Visiem zināmajos "draugos" šodien saņēmu jautājumu – tādu, kādu gadās dzirdēt arīdzan netiešās sarunās patreiz dzimtajā miestā. Retāk, bet šāds neizteikts uzjautājiens – izskan arī no daža paziņas Rīgā. Tātad: pasaulē dabas katrastrofu skaits palielinās? Un mums dzīve nemierīgāka kļūs? Uz šo it kā vienkāršo jautājumu: cenšos šodienas rakstā veikt kādu atbildi.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Atbilde – te ir divejāda. Tā vienkāršākā ir sekojoša: dzīvojam informācijas laikmetā, un mums visas ziņas jebkurā pasaules malā nonāk tūdaļ pēc notikuma. Un vairs nav jāsausās dažādu mediju pārstāvjiem. Caur "čivinātavu" un "sejasgrāmatu" cilvēki viens otram pavēsta ziņas arī uz Zemeslodes otro pusi tādā pašā ātrumā, kā svētdien kafejnīcā satikušies divi draudzīgi cilvēki.

Taču es gribēju vairāk gribu pievērsties tai nevienkāršākajai atbildei! Bet sākšu iztālēm...

Visi, kuriem šodien ir vairāk par "45...", savu apzinīgo dzīvi uzsākuši padomju laikos. Cita vidū labā atmiņā ir: populāri bija dzīvot t.s. komunālajos dzīvokļos. Kur vairāki īrnieki (bet privātīpašums tad pat teorētiski neeksistēja), dzīvodami katrs savā īstabā – dalīja kopēju virtuvi, vannas istabu, koridoru. Šādā daļēji spiestā kopdzīve visai bieži gadījās situācijas – kad vienā virtuvē viens drastiskāks īrnieks sataisīja "savu kārtību", uz ko cits pēc tam atbildēja ar kādu pretdarbību.

Un, redziet, mēs te tā saprātīgā suga, kā mēs paši esam sevi nosaukuši – "homo sapiens/ saprātīgais cilvēks"- daudzreiz tomēr uzvedamies kā paskaļš īrnieks pieminētajā komunālajā dzīvoklī. Tikai tas otrais kaimiņš – šoreiz ir Dabas Māte. Mēs, cilvēces sugas brāļi, neesam pieraduši prasīt "atļauju" kaut kam, pirms sākam savas drastiskās nodarbes, ko (atkal kā "homo sapiens") esam nosaukuši par "saimniecisko darbību". Piemēram, izcērtam mežus, nosprostojam upes ar HES'u dambjiem. Lai arī saudzīgāk pēdējās desmitgadēs, tomēr turpinām apkārtējos pakalnos un jūrās izgāzt atkritumus, kuru vidū ir daudzi dabai nedraudzīgi materiāli (ķimikālijas, plastmasas, gumija...).

Esam tikuši ārā no PSRS "attīstītā sociālisma" valsts, un vairs nesapņojam tur – pagriezt Sibīrijas upes dienvidu virzienā vai savienot kopā Kaspijas un Arāla jūru. Tomēr plastmasas turpinām ražot, taisam aizvien jaunus "getliņus" (atkritumu kalnus). Turpinām izzāģēt mežus, vienlaikus ar krūmiem aizaudzinot ex-kolhozu pļavas. Uzvedamies vairs ne kā "cilvēks pie cilvēkiem", bet gan kā kāds zilonis ... komunālā dzīvokļa virtuvē ;)

Un tad nu Dabas Mātes aizvien pa laikam caur vētrām, lietusgāzēm, taifūniem, cunami, vulkāna izvirdumiem... cenšas nolikt visu savā vietā. Uzgāžas tāds 17 metru augsts vilnis kādai piekrastei zem Uzlēcošās Saules, un daudzu gadsimtu drazas vienā dienā aizpeld jūrā. Paraujas vaļā kāds Īslandes vulkāns, un visā Eiropā apstājas gaisu piesārņojošā aviācijas satiksme. Arīdzan mietpilsoniskajiem amerikāņiem Floridā daži taifūni liek piecelties no cisām ar firmas zīmēm apakšpusē un pa reizei parūpēties par māju drošību. Turpat drusku uz ziemeļrietumiem- citas mietpilsoniskās pēcpuses (sorry, ak...) patirina daži tornado vairākas reizes gadā. Un tā tālāk un tā joprojām.

Lai nabaga cilvēciņš tomēr saausītos un laiku pa laikam piedabūtos pie kārtības, tad vajadzīgs kāds dzinulis. Ja ne ar labu, tad ar draudiem. Un Dabas Māte to labi zina. Un Zeme to zina – gandrīz jau pierādīts: mūsu Zemeslode savā veselumā ir dzīvs organisms. Ar savu sirdu, dvēseli, asinīm (nafta- kuru mēs vēl aizvien labprāt sūcam ārā un visur patērējam, sākot ar plastmasas ražošanu un beidzot iekšdzedzes dzinējos mūsu mīļajos braucamrīkos). Atbildot uz to, ka pārāk slinki un ar visādām valstiskām atrunām ratificējam Kioto protokolu, rīkojam "klimatiskas sanāksmes". Slinki un negribīgi G20 valstu grupas prezidenti domā par jaunām dabai labvēlīgajām konvencijām.

Vienkāršo cilvēku līmenī... laikam vēl ne tik drīz pienāks brīdis, kad katru maizes kukulīti ielocīsim nevis celofānā, bet gan draudzīgākā materiālā. Kad lielveikalos preču iesaiņojumi būs nevis plastmasā, bet gan kādā organiskā un samērā neilgā laikā noārdošajā apvalkā. Laikam vēl daudz upēs ūdeņi aiztecēs, kamēr visus atkritumus pārstrādāsim pa vēlvienai reizei. Vēl vairāk ūdeņi aizritēs, kamēr viss privātais autoparks pārkārtosies "uz" elektrību. Kad kodolenerģija būs droša. Mjā... pagaidām Dabai vēl daudz jāpūlās, lai saslaucītu "homo sapiens" atstātās netīrās pēdes uz Zemes-bumbas virsmas. Varbūt VIŅA jau to dara...?