Saule dzemdina ne tikai ciklonus...

Saule dzemdina ne tikai ciklonus...

Laikam īstais brīdis uzcept rakstu materiālu par Saules ietekmi uz Zemes dzīvi. Ne tik sen pavērojām dažāda vājuma ziemeļblāzmas, tagad pāri galvām saņemam vēsu ciklonu rindu. Toms Bricis žurnālā "Ir" atgādina: saules uzliesmojumi mums uzražos atmosfēras virpuļus. Un galu galā lasītāji uzdod jautājumu: kā gan mūsu centrālais spīdeklis ietekmē lietas uz mūsu dzimtās planētas. Nu tad nedaudz par visu kopumā...

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Sākšu no pavisam "lielā" gala. Jāsaka, pat bez īpašiem zinātniskiem pētījumiem ir skaidrs – Zeme vispār neeksistētu, ja kaut kādā ģeoloģiskajā aizvēsturē pro-Saule neizsviestu apkārtējā telpā matērijas pikuci (tā vismaz skan vadošā teorija par mūsu planētas pirmdzimšanu). Tēlaini varētu izsacīties: Zeme ir Saules meita. Zinātnieki jau lauzījuši, lauza un vēl nepārskatāmā nākotnē lauzīs galvu par visām sakarībām starp spīdekli un tai pietuvināto trešo planētu orbitā. Taču zinātnieki jau ir izlauzījuši ziņas – pati Saule ar planētu saimi ap galaktikas centru ir apriņķojusi vien 25 reizes. Tātad mūsu Saulīte ir pašas jaunības plaukumā, un vecumdienas tai (neskatoties uz dažādām spekulācijām zic-zinātnieku aprindās un tām pietuvinātajos dzeltenīgi-plānos medijos par pasaules drīzu galu) ne tik drīz gaidāmas.

Jā, mūsu Spīdeklis jaunības plaukumā turpina ietekmēt zemeslodes dzīvi pilnīgi visos aspektos. Sākot ar atmosfēru, beidzot ar zemes dziļākajiem slāņiem. Uz zemes garozas plānā slānītī eksistē biosfēra, ieskaitot arī "homo sapiens". Protams, arī biosfēra ir pilnībā atkarīga no centrālā spīdekļa un tām izmaiņām. Mēs pat neviedējam, kā atnākošā gaismas enerģija ietekmē mūsu dzīvības norises. T.s. "saules vējš" nedrīkst būt pārāk spēcīgs, taču nedrīkst arī izpalikt. Abos gadījumos mūsu dzīvībai būtu "šlos un āmen". Mēs šādu ziņu zinām, ja nezinām- tad lūkojamies gan tepat internetā profesionālajos izpētes saitos, gan dažādās grāmatās par šīs sakarībām dziļāk...

Bet nu tuvāk meteo lietām. Saule izšķiroši ietekmē visu gaisa masu kustību. Tamdēļ cikloni un anticikloni – arīdzan ir Saules.... mazmazbērni. Saules enerģija baro gan tieši šo gaisa masu kustību, gan pastarpināti – caur okeānu straumēm, no kurām arī rodas enerģija gaisa virpuļu tālākai kustībai. Un tad nu brīžos, kad saule caur uzliesmojumiem pastiprināti izsviež lielākas enerģijas porcijas, tad daži šo uzliesmojumu produkti "saules vēja" iespaidā skar zemi. Vispirms mijiedarbojoties ar atmosfēru – radot vizuāli novērojamās ziemeļblāzmas. Pēc tam šī enerģija akumulējas atmosfērā un okeāna ūdeņos. Pieņemsim, nu kāda kārtējā uzliesomojumā saules enerģija īslaicīgi nonāk 0,0005% lielākā apmērā nekā mierīgos brīžos, tad ar to pietiek- lai jūtami ātrāk uz visas zemes pastiprinātos ciklonu kustība.

Jau aizsenis cilvēki, neko nezinot par mūsdienās viedētām sakarībām, ievērojuši – "ja ir ziemeļblāzmas, tad gaidiet vējus". Šo rindu autors empīriski ievērojis: starp kāvu gaismu un sekojošām vētrām starpcikls ilgst 10-12 dienas. Kas precīzi piepildās arī šajā pavasarī. Ne tik sen, 11.-15. marta datumos mēs vērojām ne visai izteiktas ziemeļu debesu ugunis. Un tagad? Viens vēja pūtiens seko pēc otra, tostarp regulāri daļā Latvijas zemi noklājot ar "miniziemām". Viss notiek! Iepretīm tam, ka "parastā" pavasarī šis ir masīvu anticiklonu laiks Latvijas krastos. Nav jāgaida tā vasara – lai saprastu šīs likumsakarības.

Starp citu, par to vasariņu... – ir neizpētīta vēl kādu cita dabas sakarību komplekss. Jeb: ir jautājums par ilgstošām prognozēm. Zināmais Vilis Bukšs centīgi un smalki apkopo ilgstošos "senos" un reizē tik aktuālos dabas novērojumus. Iespējams, pētījumu sakne ibūs tur- ka saules uzliesmojumiem ir ilgstošāka ietekme, ne tikai iedarbinot ātros ciklonus pāri mūsu galvām. Ticami – ka mums dzīvā daba (bez "homo sapiens" starpniecības) iegūst šo informāciju. Un "zina"- tā vasara (un kāds cits gadalaiks) būs vai nu sauss, vai lietains, vai auksts, vai silts. Vienkārši: "gatavojas" tai vai cita novirzei, kas sekos vēl pēc dažiem mēnešiem. Un pie tā paša pasignalizē mums. Mēs vēl lāgā nemākam lasīt šos signālus, tikai ļoti aptuveni nojaušam. Vai gandrīz nemaz nenojaušam...

Izskaņā saku: Saule mūs baro 100%, taču tai pašā reizē uzdod daudzus jautājumus. Vai ne?

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 29.03.2012 17:16

    ļoti lielu cilvēku masu radītās emocijas tikpat labi var ietekmēt arī Saules "pašsajūtu". - tā vispār varētu būt interesantas sarunas tēma:)

    Ielādē...
  2. 29.03.2012 17:00

    Ja jau Mēness,kura izmēri un būtība nav salīdzināmi ar Sauli,tik ļoti iespaido procesus uz Zemes,tad par Saules īsteno ietekmi pilnā apjomā var tikai aptuveni nojaust.Visticamāk ,man liekas,ir tas,ka Saule ņem dalību jebkurā notikumā ,vai nu tas ir kaut kas globāls(teiksim,dzīvības eksistence,kā tāda),vai arī sīkākās niasēs,kā laika veidošanās,visādi cikloni un anti-cikloni,pat varbūt vulkāniskā aktivitāte un zemestrīces(Zemes garozas kustība)ir tieši saistīta un atkarīga no Saulītes.Kas to lai zin,vai pat nepastāv kāda sakarība starp procesiem cilvēku un sabiedrības dzīvē un Saules uzliesmojumiem,jo,ja jau Saule spēj ietekmēt jūtīgu cilvēku veselību vai pašsajūtu,tad ļoti lielu cilvēku masu radītās emocijas tikpat labi var ietekmēt arī Saules "pašsajūtu". Varbūt...,bet varbūt arī ne...

    Ielādē...
    1. 29.03.2012 19:15

      Mēness Zemi un visu, kas ar to saistīts - tātad arī cilvēkus - ievērojami ietekmē tādēļ, ka atrodas ļoti tuvu Zemei (kosmiskā mērogā, protams), aptuveni 400 reizes tuvāk nekā Saule. Ja tas būtu Saules attālumā, būtu tikai teleskopos saskatāms. :)
      Saule, bez šaubām, ievērojami iespaido Zemi, tikai pateicoties tās enerģijai, uz Zemes vispār iespējama dzīvība. Tāpat Zemes globālo stāvokli tieši ietekmē Saule, un arī jutīgus cilvēkus enerģijas plūsmas izmaiņas var ietekmēt (kaut gan mūs no kosmiskajām enerģijas plūsmām gandrīz pilnībā pasargā, vispirms, Zemes magnētiskais lauks, kā arī atmosfēra).
      Runājot par Saules uzliesmojumiem saistībā ar sabiedrības un atsevišķu cilvēku dzīvi, te nu gan paveras liela iespēja dažādām spekulācijām, it īpaši, ja to vērš virzienā cilvēks --> Saule. Visa Zeme līdzās Saulei ir kā mazs zirnītis uz liela arbūza fona (aptuvens, tēlains salīdzinājums), bet … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv

      Ielādē...
  3. 29.03.2012 19:31

    Saule tomēr pašā jaunības plaukumā nav gan, Raiti. Kā atzīst kompetentākie pasaules astronomi, tā ir apmēram 4,5 - 5 miljardus gadu veca, bet viss tās mūžs pašreizējā stadijā (galvenās secības ciklā, kad enerģiju nodrošina ūdeņaraža pārvēršanās hēlijā), līdzīgi citām līdzīgas masas un starjaudas galvenās secības zvaigznēm, vērtējams ap 10 miljardiem gadu. Tātad Saule ir nevis jaunības plaukumā, bet brieduma gados. :)
    Līdz vecumam (pārvēršanās par sarkano milzi), gan tai vēl tālu. Kaut gan jāsaka, ka jau labu laiku pirms tam tā pamazām sāks izstarot vairāk enerģijas un dzīvība pašreizējā veidolā uz Zemes vairs nevarēs pastāvēt, tāpat tie ir miljardi gadu. Kam, kam, bet nu mums vai pat mūsu miljonu gadu tāliem pēctečiem (ja tādi būs!) par to nu uztraukties vajadzētu vismazāk. :))

    Ielādē...
    1. 29.03.2012 20:18

      Varam nomierināties - cilvēce būs atklājusi teleportāciju (jeb masas monentānas pārnešanu lielos attālumos), kas jau pazīstama pc spēlēs... un pārvietosies uz citām plānētām, pirms tam tās pielāgojot dzīvībai...

      Ielādē...
      1. 29.03.2012 21:26

        Teleportācija pazīstama jau daudz senāk par PC spēlēm, no zinātniskās fantastikas grāmatām. ;)

        Ielādē...
  4. 29.03.2012 22:11

    Hm, viela pārdomām un vēlmei pēc vēl kādas info...

    Ielādē...
    1. 29.03.2012 22:40

      Un vēlme iegūt kādu info-rosina tālāku darbību/ uzzināt, izpētīt ;)

      Ielādē...
  5. 29.03.2012 23:28

    Rekur mazliet info par kosmiskā starojuma ietekmi.

    Ielādē...
  6. 29.03.2012 20:53

    Kaut kad tika lasīts viens raksts (mēģināšu atrast linku), kur itkā pierādīta sakarība starp to kā saules aktivitātes periodos pieaug saules vēja intensitāte, kas samazina galaktiskā kosmiskā starojuma ietekmi uz Zemes atmosfēru, kas savukārt rada izmaiņas mākoņu veidošanās intensitātē.

    Saules uzliesmojumi un ciklonu aktivitāte, tur vajadzētu statistiku kā mainijusies ciklonu aktivitāte citos saules aktivitātes maksimuma periodos pēc lielākiem uzliesmojumiem.

    Saules ietekme uz vulkānismu un zemestrīcēm - nemāku teikt, pamatā šīs abas parādības rada zemes iekšējais siltums, kas ir neatkarīgs no saules. Varbūt summārā Saules un Mēness paisuma spēku iedarbība uz litosfēru var kādu zemestrīci izsaukt, bet šā vai tā primāri lai notiktu zemestrīce ir jābūt uzkrātiem spriegumiem starp garozas blokiem, paisuma spēki vienīgi varbūt atsevišķos gadijumos var kalpot kā palaidējmehānisms, kad spriegumi jau uzkrājušies tiktāl kad pietiek ar mazāko traucējumu lai notiktu zemestrīce.

    Ielādē...
    1. 29.03.2012 21:02

      Bet iespējams- saules enerģija izspiežas cauri arī zemes garozai, un arī siltajam kodolam piedod kādi piešprici? Un drusku lielāku piešprici tad, kad notiek uzliesmojumi...? Tas arī kaut kur lasīts...

      Ielādē...
      1. 29.03.2012 21:15

        Nu tādā dziļumā vienīgi Saules neitrīno starojums iekļūst, bet neitrīno daļiņas ir tik caurspiedīgas, ka gandrīz visi neitrīno izlido cauri Zemei tā itkā tās vispār nebūtu, tapēc arī tos ir tik grūti detektēt, ka varbūt tikai viens no entajiem miljardiem neitrīno iedarbojas uz detektoru.

        Ielādē...
        1. 29.03.2012 21:22

          Mēs to precīzi nezinām, tas nav ne tuvu izpētīts jautājums...

          Ielādē...
          1. 29.03.2012 23:20

            Nesanāca atrast infu cik % no tiem neitrīno kas iziet caur Zemi tiek absorbēti, bet par neitrīno visur raksta, ka tie mijiedarbojas ar parasto matēriju ārkārtīgi reti. Fiziķi priecājas par katru atsevišķu neitrīno ko viņu detektoriem ar lielām grūtībām izdodas detektēt.
            Saules un Meness gravitācija noteikti, ka ietekmē litosfēru daudzreiz vairāk nekā neitrīno kam Zeme praktiski tas pats vakuums vien ir.

            Ielādē...
            1. 30.03.2012 04:05

              Tur taisnība, neitrīno ir tik maza un nosacīti pat "sirreāla" daļiņa, ka tai pat atoms ir apmēram tas pats, kas kosmosā klīstošam meteorītam Saules sistēma... ar vienu piebildi - ka tas, atšķirībā no šāda meteorīta, iet un ies savu gaitu neatkarīgi no tā, cik liela būs apkārt esošā masa. Jo pašam neitrīno masas tikpat kā nav, tā ir ārkārtīgi niecīga. Tas viss noved pie tā, ka neitrīno (un tā paveidi arīdzan) ar masu mijiedarbojas ārkārtīgi reti, Vikipēdijā raksta, ka neitrīno plūsmas samazināšanai uz pusi būtu nepieciešams svina slānis 100 GAISMAS GADU!!! biezumā!

              Ielādē...
      2. 29.03.2012 21:29

        Saules enerģija līdz Zemes kodolam (vai kaut cik pietiekami biezā dziļumā) tikpat kā nenonāk, tā kā uzliesmojumi Zemes iekšieni praktiski neietekmē. Cita lieta ir kopējie Saules sistēmas gravitācijas/paisuma spēki un to iespējamā ietekme uz atsevišķām Saules sistēmas planētām, bet tas vēl maz pētīts...

        Ielādē...
  7. 30.03.2012 13:49

    Šorīt pabraukājos, bet tagad uz R no manis formējas jauni cb- varbūt no šodienas arī kāda galerija sanāks, tūdaļ atjaunojumi "aktuālajā" sadaļā...

    Ielādē...