Vēl viena pie mums Latvijā raksturīga parādība. Šajā reizē par efektu, kas nevis dod – bet gan NEDOD nokrišņus. Dotā situācija visai bieži vērojama pavasara beigās un vasaras lielākajā daļā: jūnijā, jūlijā, augustā retāk. Citos mēnešos tikai "ekskluzīvās" reizēs.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei, nav lietota speciālā literatūra. Ir tiešie novērojumi. Un turpinu izglītojošo rakstu sēriju.

=================

Atkal ilustrācijai – ir parādības shēma:

Attēlā: uz Latvijas kontūrām ar zilām bultām attēlots ZA vēja virziens, kas lielākoties ir anticiklonā ar centru uz ZR no mums, vai aizejoša ciklona ZR malā. Ar latīniskajiem simboliem atzīmēti mākoņu veidi (cu – nelieli gubumākoņi, cb – gubu lietus mākoņu brāzmas arī ar negaisiem). Shēmā attēlots ir parādības izteiktākais gadījums – kad pie mums ir gaisa strāva no ZA puses, tomēr pie savādākiem vēja virzieniem skaidras debesis josla ir citos virzienos. Par to vairāk – tālākā tekstā.

Tātad...

1) Vizuāli dabā. Aplūkojam standarta gadījumu. Pie ZA vējiem mūsu Latvijā reizēm vērojami diametrāli pretēji laika apstākļi. Vidzemē, Zemgalas D daļā un Kurzemē pie D robežām vērojami lietusgāzieni. Nereti ar negaisiem, kas vienā strīpā cits aiz cita nāk ar attiecīgā virziena vēju pāri minētajiem rajoniem. Cita cb un negaisu zona veidojas Kurzemes pašos R rajonos. Tajā pašā laikā Kurzemes lielākā daļā, arīdzan tuvākos rajonos ap Rīgu nereti ir skaidras debesis. Galvaspilsētas iedzīvotāji redz visai tālas cb mākoņu virsotnes A-DA-D horizontos. Vēl tālākas negaisu virsotnes A-DA pusē attiecīgajā dienā sajūt Kurzemes iedzīvotāji, šie paši cilvēki citu cb rindu redz uz R pusi.

2) kā jau redzam no piedāvātās shēmas te augstāk – pie ZA vējiem veidojas skaidras debess josla, kas virs Latvijas sākas pretvēja (Kurzemes A) krastos un turpinās visai ievērojamā attālumā virs cietzemes. Un tajā pašā laikā uz robežas starp skaidro joslu un mākoņu zonu, kas turpina nākt no ZA puses, ir tie lielākie negaisi un lietusgāzes. Mākoņi velkas strīpā no Vidzemes vidienes, pāri Zemgales D novadiem un pabeidz ceļu Kurzemes pašā D pierobežā (ar turpinājumu Lietuvā un Kaļiņigradas anklāvā). Vēl tālākos DA (jeb Latgales pusē) novados, jau visai tālu prom no Rīgas līča, nu jau iekšzemes gubumākoņi ir zemāki, lēnāki, plānāki ar nelielākiem nokrišņiem vai vispār bez tiem.

3) visspilgtāk parādība izpaužas pie ZA vējiem, kad skaidras debesis ir Kurzemē. Tomēr dažās dienās iegadās citādāki laika apstākļi, tostarp ciklonu aizmugurēs pūš arī Z, ZR vēji. Tad attiecīgi bez- vai maz-mākoņu debesis ir Rīga-Bauska, Rīga-Daugavpils virzienos. Reizēm "apgrieztais līča efekts" jeb saulainās debesis vērojamas 200-300km prom no līča krastiem. Piemēram, pie ZR vējiem arī līdz Baltkrievijas robežām. Kamēr tais pašās dienās citos Latvijas rajonos mākoņi ir vairāk, un bieži turpinās īslaicīgi nokrišņi ar pērkoniem.

4) iespējamais cēlonis? Apmēram tas pats, par ko rakstīju saistībā ar "krasta efektu". Virs Rīgas līča ar vēsākiem ūdeņiem (vasaras sākumā un pirmajā pusē) pa vējam skrienošās gaisa masas arīdzan atdziest par dažiem grādiem. Līdz ar to tās kļūst stabilākas, tajās mazāk veidojas vai vispār neveidojas lokālie augšupejošie gaisa viļņi ("šūnas"). Izpaliek mākoņu kondensācija. Vēsākam gaisam no līča puses krietni jāpaskrien virs cietzemes uz priekšu, kamēr tas vasaras saules staros iesilst. Un tad jau šajā gaisā sāk rasties gubumākoņi, kas attīstas līdz gubu-lietus padebešiem. Tomēr tas notiek krietnā attālumā no līča krastiem, un pie ZA vējiem tādi ir vērojami jau Kurzemes R krastos. (sk. attēlā).

5) spēcīgākie negaisa mākoņi un masīvākās lietusgāzes šās parādības ietvaros ir uz robežas starp vēsāko līča gaisa plūsmu (ar skaidrām debesīm) un siltāko virs sauszemes iesilušo (kur tālāk prom no vērojami mazāki vai pat tikai "laba laika" padebeši). Arīdzan te ir izskaidrojums: šī robežvirsma strādā kā aukstā fronte, kur vēsākais gaiss cenšas palīst apakšā siltākiem slāņiem. Šos otros ceļot uz augšu, radot maksimāla biezuma mākoņus samērā šaurā joslā. Pie ZA vējiem – šādu cb un negaisu joslu bieži varam redzēt uz līnijas Cēsis – Dobele, kur pērkona maisi turpina rindā virzīties no ZA puses DR virzienā.

6) stipri retāk, taču ir dienas, kad "apgrieztais līča efekts" veidojas pie R vējiem. Apstākļos, kad pats ciklona centrs strauji dodas Z-ZA virzienos, tad tā aizmugurē no Baltijas jūras ieplūst vēsāks gaiss. Šoreiz no Kurzemes R krastiem, kā arī no līča puses pāri Vidzemes R piekrastēm. Tad "apgrieztais līča un jau arī apgrieztais jūras" efekts kā skaidras debesis izpaužas Kurzemes lielākā daļā, ar dažiem mākoņiem vien pie Kurzemes A piekrastēm un tālākā sauszemē virs Vidzemes A rajoniem un Latgales.

7) parādība ir sastopama periodā no maija trešās dekādes līdz jūlija otrajai pusei. Jeb dienās, kad Baltijas jūras ūdeņi nav pietiekami iesiluši, kamēr virs sauszemes gaisa temperatūra ir jau vasaras līmeņos. Protams, ir atsevišķas dienas, kad šādi meteo apstākļi vērojami pirms un pēc nosauktā termiņa, taču praktiski nekad tādi nav rudenī, ziemā un pavasara lielākajā daļā. Efekts caurmērā vērojams 5-10 dienas katra gada siltajā pusē.

8) un kamdēļ parādību nosaucu par "apgriezto līča efektu"? Tamdēļ, ka mūsu krastos vasaras beigās, rudenī un bieži arī ziemas pirmajā pusē (līdz brīdim, kamēr jūra aizsalst) ir pamanāms tiešais "līča-jūras" efekts. Kad aukstais gaiss iesilt virs siltajiem ūdeņiem, rodas mākoņi, un tie pa vējam nesas uz piekrastēm ar nokrišņiem, puteņiem un dažu pērkonu. Mūsu gadījumā ir darīšana ar nokrišņu NEESAMĪBU, nevis ar lietus vai sniega pastiprinātām brāzmām dažos liedagos.

Turpinām vērot dabu :)