O, cienītais jaunskung, prognozes jau sen, stabili un ilgstoši rāda, ka Rīdziņā līdz pat katoļu Z-svētkiem valdīs plusi. Tā ka... vai nu rudens atgriešanās vai labāk tomēr pavasara sākums kā 1988. decembra beigās, kas izvērtās pasakainā janvārī (1989.) un vēl pasakainākā februārī un nirvānas cienīgā martā. Un kas ir pats jaukākais! Pēc gada situācija atkārtojās vēl patīkamākā izpildījumā. Kamēr daudzi bija Atmodas jūtīs, es nespēju vien atiet no meteo ekstāzes. Likās, ka ar virzību uz neatkarību dzīve visās jomās kļūs citādāka - līdz ar okupāciju aizies Krievijai raksturīgās ziemas. 1993. novembrī (pēc prātam neaptveramā septembra) notika smags aplauziens, ko norakstīju uz sagadīšanos jeb meteo pārpratumu, taču pavisam drīz - 1994. februārī notika kas vēl trakāks - sen aizmirstie -30 par sevi atgādināja. Nu un ziema 1995./96. atnesa totālu un neatgriezenisku nervu sabrukumu. Kopš … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Lūk šādiem novērojumiem ir neizsakāma vērtība. Latvija taču ir visa teritorija, ne tikai oficiālās m-st. vai apdzīvotās vietas. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka Latvijas absolūtais minimums ir vismaz -45, nevis -43, jo īpaši, ja mērītu uz sniega segas, nevis gaisā. Bet ja virs sniega segas rēgojas kāda krūma vai jauna koka zari, tad taču salu tie dabū tādu, kāds ir uz sniega jeb zemes virsmas, nevis mistisko 2 m augstumā.
Bet vispār baisi. Tāds sals, lai gan pēc mēneša vidējās decembris visticamāk iznāks silts.
Rīdziņas centrā man aiz lodziņa tikai -3,4 - liels sals. Tiklīdz parādīsies -5, nāksies evakuēt zaļo zonu kāpņu telpā. Citās ziemās varēju turēt līdz pat -9, bet tad bija izturīgākas sugas. Man gan liekas, ka jau šovakar būs jāpārvieto. Tāpat pagalmā vēl joprojām ziedošās dzeltenā un sarkanā rozes ir zem sniega, tāpēc ar pavasara atgriešanos pēc dažām dienām varētu arī turpināt priecēt acis ar jauko ārieni. Cerams, ka ar šo ziema arī beigsies... :)
Es taču zinu, ka AC virs Francijas un Ibērijas ir vainīgs.
Kas attiecas uz Fenoskandijas Z-daļu, tad aukstumu no turienes šonedēļ izstums milzīgais siltums 850 hPa augstumā, tomēr arī piezemes līmenī valdīs R puses vēji, kas pacels deltu un rezultātā visi aizmirsīs par šī brīža ledaino elpu tur. Kad ziemā 1998./99. tur plosījās sals pāri -50, LV vispār necieta no liela sala, tā ka tiešas korelācijas nav. Vienīgi 2002./03. ziemā sakrita aukstums tur un šeit.
Nedomāju, ka šoziem būs liels sals Kurzemē.
Esmu pārliecināta, ka araukārijām salcietību palielina pienācīgi silta un saulaina vasara. Tas, ka Norvēģijā un Britu salās pietiek ar mēslīgām vasarām, saistīts ar maigu ziemu esamību.
Starp citu, ir tik daudz kadiķu sugu, hibrīdu un šķirņu, ka pat man nereti grūti tos atšķirt no sekvojdendrona, kādas īstas cipreses un pat kriptomērijas.
Interesanti par to parku, jo tas nebūt neatrodas Liepājas bijušā rajona maigajā daļā. Manuprāt, vislielākās izredzes ir uz D no Liepājas - gar pašu jūru. Nīcas un Rucavas novados. Visādās Aizputēs (atceramies leģendāro Māri Lindi) un Grobiņās klimats tomēr ir skarbāks.
Cik saprotu, tad Aizvīķu parkā esot arī Carya cordiformis?
Vispār, man ir nelaba aizdoma, ka mūs tūlīt sāks strostēt par offtopa rakstīšanu. Un man principā nepatīk par šo visu publiski rakstīt. Nealkstu atpazīstamības. Ar savu ekscentrisko dabu es jau tā pievēršu pārāk daudz uzmanības. :)
Nē, man taču pietiek prāta nenodarboties ar bezjēdzību. Esmu lasījusi draugiem.lv un vēl kaut kur, kā prātā naivajiem tās araukārijas nosalušas pat šķietami maigās ziemās. Ziemošana zem sniega nav nekāda ziemošana kokam, kas normāli ir vairākus m augsts. Esmu pat lasījusi, ka Ukrainā un kur tur vēl kā alternatīvu cenšoties mocīt Cunninghamia lanceolata. Salcietība jau tāda pati, ja ne vēl mazāka.
Kurzemnieki vēl LPSR mēģinājuši Sequoia sempervirens audzēt ar visādām nosiltināšanām, bet tāpat neveiksmīgi, lai gan salcietība arī tāda pati.
Tāpat ar kriptomēriju niekojas ar vājiem panākumiem. Nu tas koks pie Engures (Lāčupes dendrokapsētā) izskatījās visai nomācoši.
Un cik zināms, tad pat ar formāli daudz izturīgāko sekvojdendronu lāgā neveicas.
Starp citu, aslapu mahonijas odziņas esmu ēdusi un tās noteikti nav indīgākas kā vietējai irbenei. Vai tiešām tehnikumi tik ļoti maldina audzēkņus?
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
O, cienītais jaunskung, prognozes jau sen, stabili un ilgstoši rāda, ka Rīdziņā līdz pat katoļu Z-svētkiem valdīs plusi. Tā ka... vai nu rudens atgriešanās vai labāk tomēr pavasara sākums kā 1988. decembra beigās, kas izvērtās pasakainā janvārī (1989.) un vēl pasakainākā februārī un nirvānas cienīgā martā. Un kas ir pats jaukākais! Pēc gada situācija atkārtojās vēl patīkamākā izpildījumā. Kamēr daudzi bija Atmodas jūtīs, es nespēju vien atiet no meteo ekstāzes. Likās, ka ar virzību uz neatkarību dzīve visās jomās kļūs citādāka - līdz ar okupāciju aizies Krievijai raksturīgās ziemas. 1993. novembrī (pēc prātam neaptveramā septembra) notika smags aplauziens, ko norakstīju uz sagadīšanos jeb meteo pārpratumu, taču pavisam drīz - 1994. februārī notika kas vēl trakāks - sen aizmirstie -30 par sevi atgādināja. Nu un ziema 1995./96. atnesa totālu un neatgriezenisku nervu sabrukumu. Kopš … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Lūk šādiem novērojumiem ir neizsakāma vērtība. Latvija taču ir visa teritorija, ne tikai oficiālās m-st. vai apdzīvotās vietas. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka Latvijas absolūtais minimums ir vismaz -45, nevis -43, jo īpaši, ja mērītu uz sniega segas, nevis gaisā. Bet ja virs sniega segas rēgojas kāda krūma vai jauna koka zari, tad taču salu tie dabū tādu, kāds ir uz sniega jeb zemes virsmas, nevis mistisko 2 m augstumā.
Bet vispār baisi. Tāds sals, lai gan pēc mēneša vidējās decembris visticamāk iznāks silts.
Esmu pārliecināta, ka apkārtnes zemākajās vietās bijuši pārliecinoši -10. Cik saprotu, pirmais divciparu mīnuss šosezon R-LV, nevis tradicionālajos A.
Rīdziņas centrā man aiz lodziņa tikai -3,4 - liels sals. Tiklīdz parādīsies -5, nāksies evakuēt zaļo zonu kāpņu telpā. Citās ziemās varēju turēt līdz pat -9, bet tad bija izturīgākas sugas. Man gan liekas, ka jau šovakar būs jāpārvieto. Tāpat pagalmā vēl joprojām ziedošās dzeltenā un sarkanā rozes ir zem sniega, tāpēc ar pavasara atgriešanos pēc dažām dienām varētu arī turpināt priecēt acis ar jauko ārieni. Cerams, ka ar šo ziema arī beigsies... :)
Es taču zinu, ka AC virs Francijas un Ibērijas ir vainīgs.
Kas attiecas uz Fenoskandijas Z-daļu, tad aukstumu no turienes šonedēļ izstums milzīgais siltums 850 hPa augstumā, tomēr arī piezemes līmenī valdīs R puses vēji, kas pacels deltu un rezultātā visi aizmirsīs par šī brīža ledaino elpu tur. Kad ziemā 1998./99. tur plosījās sals pāri -50, LV vispār necieta no liela sala, tā ka tiešas korelācijas nav. Vienīgi 2002./03. ziemā sakrita aukstums tur un šeit.
Nedomāju, ka šoziem būs liels sals Kurzemē.
Esmu pārliecināta, ka araukārijām salcietību palielina pienācīgi silta un saulaina vasara. Tas, ka Norvēģijā un Britu salās pietiek ar mēslīgām vasarām, saistīts ar maigu ziemu esamību.
Starp citu, ir tik daudz kadiķu sugu, hibrīdu un šķirņu, ka pat man nereti grūti tos atšķirt no sekvojdendrona, kādas īstas cipreses un pat kriptomērijas.
Interesanti par to parku, jo tas nebūt neatrodas Liepājas bijušā rajona maigajā daļā. Manuprāt, vislielākās izredzes ir uz D no Liepājas - gar pašu jūru. Nīcas un Rucavas novados. Visādās Aizputēs (atceramies leģendāro Māri Lindi) un Grobiņās klimats tomēr ir skarbāks.
Cik saprotu, tad Aizvīķu parkā esot arī Carya cordiformis?
Vispār, man ir nelaba aizdoma, ka mūs tūlīt sāks strostēt par offtopa rakstīšanu. Un man principā nepatīk par šo visu publiski rakstīt. Nealkstu atpazīstamības. Ar savu ekscentrisko dabu es jau tā pievēršu pārāk daudz uzmanības. :)
Diemžēl sniega trūkums ir arī uz A no Mālpils - vasarā tur bija vēl lielāks sausums kā Allažos, jo slapjums atnāca vien septembrī.
Nē, man taču pietiek prāta nenodarboties ar bezjēdzību. Esmu lasījusi draugiem.lv un vēl kaut kur, kā prātā naivajiem tās araukārijas nosalušas pat šķietami maigās ziemās. Ziemošana zem sniega nav nekāda ziemošana kokam, kas normāli ir vairākus m augsts. Esmu pat lasījusi, ka Ukrainā un kur tur vēl kā alternatīvu cenšoties mocīt Cunninghamia lanceolata. Salcietība jau tāda pati, ja ne vēl mazāka.
Kurzemnieki vēl LPSR mēģinājuši Sequoia sempervirens audzēt ar visādām nosiltināšanām, bet tāpat neveiksmīgi, lai gan salcietība arī tāda pati.
Tāpat ar kriptomēriju niekojas ar vājiem panākumiem. Nu tas koks pie Engures (Lāčupes dendrokapsētā) izskatījās visai nomācoši.
Un cik zināms, tad pat ar formāli daudz izturīgāko sekvojdendronu lāgā neveicas.
Starp citu, aslapu mahonijas odziņas esmu ēdusi un tās noteikti nav indīgākas kā vietējai irbenei. Vai tiešām tehnikumi tik ļoti maldina audzēkņus?