnis, kad strauji kūst sniegs un atlaižas zeme; 2) sniegs kopā ar lietu; slapjdraņķis.

Toross: ledus gabalu krāvums jūrā, upē, lielā ezerā vai ūdenstilpes krastā.

Uzsalne: irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes vai sniega segas; var nozīmēt gan salnu, gan sērsnu; uzsala.

Uzsalums: sasalusi sniega vai zemes virskārta.

Vējputenis: 1) sniega pārvietošanās vēja iedarbībā snigšanas laikā vai bez snigšanas; 2) laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās.

Vilksnis: sniegvilksnis.

Vilku mēnesis: decembris.

Viza: ļoti plāna ledus kārta uz ūdens.

Vižņi: trausla ledus masa uz ūdens, kas parasti rodas ledus veidošanās vai sairšanas procesā; čagas.

Zemais putenis: sausa sniega pārvietošanās vēja iedarbībā tuvu sniega segas virsmai laikā, kad nesnieg; sniegvilksnis.

Zempūtis: 1) zemais putenis; 1) tuvu zemei virpuļojošs vējš.

Ziema: gadalaiks starp rudeni un pavasari; kalendārā ziema - laika periods no 1.decembra līdz 28. vai 29.februārim; astronomiskā ziema - laika periods no ziemas saulgriežiem (parasti 21.-22.decembrī) līdz pavasara ekvinokcijai (visbiežāk 20.martā); meteoroloģiskā ziema - laika periods, kad gaisa temperatūra pārsvarā ir zemāka par nulli.

Ziemas mēnesis: janvāris.

Ziemas saulgrieži: laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā, parasti 21. vai 22.decembrī, tad Zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena un visgarākā nakts; ziemas saulstāvji; ziemas solstīcija.

Ziemassvētki: 1) ziemas saulgrieži; ziemas saulstāvji; Ziemsvētki; 2) Jēzus Kristus dzimšanas svētki.

Vairums definīciju ņemts no www.tezaurs.lv.