Rakstīts īpaši meteolapa.lv, 3.1.11.; 14:45

Laikam 2011. gads iesācies ar vēl vienu "parādību", kuru mūsu līdzcilvēki atcerēsies ilgāk nekā tās pieņemtās "trīs dienas". Atcerēsies sekas... Un tieši "2010-2011" ziema daudziem asociēsies ar sen neredzētu parādību, kuru vēl tikai karalaika paaudzes iedzīvotāji atgādina mums... nav elektrības, dzīvojam senatnīgajā tumsā. Pēc visa spriežot, prognožu pārskatāmajā nākotnē – tuvākajā nedēļā – vēl daži nesen aizgājušajam "Valtraude" ciklonam līdzīgi atmosfēras veidojumi gaidāmi. Ar pilnu laika apstākļu kompleksu... Tamdēļ – lai šai reizē ir pārdomas ne-elektrības saistībā...

Nu jā...
* Šā vārda tiešās nozīmes tumšajās dienās saprotam – cik vārga reizēm ir mūsu sabiedrība. Pietiek vienam monopoluzņēmumam (neatkarīgi no cēloņiem) vairs nepadot dzīvinošo strāvu... kad mēs uz reizi uz bukti atkrītam dažus gadsimtus atpakaļ. Kad ziņas pie mums nonāks ar muižas (pašvaldības) ziņnešu starpniecību. Kad telefona sakaru vietā atkal lietosim gājējus un pasta baložus. Varbūt ne gluži tā – bet gadsimtu aizpagājība gluži negaidot "noglauda" mūsu galvas. Un tas tikai, kad gaisma virs mūsu galvām pazūd dažas dienas, nu varbūt dažviet uz nedēļu. Grūti iedomāties, kādas tautsainiecības kolapses sāksies – ja elektrības piegāde nobruks visā Latvijā uz mēnesi? Tas ir gluži tāpatās, kad jāatgriežas pie mūsu senču dzīvesziņas – kad pēdējā ledus laikmetā mūsu vecvec....vecvec... vectēvi jau iemācījās ietērpties aitādās un ar koka vālēm dzīties pakaļ pēdējiem mamutiem. Varbūt sabiezinu, tā teikt, krāsas, bet tāda aizkapu pūsma uzpūšas.

* Ziemas šī – atkal atveras kā jauna "lapa", kura nav līdzīga iepriekšējai un iepriekšējām. Ja pirms gada mūs gadalaiks smacēja ar salu, tagad ar masīviem sniega nokrišņiem ... kas ir tikai loģisks turpinājums 2010. gada vasaras masīviem lietusgāzieniem un negaisiem. Paies vēl kāds laiciņš, tad meteo arhivāri šo periodu, kas ir radikāli atšķirīgs no iepriekšējā- tagad masīvas ziemas un masīvi negaisi vasarās – nosauks kaut kādā "aukstā periodā". Tādas sajūtas ir, ka šis klimata pagrieziens vēl tikai ieskrienas. Jau rakstīju, ka tagad dzimst jaunas – nākotnē esošās vecmāmiņas un vectētiņi, kuri ap 2090. gadu "5d" formātā saviem mazbērniem, vienlaikus arī Marsa kolonistu pirmajai paaudzei, vēstīs par "patiesām ziemām 21. gadsimta iesākumā". Un jaunie mazbērni, lūkojoties caur biezajiem stikliem uz mūžīgi skaidrām Marsa debesīm, pa reizei nostaļģiski nopūtīsies (un sapņos par nākamo atvaļinājumu uz atpūtas centru Zeme – kur vēl nesadraņķotais klimats izpaudīsies pilnās grimasēs...).

* Dziļi jānoliec galvas visu to dienestu strādnieku priekšā, kuri arī šajā ziemā cenšas savest visu kārtībā. Gan ceļu tīrītājiem un uzkopējiem, kuriem cikloni ar apskaužamu regularitāti jau kopš Gundula's laikiem (nov2010 izskaņa) aizvien gādā par "jautrām diennaktīm". Jānoliec galvas elektriķu priekšā, kuriem vien ar bruņutransportieriem jālauž ceļš pie ieputinātiem elektrības stabiem, kuri nu savijušies neizskaidrojamā mudžeklī ar noliektiem koku zariem. Protams, par darbu naktīs un brīvdienās pienākas prēmijas... Bet, ko var zināt, ka tik masveida prēmēšanās pēc samērā neilga laiciņa neatsaucas uz palielinātiem strāvas skaitītāju tarifiem, klāt jau pie izziņotām izmaiņām. Bet tā nu tas ir, ja izvēlamies strādāt attiecīgajās profesijās, tad jārēķinās ar palielināta adrenalīnu riņķošanu asinīs, kad uzzinām par kārtējām dabas kataklizmu uznestām nekārtībām cilvēku vidē. Kad atkal jāiet "kaujā" ar jauniem un jauniem Mākoņu Pētera sviestiem izaicinājumiem. Arī mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, sētniekiem...

* Ir jau arī kādas priecīgākas lietas. Tumsā – 1) mēs dzīvojam mierīgāk, tā tv kaste un bērnu acīm arī pierastais pc nu klusē, atpūšamies no tiem. Un pēkšņu ieraugām: daudz vairāk brīva laika... lai varētu kādus sīkus un reizē nepieciešamus darbiņus izdarīt. Piemēram, nokasīt biezo sniegu no vasaras siltumnīcu jumtiem. Varam vairāk patīrīt celiņus durvju priekšā. Varam laukos malciņu paskaldīt. Un vēl un vēl... 2) mēs uzmanīgāk vērojam dabu. Pēkšņi pamanām nosarmojošus koku galus, pēkšņi pamanām ziemas skopo saulrietu. Un arīdzan saullēktu uz gaismā vizuļojoša sniega "zvaigznēm". Pēkšņi pamanām putnus, kas arī šādā ziemā dzīvojas pasaulē. Pamanām stirniņu lauka nostūrī. Varbūt "tumsas apstākļos" kādam pirmo reizi iešaujas prātā novērot dabu. Un sākt veikt pierakstus attiecīgos? Varbūt, varbūt?

Tādas jancīgas TUMSAS domas...