Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras optiskā parādība, augšējo slāņu (jonosfēras) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Polārblāzma tiek bieži saukta arī par ziemeļblāzmu, jo novērotāji to parasti redz ziemeļu pusē un ziemeļu puslodē. Taču 'dienvidblāzma' ir tieši tāda pati kā ziemeļblāzma vienīgi dienvidu puslodē nav tik daudz novērotāju.

Dēvēta par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts polārblāzmu saistījusi ar garu dejām.
Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74* lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67* platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67* polārblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā polārblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā).Pie mums latvijā polārblāzma redzama katru gadu, bet ļoti neregulāri, un tas saistīts ar Saules aktivitātes 11 gadu ciklu – cikla minimumā redzama labi, ja pāris reizes gadā, bet, kad šis cikls sasniedz t.s. “pīķi”, tad ziemeļblāzma ir samērā regulāra parādība, īpaši pavasaros un rudeņos.

Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Polārblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām polārblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).

Novērojot polārblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā(jeb paralēli tam). Polārblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.

Kā rodas polārblāzma?

Polārblāzma veidojas apmēram 100 km augstumā un ir galarezultāts veselai rindai fizikālu procesu:

• Atsevišķās vietās Zemes magnetosfērā elektroni tiek paātrināti līdz milzīgām enerģijām.

• Šie elektroni, ķā visas lādētas daļiņas, seko magnētiskā lauka līnijām,

• vietās, kur magnētiskā lauka līnijas šķērso Zemes atmosfēru, elektroni saduras ar atomiem un molekulām atmosfēras augšējos slāņos,

• Sadursmju rezultātā daļā no molekulām tiek ierosinātas.

• Molekulām atgriežoties neierosinātā stāvoklī tiek izstarota gaisma. Raksturīgā zaļā krāsa nāk no ierosinātiem skābekļa atomiem.

Kāds ir polārblāzmas rašanās cēlonis?                                      
   

• Galvenais celonis ir izvirdumi uz saules, kura laikā tiek izviesti protoni, elemetārdaļiņas kas nonāk līdz zemes magnētiskajam laukam.

Kas, nepieciešams, lai novērotu ziemeļblāzmas?

•  Vēlu vakarā un naktī, jābūt skaidrām debsīm.

• Cilvēkam, lai novērotu ziemeļblāzmu jāatrod laba vieta, kur koki un mājas netraucētu un jaskatās ziemeļu virzienā.

• Sekot līdzi saules aktivitātei.

Līdzīgi veidojas arī attēls televizorā - elektroni tiek ar elektriskā lauka palīdzību paātrināti, ar magnētiskā lauka palīdzību elektronus stūrē uz vajadzīgo ekrāna vietu, un tur elektroni saduras ar fluorescējošu materiālu ierosinot molekulas, kas vēlāk izstaro gaismu.

Polārblāzma ir novērojama ovālveida apgabalā (polārblāzmas ovāls) apkārt magnētiskajiem poliem. Eiropā tas parasti šķērso Skandināvijas ziemeļdaļu, taču lielu magnētisko vētru laikā polārais ovāls izplešas uz ekvatora pusi, atsevišķos gadījumos līdz pat Latvijai.

No pavadoņiem plārblāzmas var tikt novērotas arī ultravioletajā un rentgendiapazonā (no Zemes, atmosfēras absorbcijas dēļ, tas nav iespējams). Tā piemēram ultravioletajā gaismā pavadoņi var novērot polārblāzmu arī dienas pusē, kur redzamajā gaismā tā nav redzama, saules gaismas dēļ.

                       

Attēls uzņemts no amerikāņu DE-1 pavadoņa. Ovālveida josla ir polārais loks, gaisma ,protams, nāk no polārblāzmām. Gaisma kreisā augšējā stūri' ir atstarotā gaisma no saules. Orientācijai ir iezīmētas kontinentu kontūras un līnijas apkārt magnētskajam polam.

              Zimeļblāzmas ovāls virs Ziemeļamerikas.         Ziemeļblāzmas ovāls virs Antarktīdas.              

Sekojiet līdzi ziemeļblāzmu prognozei

http://spaceweather.com

 http://www.gi.alaska.edu/AuroraForecast/Europe/2012/08/01

http://www.swpc.noaa.gov/pmap/gif/pmapN.gif   http://sd-www.jhuapl.edu/Aurora/ovation_live/ovationdisplay.cgi?pole=N&type=E