Vēl joprojām meteodienestui visā pasaulē, slaveni neteorologi + visādi citādi "vides zinātāji" ne bez mediju piepalīdzēšanas, tā teikt, laiku pa laikam izsper dažādas nākotnes aizlaiku prognozes. Te uz mēnesi, te uz diviem, te atkal uz sezonu, un pat reizēm uz trim gadiem. Patiesība ir pavisam citāda.
Pirms kāda laika citā rakstu galā viedēju par pasaules vispārējo sakārtotību un mūsu "homo sapiens" vietu tajā. Varbūt šajos vārdos tikai īsumā atkārtošos: mēs katrs atsevišķi ņemtais "darba dienā" uz brīdi esam iesprototi Zemes "kabatā" – lai mācītos, un lai pasauli iekārtotu labāku, nekā "to esam saņēmuši" šajā ienākot. Mums jāmācās, un šā jēdziena augstākajā nozīmē – mācīties = aizvien no jauna izpētīt apkārtējo pasauli, tostarp arī meteo un klimata frontē. Lietas arīdzan iekārtotas tā, ka mēs NEKAD nezināsim visu par 100%. Pat tad, ja liksies tā – ka esam maksimālie "gudrības maisi", pat tad aizvien un aizvien Likteņtēvs pasviedīs jaunas sakarības, kas atkal būs jāpēta un no turienes mums jāmācās.
No iepriekšsacītā – izriet, garas un precīzas prognozes nav iespējamas pat teorētiski. Tamdēļ "garo laiku viedējumi" ir viss kas cits, izņemot šo pašu paredzējumu piepildījumus. Pirmkārt, šie t.s. "viedējumi" – dažiem ir bizness. Daudzejādā ziņā. Medijiem – reitingu uzprišināšana (+ vēl "vārdiska iesaiņošana reizēm šausmu mērcē"). Daudzām kompānijām – cits bizness. Arīdzan jau viedēju: uz populārās "globālās sasilšanas teorijas" bāzes taču masām iespējams "aizgrūzt" daudzus produkciju izstrādājumu, pakalpojumus. Visus piemērus nepārskaitīšu: iespējams notirgot gan siltas mājas caur celtniecību, gan "aizvien mūžīgākās vasaras apģērbus". Utt. Pēc brītiņa "sasilšanas" kaislības nomainīs "vispārējās atdzišanas" ne mazāki domu vispasaules viļņojumi, atkal ar mārketinga attiecīgajiem virzieniem.
Ir vēl viena lieta. 99,98% cilvēkiem meteo virzienā ir ne vairāk kā "trīs dienu" domāšana, kas bija agrāk- un kas būs arī vēlāk, neinteresē (izņēmumi vien ir, ja ir kādi cietušie dažādu dramatisku meteoapstākļu rezultātā – kā "zem" negaisiem vietām Latgalē 2010. gadā).. Ja nu vienīgi – mistiski "kāds būs pavasaris, kāda būs vasara, rudens, ziema". Pamatā tad izpaužas mūsu vēlmes ... Aizmirstot to, ka iepriekšējie paredzēju ārkārtīgi reti (sagadīšanās pēc) piepildās. Un tamdēļ nekas netraucē ar apbrīnojamu regularitāti atkal viedēt "aiztālus nākotnes mākoņu redzējumus". Ikdienā mūsos saasina uzmanību "rīt- saulains, lietains, sniegains, puteņains...".
Otrkārt, garie "paredzējumi" – ir ambīcijas dažiem cilvēkiem. Ir labi, ja caur šādu darbošanos iegūstam jaunas atziņas dabas zinībās, ar kurām pēc tam padalāmies... Taču reizēm "prognozes" ir vārdu izšaušana gaisā ar mērķi uzprišināt savas "gaiļa spalvas". Nu tā: ar pliku mērķi pievērst sev uzmanību... Nekas vairāk.
Treškārt, caur šādiem "paredzējumiem" – (nu jā...) nereti izpaužas mūsu meteo vēlmes, gaume. Kas katram ir absolūti savādāka, tieši kā "garstronomiskajos" gadījumos: kur viens fano par makaroniem, cits par kartupeļiem kompānijā ar kotleti... Meteogaume arīdzan ir dažāda: vieniem patīk karstums, citiem sals, trešajiem lietus, ceturtajiem negaiss, piektajiem – saule no rīta līdz vakaram... Tamdēļ "garie paredzējumi" šādās reizēs tiek "piedzīti" aizmaskētajām vēlmēm...
====
Patiesība ir šāda: mums jāpēta statistika un dažādu parādību atkārtojamības procents dažādos pulksteņa laika intervālos. Un vēlreiz atkārtojos – tas gan ir svarīgi!
Man gan liekas gluži pretēji. Matemātiskās metodes sevi pierāda kā arvien labākas. Jāizprot process, nevis jāmin statistiski.
Nu jā- matemātiskās metodes, tā ir zinātnes sastāvdaļa. Protams, lietas jau poamazām kļūst stabilākas... Taču, lai pilnībā izprastu porocesus šos - mēs esam uiiiiii cik tālu no tā. Iepriekšējais piemērs ar "siltā februāra prognozi" (kas bijs visā - arī "oficiālā" - apritē vēl jānvārī), kad tā pilnībā izgāzās...