Turpinu izglitojošo rakstu sēriju. Šoreiz par kādu visai izplatītu un tieši Latvijai raksturīgu parādību. Tā visai bieži vērojama vasarās – siltajās dienās. Un notiek vismaz tikpat bieži – kā šajā portālā daudzreiz apspriestais "līča-jūras efekts". Šai parādībai un virsrakstā pateiktajam nosaukumam autors ir šo rindu rakstītājs, nevarēdams neko precīzāku izgudrot.

Bet tagad- par pašu parādību :) Nekāda speciālā literatūra nav izmantota, ir tikai tiešie novērojumi. Tātad...

================

Vispirms parādības shēma

Attēlā: "standarta - caurmēra" situācija, kad vasaras dienā esam ciklona "aizmugurē" pie ZR-Z vējiem. Ar zilajām bultām apzīmēts ZR-Z vēja virziens. Ar sarkanajām līnijām - cb (negaisa) mākoņu izvietojums parādības dienā. Par pārējiem apzīmējumiem – lasām tālākā tekstā.

1) Vispirms – vizuāli. Vasarās visai bieži ciklonu aizmugurēs pie ZR-Z vējiem novērojama sekojoša situācija.... Pieņemsim, ir vairāki laika vērotāji (šo "izvietojums" atzīmēti ar cipariņiem zīmējumā). Un ko katrs tad redzēs?

- Nr.1 vērotājs ir pašā jūras krastā Jūrmalā ap Majoriem. Redzēs – virs līča skaidras debesis, kamēr uz R un uz A virs piekrastēm samanīs cb mākoņus.

- Nr.2 vērotājs ir Kurzemes līča piekrastē, pie Engures. Uz DR-R netālu no sevis virs cietzemes redzēs mākoņus, kā arī otru mākoņu joslu tālāk ZA-A virzienā jau Vidzemes virzienā. Z-ZA pusē tuvumā jeb virs līča – skaidras debesis.

- Nr.3 vērotājs ir Vidzemes jūras piekrastē pie Salacgrīvas. Redzēs ZA-A-DA virzienā mākoņus, kā arī otru tālāku joslu DR-R pusē (kur aiz horizonta ir Kurzemes līča piekraste).

- Nr.4 vērotājs ir Vidzemē pie Cēsīm. Redzēs uz DR-R-ZR pusi cb mākoņus, kamēs savā tuvumā un visās pārējās debesu pusēs daudz mazākus/ "laba laika" padebešus vai pat pilnībā skaidras debesis.

- Nr.5 vērotājs ir Kurzemes R piekrastē uz Z no Liepājas. Redzēs ZA-A-DA virzienā cb mākoņus, kamēr jūras pusē uz DR-R-ZR pusi skaidras debesis.

- Nr.6 vērotājs ir Kurzemes D daļā pie Saldus. Redzēs R-ZR un tālāk ZA pusē cb mākoņus, kamēr savā tuvumā un citās debesu pusēs būs vien samanāmi daudz plānāki padebeši vai pat skaidras debesis.

- Nr.7 vērotājs ir Vidzemes D daļā pie Preiļiem. Tālos ZR-R-DR horizontos redzēs cb gubas, kas reizē ar ZR vēju virzīsies "virs Daugavas upes pret straumi", tiem izlīstot un izzūdot. Pie sevis un pārējos virzienos atkal "laba laika" mākoņus vai skaidras debesis.

Kad dienas beigās šie hipotētiskie vērotāji veiks kopsavilkumu, tad redzēs ainu – kurā mākoņi izkārtojas šaurās joslās, kas "atkārto" krasta kontūras.

2) uz reizi jāsaka, "krasta efekta" padebeši nerodas un neizkārtojas tieši virs liedagiem, bet ir kādu gabaliņu tālāk virs sauszemes. Caurmērā tie sākas apmēram 20-30km attālumā no jūras malas, taču arī visai drīz jau 50-60km attālumā no šīs pašas jūras malas beidzas. Nododot "stafeti" jau mazākiem ("laba laika") mākonīšiem vai pat pavisam saulainām debesīm.

3) pats par sevi saprotams, ikdienā šai parādībai ir novirzes uz vienu vai otru pusi. Mākoņi var būt fragmentāri, var uzrasties tikai atsevišķās piekrastes vietās. Šie var arī neizveidoties līdz cb (negaisa) fāzei un būt vien kā atsevišķu, nelielu gubumākoņu rinda. Visai bieži vērojas: krasta tuvumā šiem gubumākoņiem ir zemāka apakšējā virsma, nekā tālākiem "laba laika" padebešiem.

4) iespējamais cēlonis? Uz vispārējā ciklona "aizmugures" fona – caur ZR-Z vējiem pie krastiem izveidojas patstāvīga aukstā fronte. Un līdzīgi kā "parasto" auksto frontu gadījumā – šeit no Rīgas līča un Baltijas jūras ceļo vēsāks pūtiens, kas virs cietzemes ceļ uz augšu tur saules iesildīto "iepriekšējo" gaisa masu. Un notiek atkal tas, ka augšupejošā gaisā pie pietiekama mitruma daudzuma sākas kondensācija, izveidojas dažāda biezuma gubu un gubu-lietus mākoņi. Ar lietusgāzēm un negaisiem.

5) ir kāds prieciņš Rīgas iedzīvotājiem. "Krasta efekta" gadījumā šie mākoņi pie ZR vējiem aiziet vēl tālāk no Rīgas līča D piekrastēm. Tie sāk attīstīties apmēram pie Ogres, kur tie saveidojas līdz cb līmenim un izlīst visā teritorijā ap Daugavas tecējumu, reizēm līdz Daugavpilij un vēl tālāk. Tātad, uz DA no galvaspilsētas izveidojas garāka cb mākoņi "aste", kas sākas 60-80km attālumā no Daugavas ietekas "uz augšu pa upi", pašus rīdzeniekus atstājot pie saulainām debesīm. Un laika vērotājiem dodot ainas ar visai pazemām cb virsotnēm pie horizonta. Reti, bet tomēr gadās... kad ciklons vēl tālāk aiziet prom no Latvijas, un pie mums tad iegriežas arī ZA vēji, tad no Vidzemes puses nākošais "krasta" cb mākonis var dot kādu lietusšalti un pērkonus arī Rīgas iedzīvotājiem.

6) "krasta efekta" mākoņi visu laiku ir dinamiskā attīstībā, Tie nemaina savu atrašanās vietu, tai pašā laikā esot kustībā no ZA puses DA virzienā. Tas tamdēļ, ka jūras pusē, aizvien no jauna ceļoties augšā aukstākam gaisam virs siltākas cietzemes, šie padebeši aizvien rodas klāt "krasta pusē". Un virzoties tālāk uz cietzemes – tie nepārtraukti regresē, izzūd jau "cietzemes pusē".

7) šī parādība vērojama gada siltajā pusē. Precīzāk, kad virs sauszemes gaiss jau ir virs +20 grādiem pēcpusdienās, bet jūra vēl nav pietiekami iesilusi. Tātad, vairumā gadījumos no maija trešās dekādes līdz augusta pirmajai dekādei. Protams, var būt atsevišķas dienas ar šo parādību arī pirms un pēc manis nosauktā kalendārā intervāla. Uz reizi jāsaka: šīs parādības esamība liecina par vasaras atnākšanu. Jo rudenī, ziemā un agrīnā pavasarī "krasta efekts" nav vērojams. Caurmērā katru gadu ir šādas 15-20 dienas ar parādības izpausmēm.

8) "krasta efekta" mākoņi reizēm atnes masīvas lietusgāzes, spēcīgus negaisus, lokālu vēja pastiprināšanos līdz vētrai. Tamdēļ arī šajās dienās jāievēro piesardzība pret negaisu. Jo sevišķi iedzīvotājiem, kas mitinās mērenos attālumos no jūras piekrastēm. Pašu liedagu un drusku tālāku rajonu iemītniekiem tad vien atliek priecāties (bēdāties), vērojot "krasta efekta" izpaudumu pie horizontiem.

Turpinām vērot dabu :)