Tamdēļ – atļaujos izveidot sava veida top 7 par parādībām Latvijā, kas raksturīgas mūsu zemei, un kuru atkārtošanās ie ievērota. Tātad:
1)"Līča efekts" – parādība, kas laika vērotāju aprindās ir itin sprauni apspriesta. Zina arī profesionāļi no Latvijas meteodienesta. Būtība – ir zināma – tomēr atkārtošos. "Līča efekts" rodas pie ZR vējiem vasaras otrajā pusē un visa rudens garumā, ziemas pirmajā pusē (citos laikos stipri retāk). Efekts veidojas tad – kad jau atdzišas gaisa masas virzās pāri pagaidām salīdzinoši siltajiem ūdeņiem. Seko augšupejošas gaisa masas ar visām izrietošajām sekām: konvektīvo mākoņu veidošanās, lietus un sniega gāzes (reizēm ievērojamas – sniega sega tad var pieaugt par 20-30cm siennaktī šauru piekrastu joslās...). Efekts ir cēlonis arī vēlajiem rudens un ziemas negaisiem. Līča efekts pamatā izpaužas Rīgas līča D daļā, kad kārtējā ciklona aizmugurē iegriežas Z-ZR vai ZA vējš, kas radītos mākoņus nes uz attiecīgo pretvēja piekrasti... Ar mazāku intensitāti šī pati parādība izpaužas arī Kurzemes R-ZR piekrastēs. Zināms, šī parādība nav tikai Latvijas "prerogatīva", taču citās teritorijās notiekošo neaplūkoju, kā nekā – runāju še par LV ārēm...
====> tālākais, nav nekur (publiskā vidē...) apspriests, vai uzlūkots, un visi nosaukumi + piedēvējumi ir šo rindu autora izgudroti... <====
2) "Krasta efekts". Šī parādība savukārt manāma vasarās un vispār gada siltākajā pusē. Kad gaiss jau iesilis, bet Baltijas jūras ūdeņi joprojām ir jūtami vēsāki. Arīdzan gaiss virs ūdeņiem vēsāks, kamēr virs netālās cietzemes tas karstās saules iepaidā ir jūtami siltāks. Tamdēļ dažās dienās netālu no krasta veidojas sava veida stacionāra aukstā fronte. Ja ir pietiekams gaisa mitrums un spēcīgas augšupejošas gaisa strāvas ==> tad šaurā joslā veidojas spēcīgi cb mākoņi ar lietusgāzēm un negaisiem. Visvairāk šāda parādība vērojama Vidzemes piekrastes joslā, nedaudz retāk Kurzemes līča "pierobežā", vēl retāk Kurzemes R piekrastēs pie Baltijas jūras... Reizēm tais pašās dienās tālākos cietzemes rajonos nekas tamlīdzīgs nenotiek, un ir anticiklonāli laika apstākļi ar pavisam nelielu mākoņainību.
3) "Augstienes efekts". Parādība samērā reti, tomēr pa reizei vairākos gados vērojam gan Vidzemes augstienes rajonos, gan arī Kurzemes pauguru apvidos. Vispārējā anticiklonālā "fonā" tomēr D-DR nogāzēs izveidojas lokālas, bet vienlaicīgi spēcīgas augšupejošas gaisa strāvas. Kas ļauj veidoties "vienas šūnas" cu un pat cb mākoņiem, ar 10 minūšu lietusgāzi un dažiem zibeņiem zemē. Reizēm viss cikls – veidošanās/nobriešana/izlīšana/izzušana – notiek vienas stundas laikā. Kamēr visā plašajā teritorijā visas dienas garumā saglabājas skaidras debesis vai "laba laika" gubu mākoņi.
4)"Skandināvijas maksimums". Te ir runa par kārtējās mūsu ziemas otru pusi. Janvāra beigās vai februārī izveidojas mazkustīgs anticiklons ar centru pārsvarā virs Skandināvijas ziemeļiem. Tas ir pastāvīgs, mazkustīgs un reizēm uzturas vienā vietā bez virzības pat mēnesi un ilgāk. Nesot Latvijai (ar Z-ZA-A vējiem) aukstumu no Krievijas ZR rajoniem. Vismaz šo rindu autoram šķiet, tas veidojas tad – kad Baltijas jūra tiek pie noturīgas ledus segas (kas gan nenotiek katru ziemu...). Ledus paklājs virs ūdeņiem bremzē enerģijas apmaiņu starp h2o un gaisu. Un šāda "meteo-stagnācija" ir laba barotne tam, lai šāds antivirpulis izveidotos ar sekām: masīvs sals Latvijas ārēs...
5) "Pavasara sausums". Šī parādība sasaucas ar iepriekšējā rindkopā vēstīto... Arī šai sezonālai parādībai pamatā ir mazkustīgs anticiklons. Tiesa, te cēlonis varētu būt savādāks. Lai gan Baltijas jūra no ledus pavasaros jau atbrīvojusies, tomēr martā – aprīlī – un maijā ūdeņi ir auksti. Kamēr saule virs cietzemes gaisu jau iesilda. Tamdēļ Baltijas jūra dažus mēnešus ir lokālais aukstuma punkts, gaisa masas virs jūras neiesilst un "bremzējas". Tās ir mazkustīgas un lejupslīdošas. Un jaunais anticiklons dzimst. Un nokrišņi nerodas. Ir skaidras, reizēm ar salnām naktīs ->diennaktis. Tā vai citādi anticiklons šāds sastopams katru pavasari, ar gadskārtējām kalendārā laika nobīdēm uz vienu vai otru pusi. Piemēram, 2010. gadā šāds bija teju vai līdz pusjūnijam, kad daudzviet Kurzemē sāka uztraukties par sausumu. Bet šajā gadā tas sakrita ar sniega kušanas laiku, kad baltā seģene pazuda "ar sauli", bez īpašiem plūdiem, taču ar mitrinošu ieteikmi visai augsnei. Tamdēļ sausumu šai gadā tā īsti pat nepamanījām.
6)"Apgrieztais līča efekts". Tāds veidojas – atkal karstās vasaras dienās. Šoreiz apstākļos, kad ciklons iet uz austrumiem gar Latvijas D robežām. Vai arī virs Skandinācijas pastiprinās auksta spiediena apgabals. Tad virs Latvijas iestājas ZA vēji. Tādās reizēs virs Latvijas dažādām teritorijām var veidoties diametrāli pretēji laika apstākļi. Tais dienās – kad austrumu rajonos, uz D no Rīgas un Kurzemes pašos rietumos ir cb mākoņi ar lietusgāzēm, tikām Zemgales ziemeļos (ap Rīgu) un tālāk Kurzemes Z daļā var sagadīties pat pilnīgi skaidras debesis. Cēlonis ir skaidrs – caur ZA vējiem vēsāks gaiss nesās pāri pretvēja jeb DR krastiem uz Kurzemes ziemeļu rajoniem. Tur neļaujot veidoties konvektīvajiem mākoņiem. Arī efekts, tā teikt...
7) "Meteo mikrokarte". Jā, pa reizei parunājoties ar dažādiem cilvēkiem – dzirdēts: ir regulāri vērojumi "kad visi negaisi vienmēr aiziet pa vienu pusi", "kad lietusmākoņi sadalās un manā dārzā nenolīst", "kad sniegs pa pirmajai reizei ir vienmēr pie mums". Tātad pat neliela paugurainība, upju un ezeru esamība izmaina laika apstākļus tuvākajās ārēs. Attiecīgi ziemā, attiecīgi vasarās veidojas sala un karstuma "mikrokabatas". Reizēm parādības izvēršas pavisam savādi- piemēram, maksimālais karstums 2010. gadā veidojās nevis kontinentālajos austrumos, bet gan pašā R pierkastē jeb Ventspilī. Kaut kas līdzīgs notika arī šajā, jau 2011. gadā - jūnija sākuma karstuma vilnī. Tā vai citādi, nav gadījies redzēt kaut cik apmierinošu meteo mikrokarti. Nav pērtniecība vērsta šajā virzienā.
----------------------------------
Vispārīgi izskaņā piebilstot: nopietna pētniecība Latvijas klimata apzināšanā nav veikta. Latvijas meteodienestam ir arhīvs par vērojumiem vairāk kā gadsimta garumā. Iespējams, ir LU ģeogrāfijas fakultātes studentu kursa- un diplomdarbi par šepatās pieminētajām tēmām. Taču tie arī nogulst putekļainajos arhīvos. Ir daži vienpatņi entuziasti, kas tomēr lietas mēģina apzināt caur savām ierobežotajām iespējām un resursiem. Bet kopēja virzība nav jūtama. Bet varbūt kļūdos?
Jau ilgāku laiku mani interesē, kāda ir atsķirība starp t.s. rūsu un attālu zibeņošanu. Varbūt tie ir pilnīgi identiski jēdzieni?
Jāsaka, zināma starpība ir... tautā sauktā par "rūsu" ir t.s. plaikšņa zibeņi, kas veidojas kā elektriska izlāde "laukumā" (uz dažādām mākoņu virsmām)/nevis kā līnijveida režīmā no viena punkta uz otru... Atšķirībā no līnijveida zibeņiem, kas arī pa daļai ir "mākonis->mākonis" režīmā, plaikšņa zibeņi gandrīz notiek bez trokšņa (troksnis norimstas dažu 100m attālumā no šādu zibeņu vietas). Un plaikšņa zibeņi bieži nomaskējas "aiz" tradicionālajiem līniju šāvieniem. Bet vēlākā rudenī reizēm no dažiem mākoņiem tie ir, un tie var būt arī zemie st slāņi, un tad tautā runā "ja zibinās rūsa, tad nākamā rītā ir daudz sēnes sadīgušas"... :)
23:58: Un attāla zibeņošana ir vienkārši attāla zibeņošana, no vietām - kas no novērotāja vietas ir distancē, kur pērkona skaņa nesniedz. Naktīs zibeņus es redzu jau no kādu 180km attālumā, kamēr man pērkons uz dzirdamības robežas atveļas apmēram no 55km distances...
Šeit es gribu piebilst, lūk ko.
To, ko tautā visbiežāk sauc par "rūsu",- tā visbiežāk arī ir attāla zibeņošana, kurai vairs nevar sadzirdēt pērkona rūcienu. Visbiežāk to novēro augusta beigās- septembrī, naktīs no "līča efekta" mākoņiem. Ja, tie pietuvojas novērotājam, tad cilvēki saka: "Uznāca pērkons(negaiss)"
Jo tie, kas par to (par zibeņu veidiem) speciāli neinteresējas un pērkona laikā cenšas kaut kur ielīst un noslēpties, tie parasti zin labi ja 2 veidus: "zibens" un "lodveida zibens"
Protams, pareizi raksta arī Raitis, un bez minētajiem, vēl arī ir citi retāk sastopami zibens veidi kā pārejas formas no viena zibens veida citā, (līnijzibens attīstības dažadās stadijās). Bet, lai tādus efektus pētītu jau vajag speciālu videokameru ar kuru var nofilmēt 2000 un vairāk kadru sekundē. :)
Un jāpiemin tad arī uz augšu ejošie zibeņi, kas vērojami tikai no lidmašīnu lidotājiem un pasažiemiem (kas zina). Tie vizuāli izskatās kā stari, kas iet no cb mākoņiem vertikāli augšup...
"Sarkanās fejas"??? Nu, jā. No kārtīga, spēcīga negaisa tādas tikai pa retam izšaujoties.
Zinātnieki vēl tikai strīdas, par to pret kuru no Zemi iekļaujošām sfērām notiek šīs izlādes (daļiņu izvirdumi), līdzīgi kā no Saules- uzliesmojuma laikā, tikai šoreiz no mākoņa augšdaļas! Youtubē ir video rullīši.
"Meteo mikrokarte" - ļoti raksturīga Daugavpilij, kad visi negaisa mākoņi apiet pilsētu, vai negaisu fronte vienkārši sadalās un apiet no sāniem, pēc tām atkal savienojas un iet talāk. Bet nedaudz uz ZR no mums (Ilūkstes pusē), līst ievērojami biežāk...
Droši vien, tas saistīts ar to, ka pilsēta stāv uz Augšzemes augstienes, un nokrišņi izkrīt uz tās nogāzes (parasti D vai R pusē). Kaut kur bija pat saglabātas bildes no radāra.
Tā pat jau arī notiek pie mums.Negaisi ,lielākoties,aiziet gar malu.Ko teiksit par sniegu Francijā un Čīlē?Kaut kas traks...
Man Līvānos tas pats - ļoti bieži, īpaši no D-DR nākošie, negaisi sadalās vai aiziet pa vienu pusi. No A puses nākošajiem tas nav tik izteikti, bet arī gadās. Droši vien šo faktoru ietekmē upes - Daugava un Dubna, kā arī pilsētas atrašanās vieta - neliels paaugstinājums.
Un - ja katrā pagastā būtu kāds vērīgs laika vērotājs, tad visus šādus pastāstus varētu apvienot, un zinātnieku kolektīvs varētu pētīt. Un rastos meteo-LV-mikrokarte. Taču: tas tuvākā laikā nebriest... (?)
Dzīvoju Vidzemes centrālaugstienes [CA] ZA [NE] nogāzēs un sāku domāt, vai tik jūnijā neizbaudīju Raita pieminēto "Augstienes efektu". Tajā brīdi tiešām šķita, ka mākoņi aiztek garām Senos laikos pamatskolas ģeogrāfijas kursā mums šādu lietu pieminēja, ka Ērgļos vasaras atsevišķos gados ir mitrākās nekā mūsu augstienes pusē.
Interesanta šķiet arī "Meteo mikrokarte". Aukstuma kabatas ziemā ir izteikta parādība Latvijā kopumā. Jaunpiebalgas un Rankas pagastos aukstās ziemas naktīs temperatūras buķete nereti ir no -18* līdz pat -30* C vai vairāk. 2009./2010. gada ziemā pēc atsevišķiem stātiem bija brīži, kad nakts t* dažviet pie Gaujas noslīdēja līdz -35* un zemāk.
Man jau arī ne aizvadītajā, bet vēl vienā iepriekšējā ziemā - kad tā arī "laba" izdevās - bija pie manām durvīm - 23 grādi no rīta, kamēr citās mājās, kas atrodas ielejā-> esot bijuši tai pašā rītā visi -27 grādi... Es pats esmu izmērījis vēl puikas gados. Rudenī pie pirmajām salnām 200m diztancē paugura virsotnē plkst. 6:00 no rīta +7, pie mājām +4, bet ielejā pie varžu dīķa 0 grādi...