Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no -4,3...-4,5 grādiem Gulbenē un Alūksnē līdz 0,0...-0,1 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Decembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no -15 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -6 grādiem vēl siltās jūras ietekmei visvairāk pakļautajā vietā – Kolkā. Trešais un ceturtais visaukstākie decembri ir bijuši 2002. un 2010. gados, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3-4 grādus augstāka kā 1978. gadā. Vēl no šī gadsimta decembriem visaukstāko desmit skaitā kā sestais ir 2001. gads.

Savukārt vissiltākais laiks decembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +6,5 grādiem Pāvilostā. Desmit vissiltāko decembru skaitā kā 6., 8. un 9. ir bijuši 2007., 2000. un 2004. gadi, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3 grādus zemāka kā 2006. gadā. Kopumā Latvijā decembra ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir -2,4*C.                        

                   

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz +2 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +10 līdz +13 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 2006. gada 5.-6. decembrī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no -2 līdz -7 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no -42,9 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz -22...-26 grādiem Kurzemes rietumos - Baltijas jūras piekrastē, un ir uzstādīta galvenokārt 1978. gada 30. un 31. decembrī.                                                                                                                

 

Mokrišņi - Decembrī vidēji 17-21 dienā ar nokrišņiem to ilggadīgā vidējā mēneša summa kopumā Latvijā ir 50 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos jau 75-80% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus vēl ir vairāk – ap 40%. Mēneša nokrišņu daudzums ir 40-70 mm centrālajos un austrumu rajonos un 50-80 mm Latvijas rietumu daļā ar maksimumu Kurzemes un Vidzemes rietumu nogāzēs. Ar nokrišņiem visbagātākie decembri kopumā Latvijā ir bijuši 2010. un 1999. gados, tajos nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 80,3 un 80,2 mm. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 72,2 mm desmit ar nokrišņiem visbagātāko decembru rindu noslēdz 1955. un 2009. gadu decembri.Līdz šim vislielākais decembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1949. gadā Liepājā un Liepājas apkārtnē: Liepājā - 170, Bārtas pagasta Dūkupjos - 168, Pāvilostā - 174, Rucavā – 171 mm. Decembrī Vidzemē vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 143 mm (1999. gadā Mazsalacā), Latgalē - 169 mm (1892. gadā Rēzeknē) un Viduslatvijā – 121 mm (1954. gadā Ropažu pagasta Zaķos). Vismazāk nokrišņu decembrī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1953. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 11 mm, bet Kurzemē vietām mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 4-5 mm.

 

Vējš - Decembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidiem, vietām biežāki ir arī dienvidrietumu un rietumu virzienu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3-4, jūras piekrastē 4-5 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Jūras vējiem atklātos piekrastes rajonos katru gadu decembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku ( 8,0-10,7 m/s), bet Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 25 gados var tikt novērotas vētras (20,8-24,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā decembrī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums ir 24 m/s (1965. gada 6. decembrī Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas decembrī kopumā Latvijā ir bijušas 1961. gada 6. decembrī Ventspilī, kur tās sasniedza 40 m/s, iekšzemē vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 34 m/s (1971. gada 22. decembrī Alūksnē un Daugavpilī).

 

Sniegs - Normai atbilstošos temperatūras apstākļos decembrī Latvijā parasti izveidojas noturīga sniega sega. Visagrāk – mēneša pirmajā dekādē – tas notiek galējos austrumu rajonos, tālāk process pakāpeniski virzās uz rietumiem un visvēlāk - decembra beigās-janvāra sākumā - noturīga sniega sega izveidojas Baltijas jūras piekrastē.Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug – pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 2 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 6 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 3-4, bet Alūksnē jau 11 cm. Kopumā mēnesī visbiezākā sniega sega – vidēji Valstī 22,3 cm – bija 1937. gada decembrī, otrais bagātākais ar sniegu decembris – vidēji Latvijā 21,7 cm - bija 2010. gadā.

Atsevišķās dienās sniega segas biezums decembrī var sasniegt ap pusi metra un vēl vairāk. Tā 1925. gada 29. un 30. decembrī Gulbenē sniega segas biezums bija 54 -56 cm, 1942. gada 4. decembrī Priekuļos – 52 cm, bet pašā Baltijas jūras piekrastē – Ventspilī 1980. gada 7. decembrī sniega segas biezums bija 48 cm. Ne tikai auksts, bet arī bagāts ar sniegu bija 2001. gada decembris: sniega krājumi mēneša gaitā pakāpeniski pieauga un Vecgada vakarā visu Latviju klāja no 10 līdz pat 52 cm (Limbažos) bieza sniega sega. Tomēr visbiezākā kādā konkrētā decembra dienā sniega sega bija Kurzemes ziemeļu daļā ar sniega nokrišņiem bagātajos 2009. gada 16.-17. decembrī - Kolkas novērojumu stacijā 17. decembrī sniega segas biezums bija 75 cm, bet stacijas apkārtnē (pēc aptuveniem datiem) vietām ap metru.

Dabas parādības - Sarma visbiežāk – vidēji 5-6, maksimāli 18-23 dienas mēnesī - ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos, visretāk - jūras piekrastē. Putenis visbiežāk ir Vidzemē – vidēji - 5 dienas Rūjienā un Alūksnē, maksimāli - 20 dienas Priekuļos.                                                    

Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Decembrī tas visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē un Zosēnos – vidēji 3-4, maksimāli 14-17 reizes mēnesī) un visretāk – jūras piekrastes rajonos. Visilgākais apledojuma periods – 41 diena – ir bijis no 1996. gada 4. decembra līdz 1997. gada 13. janvārim Gaiziņkalnā. Kā viens no postošākajiem jāmin apledojums, kas smidzināšanas, lietus un sasalstoša lietus rezultātā gandrīz visu Latviju pārklāja 2010. gada Ziemassvētkos. Apledojums daudzviet saglabājās vēl 2011. gada sākumā, to papildināja izkrītošais sniegs, kas jau apledojušās virsmas, koku zarus darīja vēl smagākus, tie lūza, nodarot apkārtējai videi, cilvēkiem un to saimnieciskai darbībai ievērojamu kaitējumu.Ziemā ļoti reti – maksimāli 1 dienu mēnesī - iespējams arī īslaicīgs pērkons un zibens.

                                                                                                                                                 Avots LVĢMC

Par laiku šogad decembrī...

Decembra pirmajā dekādē mūsu reģionā valdīs aukstas gaisa masas. Laikapstākļus noteiks nelieli cikloni, kas virzīsies no dienvidrietumiem un tādēļ laiks būs parsvarā mākoņains brīžiem nedaudz snigs atsevišķās dienās arī putinās. Vairāk sniegs iepējams jūras piekrastes rajonos un austrumu rajonos. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies -4..-10. Atsevišķas vietās, kur debesis būs skaidras pat līdz -16 grādiem. Dienās vidēji no 1..-5*C Austrumu rajonos atsvevišķās dienās līdz- 8*C.Piekrastēs rajonos no 0..+2*C 

Prognozes precizējums - Otrajā dekādē gaidāms ļoti auksts laiks laiks temperatūra naktīs var pazemināties līdz pat -22..-26 grādiem un arī dienas laikā nebūs siltāks par 12..-18 grādiem. Pūtīs Austrumu puses vējš. Par aukstu un skaidru laiku gādās anticiklons,kas atradīsies virs Krievijas ZR daļas.

Decembra trešajā dekādē laiks saglabāsies mēreni auksts laiks un mūsu teritorijā joprojām ieplūdīs aukstas gaisa masas no austrumiem. Taču nav izslēgta īslaicīga atkušņa iespējamība vairāk gan  atkusnis iespējams jūras piekrastes rajonos ,jo var iegriezties rietumu puses vējš. Bieži gaidāms sniegs, iespējms arī putenis Gaisa temperatūra naktīs vidēji no -2..-8*C Atsevisķās vietās debesīm skaidrojoties līdz -13*C Dienās vidēji no -1..-6*C. Piekrastes rajonos, kur iespējams būs atkusnis no 0..+2*C

Prognozētās temperatūras anomālijas 

Prognozētā vidējā gaisa temperatūra

Vidējā temperatūra ir nedaudz zemāka par ilgtermiņa normu (norma 0,3 ... -4,6 *C).

Bieži gaidāms sniegs iespējams arī putenis, bet lielāko daļu laika nokrišņu būs nelieli. Nokrišņu daudzums ir gaidāms normas robežās (37 ... 66 mm).

ZIEMASSVĒTKOS GAIDĀMS MĒRENI AUKSTS LAIKS, JO MŪSU TERITORIJĀ TURPINĀS IEPLŪST AUKSTAS GAISA MASAS NO ZIEMEĻIEM. BRĪŽIEM GAIDĀMS SNIEGS IESPĒJAMS ARĪ PUTENIS.

                                                                              Attēlu (C) EMHI

Paskaidrojums pie attēliem - Attēlos attēlota gaisa masu ieplūšanas tendences katrai mēneša dekādei. Zilās bultas - auksts gaiss. Sarkanās bultas - silts gaiss.