Kaut kur šai pašā portālā reiz viedēju domu – pastāv arī kādi garāki meteo periodi, kas pārsniedz viena gada ietvarus. Iespējams, mums darīšana ar mierīgākiem laika apstākļiem, kas ir "zem" viena tāda gara mierīguma perioda. Netiešs turpinājums arī manam iepriekšējam rakstam.

Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei 1.11.11., 13:00

Tātad, meteo – zinātniekiem ir darba pilnas rokas. Izpētīt, vai visas lietas iekārtojas viena gada ietvaros, vai varbūt nē? Noteikti pastāv kādi garāki laika apstākļu izmaiņu intervāli, kas iestiepjas 2-5, varbūt pat kādas desmitgades garumos. Ja vienā reizē ir piepacelta aktivitāte, tad pēc kāda laika ir piezemēts mazkustīgums.

Paveroties konkrētākos atpakaļ-skatījumos... Pirms dažiem gadiem kā sava veida "normu" bijām ieviedējuši t.s. siltās ziemas. Kad vien vecmāmiņas stāstīja saviem mazbērniem "reiz bija sniegs līdz jumta korei, un sals spēgāja- ka zaķiem acis sprāga ārā, un reizēm vārnas krita no debesīm beigtas". Tagadējo pamatskolas bērnu tēvi/mātes – kad vecuma galā, sēžot "pelnītā atpūtā" – reiz aiz gara laika stāstīs "bija tādas ziemas, kad vizbules un pūpoli ziedēja februārī, bet pīles vispār nelaidās prom visu ziemu". Mazbērni, domīgi šūpojot mazās ačteles uz viena metra biezuma sniega piegāztajām pažobelēm un nedēļām gariem -15-20 grādu saliem ciparu termometru rādījumios, domās "tie vecvecāki aiz gadu nastas jūk prātā". Patiesībā neviens prātā nejūk... vien ejam cauri megaperiodu šūpolēm, kas aizvien atstāj atmiņu druskas dažādu paaudžu cilvēku prātos.

Bet 2011. gadā – domas rodas virzienā: esam pārgājuši kādu savstarpēji pretēju megaperiodu robežai. Varbūt ejam prom no gadiem: siltas un vētrainas ziemas+ aktīvas, negaisainas vasaras. Ejam uz gadiem: aukstas, mazsniegainas ziemas ar gariem anticikloniem. Kam sekos vasaras – ar tādiem pašiem gariem anticikloniem. Vien nedaudz uzlīst pavasaros ar pāris mikro-negaisiem un rudeņos caur kādām mini-vētrām. Arīdzan dabas vērotāju cunftes līderis Vilis Bukšs blogā jau runā par sausu 2012. gada vasaru.

Cēloņi? Ko es te izpriedīšu? Varenā Dabas māte vienkārši vibrē ar garu mēnešu un varbūt pat gadu frekvenci. Daudzi faktori tam pamatā. Simtiem, sākot ar Saules aktivitāti un beidzot ar planētu stāvokli, pa vidu arī zemes tektoniskās sekas (vulkānu izvirdumi ar pelnu mākoņiem...) jaucas pa vidu. Visas lietas savijas unikālā kombinācijā ja ne katru dienu, tad katru mēnesi. Neaizmirsīsim arī aiz matiem pievilkto "El Nino", kas gan ir tikai tāds darba apzīmējums šādām mega-svārstībām (ar tādiem pašiem panākumiem varam apvienot dažādas lietas zem nosaukuma "rudens darbi dārzā").

Jāsaka arīdzan: šīs mega svārstības dažādās pasaules malās neizpaužas vienādi. Ja pie mums iestājas absolūts miers, tad citās dienvidjūras salās varētu būt mega-lietusgāzes. Ņiprajiem medijiem atkal ziņa rokā: "tuvojas 2012. gada 21. decembris, kad vispār viss beigsies".

Zinātniekiem pētniecības durvis plaši atveras.

Arīdzan kāda "noderīga" saite – Pasaules Gala oficiālā lapa :)

Par visiem pārējiem pasaules "galiem" - šajā Wikipedia lapā :)