Aizsāku izzinošu rakstu sēriju, kas veltīts dažām pie mums sastopamajām dabas parādībām. Pie pirmās reizes – arī kopējās rakstu sērijas ievads: speciāli meteolapa.lv saitei.
Kopējs ievads – mūsu portāla lasītājiem :)
Tātad – saistībā ar lasītāju vēlmēm aizsāku vairāku rakstu sēriju. It kā zem kopēja nosaukuma "meteo skola", tomēr negribas uzmesties par "skolotāju" ;) Vienkārši veicu tādu kā savu zināšanu kopsavilkumu saistībā ar tēmām. Daļa ziņu izlasītās dažādās grāmatās, daļa – pa tiešo vērota vislielākajā un joprojām bez maksas pieejamā Dabas Grāmatā. Šo rindu autors būtu priecīgs, ja (komentāros) mūsu lasītāji pierakstītu papildus ziņas vai arīdzan šeit nepateikto. Nav nekādas problēmas pēc tam papildinājumus ielabot tekstā. Tātad, sākam....
Attēlos: šo rindu autoru negaisu kadri no 2010. gada, kopējā galerija - šajā vietā.
Pārejam pie tēmas
Negaiss ir dabas parādība, kas sevī "ieslēdz" kompleksu fizisku un fizikāli ķīmisku pārvērtību kopumu. Negaiss vizuāli izpaužas kā varena mākoņainība, intensīvi nokrišņi, elektriskās izlādes ar gaismas un skaņas parādībām (zibens un pērkons), intensīvs un krasi mainīgs vējš (kas var sasniegt arī orkāna spēku). Atsevisķos gadījumos novērojama vispostošākā atmosfēras parādība – virpuļviesulis (saukta arī par tornado, "velna slotu" u.c.). Par virpuļviesuļiem runāsim atsevišķi.
---
* Negaiss veidojas nepastāvīgas piezemes atmosfēras apstākļos. Kā "fons" tam ir: aktīva cikloniska darbība, pamatā – aukstā atmosfēras fronte. BET negaiss sastopams (retāk) - arī ciklona siltajā frontē, oklūzijas frontē, "pazeminājumā" starp 2 anticikloniem, ciklona "siltajā" sektorā, kā arī otreizējās aukstajās frontēs, atsevišķos gadījumos arī anticiklona "nomalēs".
* Negaisa rašanās tiešie cēloņi ir - vertikāli augšupejošās gaisa masas, straujš temperatūras kritums pieaugot augstumam virs zemes, kā arī pietiekams (piesātināts - meteorologu valodā runājot-> gandrīz "100%-tīgs") gaisa mitrums.
* Ir pavisam speciāli gadījumi: negaisa mākoņi ar visām attiecīgām parādībām radas vulkāna izvirdumos, lielos meža ugunsgrēkos. Jādomā, arīdzan cilvēki radītos kodolsprādzienos. Tiesa - tie salīdzinoši ir ļoti reti gadījumi. Vulkāna izvirdumos pērkona mākoņi ir visai bieža parādība reģionos, kur sastopami aktīvi ugunsvēmēju kalni.
* Negaisa parādībai pamatā ir stipri izteikta un vertikāli ļoti izplatīta mākoņainība. Šo - gubu-lietus (cb) mākoņu biezums var sasniegt ļoti ievērojamu lielumu. Parasti cb mākoņu apakšējā robeža ir 500-1000m metru augstumā, bet atsevišķos gadījumos robeža var atrasties arī 100m virs zemes. Augšējā robeža ir vairāku kilometru: teiksim - 6-7-10-12, bet ekstremālos gadījumos -> arī 22,5km augstumā. Negaisa mākoņu raksturīgā forma ir - apakšējā daļā: melni gubu mākoņi, kuru augšējā daļa atgādina izplūdušu un it kā ar "smagu dēli saspiestu" gludu virsmu, ko tautā sauc par laktu. Patiesībā - šo mākoņu sastāvs ir dažāds: apakšējā daļa sastāv no ūdens tvaikiem, bet jau pieminētā augšējā "lakta" - no ledus kristāliņiem.
*Negaisa mākoņos gaisa mitrums sasniedz visievērojamākos lielumus: līdz par 10 grami kubikmetrā. Tamdēļ šādi mākoņi var dot ļoti intensīvus nokrišņus. Pārsvarā – lietus gāzes, taču aukstajos gadalaikos - arī sniegu vai slapju sniegu. Visai bieža parādība ir krusa, kas rodas mākoņu augšdaļā - kur gaisa temperatūra nepaceļas augstāk par 0 grādiem/ kas ir "rajonā" zem pieminētās mākoņu "laktas".
* Protams, negaiss tāds nebūtu- ja šās dabas parādības saistībā nenotiktu galvenās vizuālās "izrādes"-> zibens pērkona pavadībā. Zibens- tā ir elektriskā izlāde starp diviem pretpoliem. Notiek vai nu "mākonis-zeme" vai arī "mākonis-mākonis" izlāde. Šī gigantiskā (atsevisķos gadījumos par vairāku desmitu kilometru garumā) izlāde notiek tad, ja sprieguma potenciāls pārsniedz 30 000 voltu uz 1cm garumu... Bet šis spriegums "gatavojas" nedaudz iepriekš. Kad no mākoņa sākas lietus straumes, tad - lietus pilēm "beržoties" pret gaisu-> tās elektrizējas/turklāt uz katras piles virsmas ir viens pols, bet iekšienē- pretējais. Lietum krītot, daļa pilienu reizē ar elektrības mikro-lādiņiem sadalās. Tamdēļ no katras piles mikro-lādiņiem rodas lielāki potenciālu spriegumu lauki. Kad tiek pārsniegts "caursišanas" potenciāls, tad pa šauru kanālu (dažu cm diametrā 0,002-0,01sek ātrumā) notiek izlāde jeb spriegumu izlīdzināšanās. Izlādes laikā notiek gaisa sakaršana līdz plazmas temperatūrai, to pavada gaismas parādības/ko redzam kā zibeni. Reizē- no karstuma - gaiss monentā izplešas, rodassava veida triecienvilnis, kas savukārt ģenerē troksni. To pazīstam kā pērkonu.
* Bet arī zibeņi ir dažādi. Pamatā - ir t.s. "līniju" zibeņi, kas atgādina tādas kā garas šautras. Bet ir arī plaikšņi/ tie vizuāli ir kā momentāni "iekrāsoti" balti laukumi uz mākoņu virsmas. Reti, bet gadās arī "lodveida" zibeņi. To izcelsme nav līdz galam izpētīta, tiek domāts, ka tā ir kādu laiku noturīga plazma, kas ierobežota dažādas krāsas "lodēs"/kuras var pastāvēt pat vairākas minūtes.
* Vislielākos postījumus nodara līnijveida zibeņi. Tiem ir "tieksme" spert zemē, kā arī uz zemes virsmas dažādos priekšmetos. Strāvas trieciens plus karstuma parādības var radīt ugunsgrēkus un mehaniskus postījumus. Pret zibeni ir jāaizsargājas laikus, ->sk. citu rakstu.
* Citus postījumus rada - gan intensīvie nokrišņi / lietus- plūdus/ krusa - dažādus mehaniskus postījumus; gan vēl jo vairāk – negaisu bieži pavadošās pēkšņās vētras. Tās var sasniegt orkāna spēku, kā saka - ar visām no tām izrietošajām sekām. Vētras ir sekas negaisā esošajām gaisa plūsmām, kas parādībai strauji virzoties pāri kādai teritorijai, strauji mainās gan stiprumā, gan arī virzienā. Izteiktā negaisa mākonī jeb, vēl precīzāk, tā priekšpusē ir t.s. "vētras līnija" (angl.squall line), kur ir visspēcīgāk izteiktas augšupejošas gaisa strāvas, viszemākais mākoņu kondensācijas līmenis (jeb mākoņu apakšējā robeža), kas vizuāli liekas kā zemu nokarājusies "mākoņu siena" (to speciālisti tā arī sauc- par "sienas mākoņiem"/angl. wall clouds). Šajā apvidū augšupejošas gaisa strāvas nomainās ar horizontālām strāvām (kuras negaisa "aizmugurē" ir lejupejošas un turpinās kā horizontāls vējš). Tieši uz "vētras līnijas" rodas arī spēcīgās virpuļvētras, kas skaitās kā visspēcīgākā atmosfēras parādība vispār.
(turpinājums sekos)
Ļoti labs raksts un ideja kopumā, ceru sākumam būs arī turpinājumi.Laba ideja, ja tadi raksti jau būs vairāki varētu meteolapai atsevišķa sadaļā ievietot, līdzīgi,ka jautajumu un atbilžu sadaļa :)
Paldies,bija interesanti.Vienreiz mūžā redzēju skaistu negaisa nākšanu vasarā,kad mākonis virzījās virsū,bet tā slāņi,kas piedevām bija iekrāsoti dažādi(balti,pelēki,tumši pelēki)savstarpēji mainījās,"vārījās".Piedevām tas notika pilnīgā klusumā,dienas vidū.Tiesa,cik atceros,no paša negaisa nekas īsti nesanāca,vismaz "pie mums",tāds "čiks" vien bija,taču uvertīra bija ļoti spilgta:))
Kaut kas zināms un maz nezināmā,bet viss perfekti ''salikts pa plauktiņiem'' un kaut kā sistematizē visus tos zināšanu gabaliņus kuri līdz šim tika haotiski sagrābstīti.Paldies ,Raiti-tā turpināt!
Kopumā šajā sērijā paredzami 6-7 raksti...
Ļoti labi uzrakstīts, labi viss paskaidrots. Īpaši patika negaisa apraksts un zibens/pērkona rašanās skaidrojums. :)
Paldies par rakstu, viss tā labi salikts ''pa plauktiņiem ''. Tikai es pie negaisiem esmu ļoti bieži, īpaši Latgalē, novērojis t.s. lokālo negaisu veidošanos. Tie rodas faktiski ne no kā ( it kā nav nekādu izteiktu negaisa iespējamības pazīmju ) un tie parasti aptver nelielu teritoriju. Dažkārt tie ir ļoti '' īsi '' ar samērā lielu '' bardzību ''. To pārvietošanās trajektorija arī ir īpatnēja, reizēm lokālais negaiss '' apmet apli '', gandrīz atgriežas izejas punktā, un tad vienkārši '' izlīst '' līdz galam. Šādus negaisus var daudz redzēt Latgales '' ezerainākajā '' daļā starp Rāznas, Sivera un Rušonu ezeriem. Iespējams, ka tie rodas ezeru ietekmē, ūdenim intensīvi iztvaikojot. Visādā ziņā, lokālie negaisi ļoti atšķiras no t. s. atmosfēras fronšu negaisiem.
Šajā reizē - tikai vispārīgākie dati, par atsevišķiem (īpašajiem) gadījumiem parunāsim kādā turpinājumā. Arī es- vismaz pāris reizes esmu speciāli redzējis- pie Saldus Cieceres ezers absolūti "neplānoti" gandrīz anticiklona centrā uzražojis pa kādam cb mākonim... citā rakstā esmu viedējis, mums gandrīz neizpētīta ir t.s. mikroklimata karte.
Neattiecas gan uz Latviju, bet interesantas un vizuāli efektīgas zibens parādības rodas vulkānu izvirdumu pelnu mākoņos.
Vispār - jebkura parādība, kas rada lielu daudzumu putekļu un turbulenci var izraisīt zibeni un pērkonu - lieli mežu ugunsgrēki, atmosfēriskie kodolsprādzienu testi, putekļu vetras.
11:27: Eksperimenti ar raķetēm un zibeni
:) jau ielaboju tekstā.
Būtu interesanti, ja komentāru rakstītāji varētu pievienot "vietējo folkoru" - t.i. kā dažādās vietās sauc šadus pērkonu nesošus mākoņus. Piemēram tādus augstus mākoņus, kā redzami pēdējā attēlā, mūsu ģimenē sauc par "pērkongalvām", zinu, ka šis apzīmējums it kā nācis no Limbažu puses. Visādā ziņā mūsmājās tos nekā savādāk nesauc, un kā tik pamalē sāk celties gubu mākoņu vertikālie stabi, tā tiek noziņots, ka atkal "aug pērkongalvas" .
Patiešām- kā tad pērkona mākoņus sauc dažādās vietās?
Es tos saucu par '' saldējumiem '' - kādreiz vēl PSRS laikos pārdeva saldējumus vafeļu turziņās uz svara un, piepildot vafeļu trauciņu ar saldējumu, pārdevēja vafeles augšdaļā izveidoja tādu kā čupu, lai iznāktu paredzētie 100 grami. Tad lūk, tā čupa pilnībā atgādināja augstos negaisa mākoņus. Un pēc pērkona parasti arī paliek vēsāk.
Manā apkārtnē - saukti arī par "pērkona maisiem", "pērkona padebešiem" un "puķukāpostiem" (salīdzinot cb virsotnes, kas reizēm izplēšanas kā šie augi)...
Varbūt lasot palaidu garām , bet neredzēju piebildīti par lokālajiem negaisiem(vnutrimasovij):), tie pie mums vasarā ir ļoti raksturīgi, ar frontēm nesaistīti...ar savu lokālo , vienšūnas dabu, tie izveidojas dažu stundu laikā, parāda savu raksturiņu un izzūd:). Šādus mākoņus var prognozēt labākajā gadījumā pāris stundas iepriekš:)) Rakstu autoram - paldies...tāāāādas prezentācijas ka tik turies!!!!:))
Par negaisu veidiem, kā reiz doma nākamajā laidiena (kas vēl taps.../ cerams drīz).
Tiesam loti labs raksts, lasiju ar lielu interesi, bet butu vispar perfekti, ja teikumi tiktu veidoti gramatiski pareizi, ar visiem punktiem, bez liekiem simboliem un dazadiem izskaistinajumiem. Neparproti, tas nav uzbrauciens, vienkarsi, tad raksts butu loti augsta kvalitate un loti baudams.
Gramatika man ir normāla, man nepatīk Wikipedia's sausais stils. Man rakstot maniere ir - "pie zupas piespert kādu pirpara graudu", lai tā aizķertos.
Man patīk,kā raksta Raitis,interesanti lasīt.Tos sausos faktus var izlasīt mācību grāmatās.Te tomēr tāda neformālāka sabiedrība,sarunu ,ne apmācības līmenī.
Digital1 ,varat arī kādu rakstiņu uzrakstīt,tad būs iespēja salīdzināt dažādus stilus:)
Pagaidam ne, bet kad busu atpakal Latvija, tad iespejams rakstot kadu rakstu Vikipedijai, iemetisu ari te. Daudzos Vikipedijas rakstos ir ari liels mans ieguldijums, ari raksta Negaiss. Patik, ka informacija ir preciza, pardomata un viegli uztverama.
Labi paraugi manam stilam ir ari raksti:
lv.wikipedia.org un lv.wikipedia.org , bet sie raksti ir vairak ka faktu apkopojums.