Jau britiņš pagājis kopš meteolapas "palaišanas", vismaz es pa reizei savā darbā es veicu tādu vai šādu kopsavilkumu. Lai domas noapaļoties un sakārtotos. Un lai man nebūtu tā brīnišķīgā iespēja visu laiku riņķot cauri vieniem un tiem pašiem diskusiju riņķiem. Tātad...
Jāsaka vienreiz par visām reizēm...
- mēs (tie "homo sapiens" ar savām attīstītām smadzenēm) vēl joprojām esam dabas sastāvdaļa, nevis radības kronis. Daba bez mums absolūti varētu iztikt, ko nevarētu sacīt par mūsu līdzpilsoņiem – kuriem daba visā krāšņumā ir pat ļoti nepieciešama dzīves vide. Dabas klēpis, kurā dzīvojamies mēs. Lai gan reizēm mēs sevi apsaukājam par "saprātīgiem". Taču daļu mūsu darbību nevaram nevienos vārtos nosaukt par saprātīgu. Piemēram, turpinām sūkt "zemes asinis" – naftu, turklāt daži to pamanījušies pārdot par nesliktu cenu citiem. Kuri savukārt ir uzlikti uz šīs "naftas atkarības adatas" (braukšana ar autiņiem, apkure...). Un Daba pati parūpējusies - ka dod mums vēl lielu rezervi dzīvošanai uz priekšu. Un neļaus sev "pāri darīt". Šai rindkopā galavārdā gribas sacīt: mēs vēl esam ļoti tālu – lai ar tiešo darbību radikāli ietekmētu globālās lietas.
- globālās lietās virs mūsu galvām ir daudz pamatīgāki ietekmētāji. Saule veido klimata "virtuvi" arī uz Zemes virsas. Bet Zemeslodes iekšējais siltums tur "piepalīdz" ne tikai vulkānu izvirduma veidā, bet arī ikdienā:caur neredzamo enerģijas izstarošanu, veidojot enerģētiskās apmaiņas balansu. Tādu balansu, lai būtu ilga dzīvošana visai dzīvajai dabai. Saule mainās ne tikai 11 gadu ciklos, bet arī pēc daudz sarežģītākajiem "likumiem". Daži periodi ir simtiem un pat tūkstošiem gadu gari. Tostarp vērojami Saules staru intensitātes nelieli samazinājumi, ar kuriem gan pietiek – kad polu tuvumā iestājas Ledus laikmeti visai plašās teritorijās. Zinātnieki viedē, piemēram – pēdējos divos miljonos gados ir bijuši kādas 12 "ledus sezonas". Jau uz pēdējām "ledus gadalaika" drupām mūsu aizsenči jau iesāka veiksmīgu sugas samazināšanas darbu, bedrēs iedzenot un nogalinot pēdējos izdzīvojušoes mamutus... Turklāt lielākos ciklus jeb globālās pārmaiņas nav iespējams ieviedēt viena cilvēka mūža laikā.
- cits pavērsiens. Runājot par ikdienas gaisa tempertūrām. Latvijas meteodienests vismaz publiski pieejamos resursos dod mums reizi pa trim stundām gaisa temperatūru retās apdzīvotajās teritorijās. "Latvijas Ceļi" – biežāk. Ir vēl "Wunderground" lapas rādījumu, un vēl... Taču tā vai citādi, šie konkrēti termometri ir retās vietās, un labākajā gadījumā dod paviršu iespaidu par siltumu vai aukstumu Latvijā tai vai citā dienā. BET: ir labi zināms – reizēm pie bezvējā stāvošā gaisa temperatūras rādījumi var 200m garā posmā atšķirties par 10 grādu "punktiem". Vēl jo vairāk pārejas gadalaikos. Un kur tad starpība starp daudzdzīvokļa nama pirmo un ceturto stāvu? Un kur tad starpība starp "siltuma kabatām" – vietās, kur dziļs aizvējš kombinējas ar tiešiem saules stariem siltās vasaras dienās. Vai arī "aukstuma dīķi", kad aukstais gaiss tā kā satek zemākās vietās. Atkal radot reizēm 10 grādu "punktu" starpību pavisam īsās teritorijās. Tamdēļ visa tā "matu skaldīšana" par meteostacijas novietni, vai termometra kalibriem... vismaz man liekas tādas puišeļu sarunas. Kaut daudzmaz (dauzmaz!) labu ainu varētu iegūt, ja temperatūras rādījumus iegūsim katrā pagastā kādās 20 vietās...
- un ceturtkārt! Ilgtermiņa prognozes! Tieši pēdējos divos gados, kad pastiprināti sekoju (caur tīklu) dažādām meteonorisēm – redzu, praktiski neviena ilgermiņa prognoze nepiepildās. Vien tuvākā laika posmā līdz 72 stundām (3 diennaktis) iespējams paviedēt meteonākotni virs 50% ticamības. It kā varam vērot norises dabā, arīdzan tur cilvēki uzkrājuši informāciju par nākamības laika paredzēšanu. Jāsaka, ar asu aci "'šeit" reizēm varam "izlasīt" tendences, bet ne jau "6. jūlijā būs siena laiks bez nokrišņiem". Dzīvajai dabai kopumā ir vairāki aizsardzības mehanismi, kas palīdz izdzīvošanā. Tostarp arī "paredzēšana", kas patiesībā ir jau tagadnes reakcija uz Saules spožuma mikroizmaiņām. Taču arī šāda ieviedēšana nedod nekādas garantijas par "prognožu" smalku piepildīšanos...
NU LŪK! Par šiem jautājumies esmu krustām šķērsām runājis, un ne tikai es... Tā teikt, turpmāk atturēšos no diskusijām, kad vēlreiz pa "pēdējam riņķim" šķetināsim lietas, kas augstāk teiktas...
======
Taču mums ir daudzas citas lietas, kas praktiski nezināmas. Šai reizē pasviežu vienu domu. Gudri un padzīvājuši cilvēki zina: nav iespējams paredzēt notikumus, bet ir iespējas ieviedēt notikumu ne-notikšanas varbūtības. Šis viss pilnībā attiecināms uz meteo lietām. Gan ikdienā , gan garākos laika posmos. Mums klimats pasviež visādus pāsteigumus, piemēram nesen aizvadītājā 2010. gadā. Kad izbaudījām (izcietām) pirmo masīvo ziemu pēc ilgiem laikiem, bet vasarās bijām "uz nažiem" zem masīviem negaisiem. Ilgtermiņā šās un līdzīgās parādības tomēr ir parastas. Vien konkrētā mūžā un konkrētā apdzīvotajā vietā dabas jaktes tiek piedzīvotas vienreizējā formātā, "kādas sen nav redzētas". Klimata grimases – kas īstermiņā ir ekstrēmi, bet ilgajos periodos pierasta statistika. Mums atliek pētīt šo statistiku un izsecināt visdažādākās varbūtības. Lai vedinātu cilvēkus gatavoties Varbūtībām. Un vieglpratīgi nebūvēt mājas zemās palienās, nebūvēt neuzlabotus ceļu uz vieglas augsnes. Un laikus ierīkot zibeņnovedēju. Un laikus apzāģēt garos zarus+ augstos kokus māju lieveņu tuvumā. Jāpēta ir varbūtības un jāpaplašina klimata statistika.
Vai ne?
Komentāru nav.