Rakstīts īpaši meteolapa.lv saitei 30.10.11., 18:10
Patiesi, jau kopš Jāņiem – 2011tajiem mūsu debesīs cikloni un anticikloni nesās jūtami palēlinātā tempā. Ilgstoši virpuļi un antivirpuļi aizkavējās uz mūsu galvām. Tas gan netraucēja dažās dienās uzrasties pa masīvam negaisa mākonim, un reizēm (kā Saldū jūlija izskaņā) pat saražot caur lietusgāzēm kaut ko grēku plūdiem līdzīgu.
Jāsaka man- par zināmu atmosfēras mazkustīgumu runāju jau otro gadu pēc kārtas. Atceramies arī 2010. gada masīvo un ekstremāli karsto Krievijas anticiklonu, gar kura malu pie mums no dienvidiem vairāk kā pusvasaras garumā nāca minicikloni ar masīviem pērkona mākoņiem, radot arī vētras un krusas brīžus.
Šogad siltākajā pusē ciklonu+anticiklonu kombinācija Latvijas austrumiem deva sausāku laiku, bet visā Latvijā debesu parādību aktivitāte kopumā bija uz zemāka līmeņa, salīdzinājumā ar iepriekšējo Saules Riņķi. Arīdzan šis rudens – ir ieildzis mierīgumā un siltumā, par ko gan priecājas ļaudis vairumā. Bet kuras "melnās" sekas jutīsim, kad uznāks vienā rāvienā masīva ziema (varbūt), un ziemāju labības kultūraugi nebūs tai gatavojušies. T.i. norūdījušies- tad izslīgs, izsals un citādi ies bojā. Ražas samazināsies, pārtikai būs cenu lēciens uz augšu. Patreiz gada otrajā pusē garākajā gadalaikā vien dažas vētriņas "tā izskata pēc", nelielas lietusgāzītes (+droši vien oktobra pēdējā dekāde būs ar kādu sausuma rekordu), dažs salia rītiņš vien Latvijas DA daļā. Un salnas vispār tikai ap oktobra viduci uzradās. Atkal kopumā jaušams tāds palēlināts temps.
--------------
Cēloņi "mazspējai"? Cilvēki to nezin, lai gan pasprūk dažādi minējumi un prātojumi. Jā, starp citu, arī tropisko orkānu sezona – iepretīm tam, ka vasarā runāja par gaidāmo "graujošos" sezonu (ko tagad jau laimīgā kārtā esam piemirsuši) – izrādījusies atkal "nespējīga". Visā pasaulē gada otrajā pusē jūtams tāds miers...
Iespējams, jaušama ietekme caur tiem pelniem, ko vēl 2010. gada pavasarī izsvieda gaisā Ejafjujakula vulkāns Īslandē. Pelnu krājumu, šķiet, nedaudz "virs vidējā" regulāri papildina ugunsvēmēju kalni arī šajā gadā. Mūsu acīm neredzamais gaisos esošais pelnu daļiņu šķidrauts aiztur kādus 0,005% no Saules enerģijas. Izveidojusies tāda "mini-kodol-ziema". Kuras ietvaros cikloni un anticikloni neizaug līdz parastajiem rudens apmēriem un dziļumiem. Un turklāt pamanās kustēties "kā aizmiguši".
Es te par pelnu mākoņiem ierunājos, taču visticamāk šādus mierīguma apstākļus veido daudzu un dažādu faktoru kopums. Kur jaucas kopā gan Golfa straumes pasivitāte pie Eiropas krastiem, gan "jet-stream" virzība vairāk uz dienvidiem (kas savukārt varēja būt galvenais iemesls mūsu divām pēdējām "bargajām ziemām"). Un vēl viss kas cits uz zemes virsas... Saules maz-aktivitāti ieskaitot.
Tā es domāju par šo rudeni. Vai ne?
Es labāk baudu šādu rudeni, nevis aukstu, vētrainu, lietainu, ar slapju sniegu pirms laika un visām no tā izrietošajām problēmām. Labāk lai ilgi ir silts un garš rudens, un tad uzreiz nāk kārtīga ziema ar sniegu un salu, bez ilgstoša slapjdraņķa un grozīšanās augšā - lejā ap nulli!
Taču mūsu mierīgums ir mānīgs, jo citur pasaulē šajā pašā brīdī visādi pigori un pat kataklizmas notiek - vispirms jau ilgstošie plūdi Taizemē, kur Bangkokas dambji jau pārrauti (TV ziņās to visu rāda), nesenais trakums Itālijā - lai arī lokāli, bet ļoti spēcīgi lieti, sekojošie plūdi un dubļu nogruvumi, galu galā arī pavisam svaigie notikumi Amerikas ZA krastos ar milzīgajām kupenām, un droši vien daudz kur citur arī pasaulē ir lielākas vai mazākas "novirzes no normas". Laikam vien nav tik apjomīgas un/vai traģiskas, lai pieskandinātu par to visu info kanālu pirmās joslas...
Bet visādas kataklizmas ir - mediju "medus maize". kas tie par medijiem, kas neko drastisku nevēstīs pāri mūsu galvām... Otrkārt, uz tā "fona" vēlreiz apzināmies: dzīvojam kā mātes siltajā azotē. ;)
20:37: Jau raksts - oktobris bijis sausāks un siltāks kā parasti.
Tā jau ir - šodien jutos kā pavasarī, ja neskatās uz krītošajām lapām. Būs silts, un tad bez brīdinājuma droši vien iestāsies ziemai piemēroti laika apstākļi, tad jau redzēs...
Tieši šodien biju par to aizdomajies- kads mierigs,sauss un laikapstakļu jomā vienmuļš rudens šogad padevies... Ne nu bija šur tur kadi islaicigi iznemuma momenti no ša rāma plūduma,bet maz un ne visur... ja,piekritu, kaut kada stagnacija jau labu laiku verojama. Vasara ta vel nebija tik pamanama,jo bija ari daudzi interesanti lokāli paversieni,bet tagad rudenī valda parak liels miers. Zelta rudens 2 nedēļas jau bija izcili skaistas-ar sauli un miglu,un salnam dažos ritos, bet kopumā man pietrukst dinamikas,deretu kada rudens vetra,pirmais sniegs vai kartigas lietus brāzmas.... Kopuma reti sausais sis rudens Rīgas apkārtnē,uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt,cik pa 2 menesiem kartigs lietus ir bijis-citas reizes vien tada papilināšana. Septembri Riga1/3 no nokrišņu normas,domaju oktobrī bus kas līdzigs. Lielam vairumam cilvēku jau patīk šads laiks.
Nez no kā tads ilgstošs mier… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Patreiz gan izskatās- sals arī nāks lēnām, vispirms daži "-" grādi naktīs, tad arī dienās. Bet ziemas sākums būs mierīgs. Protams, tās tādas attālas un reizē mazticamas prognozes.
Es tā pēkšņi iedomājos- kas tad vispār notiktu -> ja pavisam apstātos gaisa plūsmas... tad virs sauszemes ziemās būtu auksts/ vasarās karsts anticiklons. Un kādos pāris simtos gados kontinenti kļūtu ja ne par tuksnešiem, tad par savannām ar nabadzīgu zāli vien (un arī dažu no pazemes avotu barojošiem ezeriem, kas arī ilgākā laikā izsīks - jo pazemes avotiem vairs nebūs kur ūdeni ņemt)...
Pilnībā gaisa plūsmas jau apstāties nevar, bet atsevišķos reģionos kaut kas līdzīgs iespējams gan - kā tad Sahāra u.c. tuksneši izveidojās? Bet tie visi ir Zemes ritmi, un, lai kā dažiem gribētos uzsvērt cilvēku īpašo nozīmi ietekmē uz vidi, īstenībā civilizācijas ietekme pagaidām ir novērojama tikai lokāli, Zeme ir pārāk liels organisms, lai mēs ar savu pēdējo pāris gadsimtu aktīvo darbību spētu kaut ko kolosāli sajaukt (potenciāli gan tādas iespējas ir, protams, par kodolkaru vispār labāk nepieminēt) "uz neatgriešanos". Bet pat jebkurā gadījumā, pat vissliktākajā, Zeme pati attīrīsies un dos iespēju jaunam attīstības ciklam. Cik laika tas prasīs - tas jau cits jautājums, bet mēs esam tikai mazi puteklīši, un mūsu dzīves Kosmosa mūžībā ir vien ātri skrejošs un izzūdošs gaismas stars... :)