Turpinājums iepriekšējā rakstā aizsāktajai un no virsraksta, cerams, saprotamai tēmai. Šodien jāviedē par šī jautājuma otro pusi. Jeb par izmantošanas iespējām un pievienoto vērtību.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei.

Tātad – mūsu vidū ir aktīvie apkārtējās dabas vērotāji. Gan mūsdienās, un vēl jo vairāk aizlaikos. Par otrajiem līdz mūsu dienām pārsvarā atceļojusi mutvārdu folklora (uz papīra un vēlāk pc cietņos pārceļojušie dati ir stipri vien reti šajā virzienā). Tātad: samērā daudz tautas, katram atsevišķi caur minēto mutvārdu informācijas sasaisti iegūstot ziņas no saviem senčiem, ir ar asu aci un spraunu sapratni skatījušies dabā. Iegūtos vērojumus atkal nododot dzirdīgās ausīs nākamajā paaudzē.

Savukārt pavisam citā "informācijas telpā" darbojas zinātniekie statistikas apkopotāji. Un: meteo profesionāļi, t.i. stādājošie Latvijas un citu valstu meteo kantoros. Izmantojot rindu mērierīču, datu apstrādes pariktes (kompūterus un superkompjūterus). Un izspērot prognozes uz visām pusēm, arī uz masu medijiem.

Tālāk... loks noslēdzas. Dažu mediju (laikrakstu, portālu...) priekšniecība nokomandē savu reportieri sazvanīties (satikties) ar dažiem dabas vērotājiem. Ar neslēptu mērķi uzzināt garākas – "uz" vairākiem mēnešiem – prognozes. Nu – "kāda būs ziema vai vasara"? Laikam šādas ziņas ir deficīts no "oficiālo" meteokantoru puses. Jau rakstīju- ilgtermiņa prognozes aiz mūsu pašu nezināšanas NEKAD 100% nepiepildās. Ar visām no tā izrietošajām sekām (regulāri lauksaimnieki cieš no regulārām neražām, vai zivis nezvejojas tā kā gribētos Baltijas jūrā...).

"Oficiālo" un "tautisko" laika vērotāju starpā – ir vakuums! Ar to saprotot "nedraudzēšanos" šo abu amatu – profesionālo un "tautas" amatieru – veicēju vidū. Ja vēl zinātnieki pa reizei pasmeļas no "tautas" vērotāju datu gaņģiem (pēcāk uzrakstot dažu grāmatu), tad meteo profesionāļi lepni dzīvojas paši savā "jūrā". Zaudējumi ir abām pusēm: gan laika vērotāju dati nenonāk "oficiālā" apritē, un paši amatieri nesaņem nekādu palīdzību no meteo kantoriem (pastarpināti no valsts).

Saku, dabas vērotāju iegūtie dati ļoti noderētu gan tālākai apstrādei jau zinātniskā līmenī. Gan atsijājot agrākos un reizē (kā izrādās) nepatiesos vērojumus, gan iegūtu jaunus. Zinātnieki no neoficiālajiem laika vērotājiem iegūtu mikroklimata ziņas. Precīzāk: pie kāda ezera vairāk pie noteiktiem vējiem rodas mākoņi, vai kāda cita augstiene šos mākoņus šķir regulāri- nokrišņi konkrētai nogāzei izpaliek... utt., utjpr.

Lielā pievienotā vērtība būtu, ja "oficiālās" meteo iestādes uzrādītu komunināciju ar dažiem vērotājiem. Protams, pēc atlases. Kāda fantāzija: arī manā (vai kādā citā ieninteresētu cilvēku) pagalmā stāvētu kāda mini-meteo iekārta, kas nebūtu jāpērk pa savu naudu... es to koptu un uzraudzītu. Meteobirojs saņemtu vēl papildus datus no kādas stacijas. Kā zināms, jo biezāks novērojumu tīkls, jo precīzākas iespējamas prognozes. Laika vērotājs pievienotu (pēc īpašas prognozes) arī savus novērojumus dabā. Ideāli būtu, ja katrā pagastā būtu kāds censonis.

Saprotams, mūsu ekonomiskajā recesijā – šāda fantāzija ir kādā "100tajā" plānā pēc svarīgāku valsts jautājumu risināšanas. Visticamāk, neviens no lēmējiem "augšās" par šādu iespējamību nav domājis. Laikam paiesies vēl kāds garš laiks, kamēr dabas vērojumi būs neatņemama satāvdaļa arī "oficiālajos" meteo pārskatos? Laikam gan... varbūt es kļūdos?