Kas tas par mīklainu virsrakstu? Mēs jau tā kā 2ar pus mēnešus esam "zem sniega", paspējuši šai Baltajā gadalaikā pārdzīvot visas dabas grimases pēc pilna komplekta. Bija gan sals, gan puteņi, gan atkušņi, gan atkala, gan masīva sērsna, gan pērkons, gan vētras. Jā! Taču viss iepriekšminētais neatceļ manas domas – kas virsrakstā izsprāgušas.
Ja nedaudz paviedējam drusku garākos domāšanas periodos, un aiz ikdienas cikloniem redzam drusku tālākus horizontus, un ja vēl piepulcējam atmiņas klāt no dažām iepriekšējām ziemām. Tad: redzam – kad februāris arī dažās iepriekšējās par "siltajām" nosauktām ziemā – bijis tas "baltākais" gada periods. Un ar spraigākiem saliem. Izskaidrojums nav tālu jāmeklē. Dabā ir inerce! Parasti ziemas sākumā – gaiss atdziest straujāk nekā Atlantijas ūdeņi (kas ir masīvo ciklonu enerģijas barotava). Apmēram uz to brīdi, kad saule ziemeļu puslodē ir viszemāk pie horizonta-> tad arī lielākā enerģijas starpība starp atdzisušo gaisu un siltajiem Golfa straumes ūdeņiem. Dzimst maksimālās vētras, kas arī Latvijas krastus apmazgā. Tamdēļ – "parasti" maksimālā cikloniskā darbība ievelkas līdz janvārim, reizēm līdz tā mēneša otrajai pusei...
Tradicionāliu turpinot – jāviedē: apmēram uz janvāra beigām arī tuvējie okeāna ūdeņi atdziest un pārklājas ar sezonālo ledu līdz maksimālai fāzei. Enerģijas barotava atdziest. Atdziest arī līdz šim aktīvie ciklonu, tie kļūst slābenāki un mierīgāki. Un tamdēļ "tukšā zārka vietā" tradiconāli februāros dzimst garie anticikloni virs Krievijas ZR daļas vai Skandināvijas ziemeļdaļas. Un tad mēs "pie sevis" jaušam garos un skaidros sala periodus, vai arī samērā mierīgu laiku ar nelielu pasnigšanu. Otrās puses ziemas stagnācija turpinās līdz brīdim, kad saule pietiekami piecēlusies uz horizonta, dod jau vairāku siltumu, lielāku siltā gaisa kontrastu salīdzinot ar atdzisušajiem ūdeņiem (atkal vēsi aiz inerces). Kur kontrasti, tur ir ciklonu aktivizācija. Sākas ikgadējais un tradicionālais nelielais (salīdzinot ar otro pārejas gadalaiku – rudeni) pavasara ciklonu aktivizācijas periods. Šādu periodu grūti pamanīt – no gada gadā tas novirzās uz vienu vai otru pusi, vai arī "izšķīst" starp vairākiem anticikloniem.
Bet tur jau tā lieta – ka dabā nekas nerisinās pēs "shēmām" vai iepriekš gatavotiem scenārijiem. Interesanti ne tikai dabas vērotājiem, bet arī daudziem citiem – kuriem patīk apkārt nepārtraukti mainošās pasaule. Jā, šai ziemā bija zināma unikalitēte- kad novembra beigās "jet stream" veica jūtamu vilni uz Dienvideiropas pusi. Paraudame sev līdzi arī ciklonu sēriju. Kā rezultātā tie gar mūsu teritorijām noberzējās ar ziemeļu mugurām. Mūsu pusē raisījās agrīns sals un masīva snigšana. Radot jau krietni pirms Jaunā Gada masīvus sniega rekordus un -20 grādus jau pašā decembra sākumā. Sākumgals Baltajam Gadalaikam 2010-2011 parāvās uz ziemas pusi. Kas pavisam netradicionāli (bet interesanti - vērotājiem) Latvijas iedzīvotājiem... Negadīti!
Negaidīti – ir tas, kas līdz šai dienai meteo frontē risinājās. Tagad: ir tas – kas gaidīts un daudzreiz piedzīvots pirms īstā pavasara. Šķiet, laiks bez pārsteigumiem. Pirms pavasara meteo-grimasēm. Bet jau būs pavisam cits stāsts. Dzīvosim!
Turpinājumā par šo tēmu runāju arī šajā vietā,...
Katram gadam, ja vien mēs neņemam to ilgā laika mērogā, piemīt zināma unikalitāte. Šī ziema pagaidām izcēlusies ar ārkārtīgi minimālu gaismas daudzumu un pastāvīgi apmākušām debesīm (atšķirībā, piemēram, no iepriekšējās). Ja neskaita šo aspektu, tad visi pārējie, ko minēji, patiešām bijuši "pēc pilnas programmas". Bet nu izskatās, ka tagad arī AC kādu brīdi pārņems varu savās rokās (cik izteikti būs, vēl jāpagaida, bet nu būs daudz labāk nekā bija atkušņos), tā kā "pilna programma" tomēr laikam būs! Pat "pārpilna", salīdzinot ar daudziem citiem gadiem! :)
Vēl neesam gan šai ziemā piedzīvojuši pliksalu... sazin, kas saveidosies pavasarī, kad patreizējā sniega sega izčākstēs caur jauniem atkušņiem, kas neizbēgami nāks pavasarī - martā. Un, kad atkal pie nokusušas zemes uznāks kādi sala grādi / kas visai ticami pavasara mēnešos...