Turpinām "skolu", un šajā reizē īstais brīdis – neilgi pirms karstās vasariņas (un arī jebkurā citā gadalaikā) – pievērsties dažādām bīstamībām, ar kurām varam saskarties un no kurām varam ciest negaisa mākonim pāri ejot. Un varam arī negaisu pārciest bez sevišķām sekām, ja ievērosim elementāris pašaizsardzības pasākumus. Par tiem šajā reizē vairāk. Tagad aplūkojam tās vispārīgākās lietas, ja ir vēlme šim jautājumam pievērsties padziļināti- tad ir iespēja rakties tālākos interneta gaņģos un pēc tam padalīties ar domām komentāros :)

JĀ, šī varenā dabas parādība - negaiss - rada arī visādas bīstamības. Bīstamības var izpausties dažādi: zibens spērieni, pēkšņas vētras, virpuļviesulis, lietusgāzes un tām sekojošie plūdi. Bet nu visu pēc kārtas.

Iepriekšējie manis "meteo skolas" raksti ir:

* Negaiss - 1. daļa: vispārējas ziņas par dabas parādību.

* Negaiss - 2. daļa: pērkona mākoņa uzbūve.

=================================
1. ZIBENS SPĒRIENI

Tā ir visizplatītākā bīstamība mūsu platuma grādos brīžos, kad tuvumā ir pērkona negaiss. Konkrētais zibens konkrētā laika sprīdī ir pilnīgi neparedzams un neprognozējams/ vismaz cilvēce nav vēl pratusi tikt galā ar šo problēmu. Zibens sperot - jeb izlādējoties caur kādu priekšmetu uz zemes virsmas var radīt postījumus:

1. karstuma sekas – degšanu, ugunsgrēku;
2. mehāniskus postījumus;
3. elektriskas dabas defektus - elektroiekārtu bojājumus un pārslodzes spēriena brīdī tuvumā esošajos elektrības vados (ar visām no tā izrietošajām sekām – īssavienojumus, vadu mehāniskas pārkaršanas, - kas atkal var būt sākums ugunsgrēkam).

Tā kā mums nav iespējas pasargāties no konkrētā zibens spēriena, tad mums "atliek" vispārējā un savlaicīgā aizsardzība. Te varam izškirt- gan a) tālo/savlaicīgo, gan b) tuvo/īslaicīgo (jau negaisa laikā) aizsardzību.

Tālā aizsardzība. Tā attiecas vairāk uz lauku rajonos esošajiem īpašumiem. Pilsētu apbūve jau ir tāda kā ilglaicīga aizsardzība, reizē milzīgs zibensnovedējs. Bet ir arī lietas - ko pilsētas apstākļos vajadzētu ievērot negaisam tuvojoties (sk.- tālāk šajā rakstā).

• visas mājas/būves pēc iespējas vajadzētu apgādāt ar speciālajiem zibensnovedējiem. Vienkāršotā veidā - ar asu resnas stieples galu, kas caur izolāciju piestiprināta mājai, tālāk savienota ar garu tērauda drāti, kuras otrs gals ir zemē ieraksts un apvīts (zem zemes) ap kādu dzelzs (teiksim, sliedes fragmenta) gabalu. Bet labāk šāda zibensnovedēja ierīkošanu uzticēt speciālistam (ja iespējas atļauj).
• mājas tuvumā - nebūtu vēlams veidot/glabāt liela daudzuma metāla izstrādājumus (tehniku, materiālus, sliedes utt.), tiem jābūt - vai nu iezemētiem, vai arī vismaz 50 metrus no dzīvojamām telpām.
• svarīgi - kādus kokus stādām dzīvojamo māju tuvumā. Izsenis latviešiem ir pieņemts - ēkām blakus vienmēr kādi vareni koki iestādāmi/ir ozoli, liepas, oši, vīksnas... Bet no pret-zibens aizsardzības viedokļa tas ir visai nevēlami. Jābūt tam pašam 50 metru atālumam stap ēku un koku. Vēl svarīgi - vai tuvumā ir mežs/ citi augoši koki. Dabīgie koki bieži kalpo kā zibens novedēji... Zibens visbiežāk sper tajos kokos, kuri aug uz āderu krustpunktiem: pirmām kārtām ozolos... Zibens sper arī gludā zemē - jā, tieši to pašu āderu (magnetisko anomāliju) maksimumu punktos/jeb krustpunktos...
• dzīvojamo ēku tuvumā nevēlami celt spicas un augstas uzbūves (kas neiezemētas): televīzijas antenas, ūdenstorņus, skatu torņus, kas augstāki par 15m-25m (atkarībā no parējās apkārtnes "uzbūves", iekārtojuma).
• dzīv. ēku tuvumā nav vēlamas – dažādas paštaisītas transformatoru stacijas, vēja ģeneratori un citas elektrības ietaises ("esoša" elektrība divkārt "pievelk" zibeni).

Tuvējā/jeb īslaicīgā aizsardzība- negaisam jau tuvojoties. Lauku mājās - jāizslēdz viss apgaismojums, jāatslēdz visas elektroietaises (ledusskapji, televizori - kuriem arī antēnas ligzda jāatvieno,datori, sildītāji, galda lampas...), vēlams drošinātājus izskrūvēt (vietās, kur "Latvenergo" nav ierīkojusi automātiskos atslēdzējus. Kur tādi ir, tie tad jāizslēdz). Jāaizver visi logi, durvis (pat prasts caurvējš kādreiz mēdz "ievilkt" zibeni istabā). Logi jāaizver arī tamdēļ - lai samazinātu līdz minimumam pēkšņo vēja brāzmu, un lietus plūdu postījumus. Pašiem jāatrodas telpās...

NEGAISA LAIKĀ JĀIZVAIRĀS...

• atrasties vienam klajā laukā, vai pilsētas apstākļos klaja laukuma vidū;
• atrasties zem vientuļa/atstatus no citiem augoša koka.
• atrasties spicu un augstu celtņu tuvumā (pie antēnām, ūdenstorņiem, metāla stabiem...), arīdzan pie transformatoru stacijām,zem augstspriegumu līnijām;
• atrasties ezera vai palielāka dīķa vidū (peldoties, makšķerējot laivā...). Tas tamdēļ, ka mineralizēts (dabīgs) ūdens klajums ir labs elektrības vadītājs, UN TU PATS ESI LABS ZIBENS NOVEDĒJS. Arī no jūras (lai arī cik tas romantiski nebūtu tur atrasties...) negaisa laikā jātinās ārā.
• nedrīkst gulēt zārdā, nedrīkst pa mežu staigāt, nedrīkt uz akmens sēdēt, nedrīkt sēdēt strauta vai neliela dīķīša malā, nedrīkst atrasties āderu maksimālās aktivitātes vietās, jo: arī šādas "darbības" palielina iespēju saņemt zibens spērienu!
• nedrīkst pieskarties (sēdēt uz...) kādam liela apjoma metāla priekšmetiem (piem. apkures caurulēm).
• vajadzētu atturēties: zvanīt pa fiksēto ("Lattelekoma") tel. aparātu, strādāt piemājas dārziņā, zāģēt mežu, pļaut zāli, ganīt govis, braukt ar velosipēdu, ātri skriet (ja neesi zem jumta), laist gaisa pūķus (ko cilvēki gan visai bieži dara tieši vētras brāzmās...).

Jāatceras, ka - lai arī cik "neliels/rāms" tas vai cits konkrētais negaiss liekas, no ikviena rūcoša mākoņa var būt viens vienīgs spēriens Tavā virzienā. Ar to pašu var pietikt visam atlikušajam mūžam - vari kļūt gan par invalīdu, gan "pa taisno" doties uz Citu Sauli.

JA- negaiss Tevi pārsteidz liela lauka vidū/ ja Tev nav iespējas 10-15 minūšu laikā nokļūt drošā patvērumā, zem jumta - tad apsēdies kādā grāvī, vai bedrītē, pēc iespējas slīpeniski. Nekādā gadījumā neskrien zem netālā vientuļā koka... Izmircis būsi- BET BŪSI SEV DZĪVĪBU SAGLABĀJIS.

* Video 1

Kas notiek - ja negaisa laikā ejam padauzīties mitrā pļavā. Te ir "kā no mācību grāmatas" - rupji drošības pārkāpumi negaisa laikā. Zēns skrienot - jau ap sevi savāc statisko elektrību jeb potenciālo spriegumu pirms zibens spēriena. Un pēc tam plunčājas mineralizēta jeb labā elektrības vadošā ūdeni, turklāt kļūstot pašam par "labu" zibens novedēju. Sekas ir fatālas un reizē loģiskas (varu nomierināt- nāves skati neredzas).

* Video 2

Bet te - par laimi tukšā pludmalē - ir tuvs zibens spēriens liedagā. Varam tikai iedomāties, kas varētu ar katru no mums notikt, ja pērkona laikā sadomājam romantiski papeldēties siltajos vilnīšos (brīdinu - video dzirdami necenzēta angļu valodas leksika).

=================================

2. PĒKŠŅA VĒTRA

Uz šādiem gadījumiem - attiecas visa tā aizsardzība, kas paredzēta "parastajās" (rudens) vētrās.

Ja iespējams - tajā īsajā brīdī, kad pamanām tuvojošos vētru, tad skriešus jānokļūst jebkurā telpā vai patvērumā. Mūsu platuma grādos gan šīs lokālās negaisu vētras visai reti sasniedz orkāna spēku, taču pilnīgas garantijas par (pret) negaidītu vēja pastiprināšanos nav.

Vēl steigšus vajadzētu ...
- aizdabūt bērnus prom no atklātām vietām;
- ja esam telpās, tad cieši jāaizver logi, durvis, citas atveres;

Jābūt gataviem uz to, ka pa gaisu var lidot dažādas atlūzas, drazas, koku zari, no jumtiem norauts segums utt. Nevajadzētu atrasties logu tuvumā, jo šīs lidojošās drazas var sasist stiklus un radīt bīstamus ievainojumus.

Ja esam uz lauka un prom no patvēruma vai zemām dzīvojamām mājām, tad aizsardzībai der arī grāvji, patiltes, zemi krūmi. Nevajadzētu pirms šīs vētras doties pie augstiem kokiem, jo spējās vēja brāzmās tie var lūzt vai tikt izgāzti ar visām saknēm, no tiem var atdalīties un pa gaisu lidot dažāda garuma zari. Jau iepriekš sacīju, augstie koki pievelk zibeni, tamdēļ tie negaisa laikā ir divkārt nedroši.

Ja pamanām virpuļviesuli, tad steigšus jāmeklē patvērums. Diezin vai daudz mūsu Latvijas mājās ir ierīkotas speciāli pret-vēju bunkuri (kā, teiksim, ASV Oklahomas štatā - kur viens līdzenums pat iesaukts par "Tornado ieleju"), taču pagrabs vai pagrabstāvi pat ļoti noderēs. Noderēs arī jebkura iedobe klajā laukā. Nav jāzīlē virpuļviesuļa attālums, jo vizuāli tā ir ļoti mānīga padarīšana. Nekavējoties jābēg uz patvertni pie pirmās ieraudzīšanas. Par virpuļviesuli jeb tornado - mums garas sarunas ir priekšā, kad viedēsimies tieši par šo dabas parādību.

=================================

3. Lietus plūdi!

Protams, pēc intensīviem nokrišņiem iespējami plūdi. Ja dzīvojam kādas regulāri pārplūstošas upītes krastā, tad jārēķinās arī ar šādu iespēju. Te nu vajadzīga ilglaicīgā/tālu iepriekšējā aizsardzība. Mājas jābūvē pietiekami augstā vietā, attiecīgie priekšmeti un materiāli jau laicīgi jāpasargā no izmirkšanas.Nu- nepavisam nav prāta darbs...vizināties ar laivu šādā uzplūdušā straumē. Peldēties ne tik. Labāk pajūsmosim (pašiem esot drošā vietā) par šo garāmejošo dabas untumu.

Plūdi negaisu laikā gadās arī pilsētās. Kad lietus daudzums ir tāds, ka ierīkotās rensteles nespēj ātri pieaugošā ūdens daudzumu savlaicīgi novadīt. Parasti neapzinīgam un neapsviedīgam pilsētniekam nākas vien kājas samērcēt, tomēr nepavisam lieki nebūs- pirms negaisa pamest pagrabstāvos ierīkotos veikaliņus, kafejnīcas. Vajadzētu pamest arī zemākas vietas vai lielas bedres.

=================================

4. Pilsētās....

Tur gan aizsardzības apstākļi ir vienkāršāki, bet tomēr...

• pēc iespējas nevajadzētu atrasties uz ielas vai laukuma centrā. Gan varam ciest no pēkšņa zibens spēriena, gan no negaidītas vētras radītajām un pa gaisu lidojošām atlūzām;
• nevajadzētu atrasties pie dažādām augstām metāla konstrukcijām;
• nevajadzētu peldēties pilsētas upītēs, dīķos. Tas ir ne tikai kārtības noteikumu pārkāpums, bet tad arī esi laba "ēsma" tam pašam Zibenstēvam;
• nevajadzētu atrasties arī uz tiltiem, augstos skatu torņos.

Latvijā gan nav ierasts, tomēr kāda varena negaisa laikā var tikt iedarbinātas sirēnas. ASV tāda prakse ir izplatīta, pirms tornado vai krasas vētras tuvošanās. Pret šiem signāliem jāattiecas ar vislielāko uzmanību un šo skaņu pavadībā ir jāmeklē slēptuves ātrā tempā.

=================================

Yehhh, ja ievērosim kaut vai to te augstāk sacīto, tad negaiss mūs pasaudzēs, un mums būs iespējas daudzreiz jūsmot par šo vareno dabas parādību:)))