Runa bija par +16, nevis +18! Tāpēc jau es tā sašūmējos. Man bija +19. Pāris stundas bija patiešām silts un aizvējā pat karsti, jo sauļuks spīdēja. Kad bija +18 - bija jau ne tik silti, bet vēl OK. Kad nokrita līdz +15, ar visu strādāšanu bija pavēsi. Stādīju citrusus un mālzeme pat 30 cm dziļumā sausa kā pelni. Būs kārtīgi jāsalej - nepaspēju šodien. Un tā stādīšana kaut kā baigi lēna iznāk. Jāizstāda 60 stādi, a es paspēju tikai 6. Jāizmēra attālums starp kociņiem, no robežas (tas man dzīvžogs pret pārnadžiem), jāizrok bedrīte (lāpstu grūti iedurt), jāsadrupina cietais māls. Nu baisais čakars... Tad vēl baiļojos par nākamo sala uzbrukumu. Citrusiem jau lapiņas plaukst - jau tā maliņas melnas pēc nesenā sala n-tās naktis, tiesa pērnā gada zaļās lapas (kādiem 10 stādiem tās ir saglabājušās, lai gan arī novembrī totāli sasala) vispār bez sala bojājumiem. Hibiski gan izturējuši salnas, bet kauc pēc ūdens. Nesalēju, bet vismaz zāļuku pamatīgi salēju. Rīt prasās eglītes saliet. Eh...
Nedomāju, ka Meteolapā ir vieta fizioloģiskām anomālijām (speciāli nelietoju vārdu pataloģija). Šodiena ir siltāka par daudzām iepriekšējām dienām, tomēr tas vēl nav siltums, vismaz ne maija kontekstā. Janvārī arī +5 ir siltums, tomēr jau aprīlī tas vairs nav siltums, pat ja kādam ar hiperaktīvu vielmaiņu ir karsti. Starp citu, es cīnos tikai pret siltuma izdomāšanu, kur tā ne tuvu nav. Ja kāds žēlosies par vēsumu +30 grādos, es klusēšu. Un atkal pie vainas GS reliģiozā masu histērija, kura apgalvo, ka mēs dzīvojam pārkarsušā pasaulē, kas pēc nieka 70..80 gadiem rezultēsies neizbēgamā apokalipsē. Es neko neteiktu, ja patiešām tas tā būtu, bet NAV taču, NAV! Un es vienmēr cīnos pret apgalvojumiem, ka it kā ir silts, ja patiesībā ir auksts. Jo tie ir izfantazēti, iz pirksta izzīsti meli. Objektīvi nekāda siltuma šodien nav.
Strādājot LVĢMC labā, tā kā vajadzētu zināt, ka "silts" ir sinonīms anomālijai virs normas. 9. maijā Bauskā Tmax norma ir +18, dienas vidū tas nozīmē vismaz +17! A Jūs marta +16 grādus nosaucat par siltumu 9. maijā! Zemgale nav jūsu iemīļotais Botnijas līcis un šeit silts no maija līdz septembrim ir vismaz +20, jūlijā vismaz +24!!!!!!! Tas informācijai, lai jūlijā stindzinošos +18 nenosauktu par siltumu. Iedomājos maiju ar ikdienas +16 un cilvēka subjektīvo vērtējumu, ka maijs bijis silts. Ņemot vērā, cik auksta bija nakts tajā pašā Bauskas pusē, šodiena pilnīgi noteikti ir auksta diena un siltums joprojām nav atgriezies. Turklāt tādā vējā un gaisa sausumā efektīvā temperatūra ir zem +10 ēnā un ap tiem pašiem +16 saulē, attiecīgi tikai eskimosam šodiena var likties silta.
Ir nosaluši visi jaunie dzinumi, ne tikai lapas, arī vīnogai pie ķieģeļu sienas - pat 4 m virs zemes. Apsegt bija nereāli, jo dzinumi bija pārāk lieli - zem pamatīga seguma nolūztu, jo tie ir ļoti trausli. Vīnogu šogad nebūs - ne nosalšanas dēļ, bet pārāk vājās vasaras dēļ, jo vismaz 2017. vasara bija 3 mēnešus gara un i tad vīnogas nogatavojās vien septembra beigās - atvasarā. Šogad vasaras garums būs labi ja 2 mēneši vai vēl mazāk kā 2014., kad karstums mēneša garumā neko daudz nepalīdzēja, tāpat kā karstums 2015. augustā. Viens mēnesis karstuma ir par maz, labāk 3 mēnešus bez karstuma, bet ar stabilu siltumu. Šorīt ir silts, bet vējš ir jau tuvu vētras spēkam. Gan jau dienā ieskriesies, jo pagaidām slāņu mākoņi neļauj saule sildīt zemi. Jā, atkal mākoņi, lai gan līdz saullēktam to nebija un salna uz zāles noturējās līdz 7 rītā. Bet tikmēr prognozes (nopietnas) ir nedaudz uzlabojušās tuvākajai nedēļai - vismaz kaut kāda atelpa, tiesa... pēc tam atkal sals būs klāt, lai nokautu visu.
Pusnaktī uz zāles jau -6 ar ļoti lēnu ZA vēju, viss sasalis. Satelītattēlos redzami mākoņi virs manis, bet patiesībā kosmiski zvaigžņota debess, lai gan jūras pusē pamale ir mākoņos, taču ar izplūdušu mēness sirpi. Gaidu, kad atnāks glābjošā mākonīšu seģene, jo pārāk daudz kas salst un maitājas.
Aprīlī aktīvo laistīšanu attaisnoja siltums, a laistīt aukstumā... Tā ir tikai augu glābšana no nokalšanas, bet augšanai ir par aukstu. Tāda kā piespiedu ziemošana, kad augi tikai izdzīvo, nevis dzīvo. Kopumā labāk sausums tādā aukstumā, jo jebkāda līšana izskalo augsnes, a grādu ir pārāk maz, lai augi izmantotu brīvi pieejamās minerālvielas, tāpat ir pārāk auksts, lai mikroorganismi sagatavotu minerālus augiem pieejamā formā. Interesanti, ka ziemāju tīrumi neaug tāpat kā neaug vasarāji. Ja par pēdējiem vēl var vainot sausumu (tie 19 mm vispār nekādi neietekmēja - pārāk auksts pat graudaugiem) , tad ziemājiem bija laiks pa slapjo februāri, martu un silto aprīli paaugties, bet nekas nav noticis. Neaug ne kultūrzāles, ne savvaļas zāles. Es par to, ka mani sausums nevis uztrauc, bet man nākas tērēt gan naudu, gan enerģiju miesisko, gan dzīves laiku, laistot augus - cīnos ar sausumu. A tu vienkārši uztraucies, lai gan tavu dzīvi tas viss neietekmē.
Nu kaut kā no tevis tā apsēstība ar ūdeni skan (lasās) ne gluži simpātiski. Meteoroloģijā izšķir 2 sausuma veidus: atmosfēras un augsnes jeb zemes. Tie nebūt nav saistīti. Piemēram 2015. gadā Allažu pagastā atmosfēras sausums sākās jau maijā ja ne pat aprīlī, bet augsnes sausums vien jūlijā! Jo maijs un jūnijs bija pārāk auksti aktīvai iztvaikošanai. Savukārt man līst bagātīgi gandrīz visu gadu jeb atmosfēras sausums ir retums, taču zemes sausums sākas jau nedēļu pēc lietus. Piemēram, marts bija rekordslapjš (117 mm ir vairāk kā ekstrēmi daudz martam pēc atbaidoši slapjas ziemas un arī februāra + gandrīz rekordslapja janvāra) un zeme bija applūdusi. Nedēļu pēc pēdējā lietus zeme tikai vietām bija slapja, bet 2 nedēļas pēc lietus jau visur bija ērti irdena. Lieldienās zeme visur bija vāji irdena, bet vietām jau cieta kā akmens. Maijā nolija nesliktie 19 mm, bet pēc dažām vētrainām dienām tie ir izgaisuši it kā to nemaz nebūtu bijis. Jau vakar aktīvi laistīju, šodien vēl vairāk laistīšu.
Pa lielam mēru savas teritorijas sirdī, kur notiek lielākā aktivitāte, savukārt zāles grādus mēru pie visvērtīgākā, kas man ir. Tas saskan ar to, ka arī Jūs gūstat grādus sev aktuālā vietā. Empīriski zinu, ka vēl siltāks pat par pagalmu ir visaugstākajā vietā, bet būtiski aukstāks Z-daļā, kas it kā nav viszemākā, bet tur kaut kā nelabi sakrājas gaiss, turklāt tur ir tāds kā aizvējš, kad pūš visbiežākie DA virziena vēji. Līdzīgi auksta vai dažkārt vēl aukstāka par Z daļu ir D-daļa, kas ir viszemākā un tur patiešām sakrājas visaukstākais gaiss, taču pie Z vēja tur ir bezvējš pat ziemā un nez kāpēc siltāks kā Z-daļā. Esmu centies noķert dienas siltumu tur, bet nav izdevies - tie paši grādi, kas augšā sirdī. Attiecīgi uzskatu, ka pat gada vidējā tur lejā ir par 1 grādu zemāka - jo naktis teju vienmēr tur ir līdz pat 2 grādus aukstākas kā sirdī. A Skrunda un visa Ventas ieleja manuprāt ir visaukstākā vieta Kurzemē. Tikai Jūsu 2.7 m virs zemes neļauj to pilnā mērā saskatīt.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Runa bija par +16, nevis +18! Tāpēc jau es tā sašūmējos. Man bija +19. Pāris stundas bija patiešām silts un aizvējā pat karsti, jo sauļuks spīdēja. Kad bija +18 - bija jau ne tik silti, bet vēl OK. Kad nokrita līdz +15, ar visu strādāšanu bija pavēsi. Stādīju citrusus un mālzeme pat 30 cm dziļumā sausa kā pelni. Būs kārtīgi jāsalej - nepaspēju šodien. Un tā stādīšana kaut kā baigi lēna iznāk. Jāizstāda 60 stādi, a es paspēju tikai 6. Jāizmēra attālums starp kociņiem, no robežas (tas man dzīvžogs pret pārnadžiem), jāizrok bedrīte (lāpstu grūti iedurt), jāsadrupina cietais māls. Nu baisais čakars... Tad vēl baiļojos par nākamo sala uzbrukumu. Citrusiem jau lapiņas plaukst - jau tā maliņas melnas pēc nesenā sala n-tās naktis, tiesa pērnā gada zaļās lapas (kādiem 10 stādiem tās ir saglabājušās, lai gan arī novembrī totāli sasala) vispār bez sala bojājumiem. Hibiski gan izturējuši salnas, bet kauc pēc ūdens. Nesalēju, bet vismaz zāļuku pamatīgi salēju. Rīt prasās eglītes saliet. Eh...
Nedomāju, ka Meteolapā ir vieta fizioloģiskām anomālijām (speciāli nelietoju vārdu pataloģija). Šodiena ir siltāka par daudzām iepriekšējām dienām, tomēr tas vēl nav siltums, vismaz ne maija kontekstā. Janvārī arī +5 ir siltums, tomēr jau aprīlī tas vairs nav siltums, pat ja kādam ar hiperaktīvu vielmaiņu ir karsti. Starp citu, es cīnos tikai pret siltuma izdomāšanu, kur tā ne tuvu nav. Ja kāds žēlosies par vēsumu +30 grādos, es klusēšu. Un atkal pie vainas GS reliģiozā masu histērija, kura apgalvo, ka mēs dzīvojam pārkarsušā pasaulē, kas pēc nieka 70..80 gadiem rezultēsies neizbēgamā apokalipsē. Es neko neteiktu, ja patiešām tas tā būtu, bet NAV taču, NAV! Un es vienmēr cīnos pret apgalvojumiem, ka it kā ir silts, ja patiesībā ir auksts. Jo tie ir izfantazēti, iz pirksta izzīsti meli. Objektīvi nekāda siltuma šodien nav.
Strādājot LVĢMC labā, tā kā vajadzētu zināt, ka "silts" ir sinonīms anomālijai virs normas. 9. maijā Bauskā Tmax norma ir +18, dienas vidū tas nozīmē vismaz +17! A Jūs marta +16 grādus nosaucat par siltumu 9. maijā! Zemgale nav jūsu iemīļotais Botnijas līcis un šeit silts no maija līdz septembrim ir vismaz +20, jūlijā vismaz +24!!!!!!! Tas informācijai, lai jūlijā stindzinošos +18 nenosauktu par siltumu. Iedomājos maiju ar ikdienas +16 un cilvēka subjektīvo vērtējumu, ka maijs bijis silts. Ņemot vērā, cik auksta bija nakts tajā pašā Bauskas pusē, šodiena pilnīgi noteikti ir auksta diena un siltums joprojām nav atgriezies. Turklāt tādā vējā un gaisa sausumā efektīvā temperatūra ir zem +10 ēnā un ap tiem pašiem +16 saulē, attiecīgi tikai eskimosam šodiena var likties silta.
Ir nosaluši visi jaunie dzinumi, ne tikai lapas, arī vīnogai pie ķieģeļu sienas - pat 4 m virs zemes. Apsegt bija nereāli, jo dzinumi bija pārāk lieli - zem pamatīga seguma nolūztu, jo tie ir ļoti trausli. Vīnogu šogad nebūs - ne nosalšanas dēļ, bet pārāk vājās vasaras dēļ, jo vismaz 2017. vasara bija 3 mēnešus gara un i tad vīnogas nogatavojās vien septembra beigās - atvasarā. Šogad vasaras garums būs labi ja 2 mēneši vai vēl mazāk kā 2014., kad karstums mēneša garumā neko daudz nepalīdzēja, tāpat kā karstums 2015. augustā. Viens mēnesis karstuma ir par maz, labāk 3 mēnešus bez karstuma, bet ar stabilu siltumu. Šorīt ir silts, bet vējš ir jau tuvu vētras spēkam. Gan jau dienā ieskriesies, jo pagaidām slāņu mākoņi neļauj saule sildīt zemi. Jā, atkal mākoņi, lai gan līdz saullēktam to nebija un salna uz zāles noturējās līdz 7 rītā. Bet tikmēr prognozes (nopietnas) ir nedaudz uzlabojušās tuvākajai nedēļai - vismaz kaut kāda atelpa, tiesa... pēc tam atkal sals būs klāt, lai nokautu visu.
Pusnaktī uz zāles jau -6 ar ļoti lēnu ZA vēju, viss sasalis. Satelītattēlos redzami mākoņi virs manis, bet patiesībā kosmiski zvaigžņota debess, lai gan jūras pusē pamale ir mākoņos, taču ar izplūdušu mēness sirpi. Gaidu, kad atnāks glābjošā mākonīšu seģene, jo pārāk daudz kas salst un maitājas.
Aprīlī aktīvo laistīšanu attaisnoja siltums, a laistīt aukstumā... Tā ir tikai augu glābšana no nokalšanas, bet augšanai ir par aukstu. Tāda kā piespiedu ziemošana, kad augi tikai izdzīvo, nevis dzīvo. Kopumā labāk sausums tādā aukstumā, jo jebkāda līšana izskalo augsnes, a grādu ir pārāk maz, lai augi izmantotu brīvi pieejamās minerālvielas, tāpat ir pārāk auksts, lai mikroorganismi sagatavotu minerālus augiem pieejamā formā. Interesanti, ka ziemāju tīrumi neaug tāpat kā neaug vasarāji. Ja par pēdējiem vēl var vainot sausumu (tie 19 mm vispār nekādi neietekmēja - pārāk auksts pat graudaugiem) , tad ziemājiem bija laiks pa slapjo februāri, martu un silto aprīli paaugties, bet nekas nav noticis. Neaug ne kultūrzāles, ne savvaļas zāles. Es par to, ka mani sausums nevis uztrauc, bet man nākas tērēt gan naudu, gan enerģiju miesisko, gan dzīves laiku, laistot augus - cīnos ar sausumu. A tu vienkārši uztraucies, lai gan tavu dzīvi tas viss neietekmē.
Nu kaut kā no tevis tā apsēstība ar ūdeni skan (lasās) ne gluži simpātiski. Meteoroloģijā izšķir 2 sausuma veidus: atmosfēras un augsnes jeb zemes. Tie nebūt nav saistīti. Piemēram 2015. gadā Allažu pagastā atmosfēras sausums sākās jau maijā ja ne pat aprīlī, bet augsnes sausums vien jūlijā! Jo maijs un jūnijs bija pārāk auksti aktīvai iztvaikošanai. Savukārt man līst bagātīgi gandrīz visu gadu jeb atmosfēras sausums ir retums, taču zemes sausums sākas jau nedēļu pēc lietus. Piemēram, marts bija rekordslapjš (117 mm ir vairāk kā ekstrēmi daudz martam pēc atbaidoši slapjas ziemas un arī februāra + gandrīz rekordslapja janvāra) un zeme bija applūdusi. Nedēļu pēc pēdējā lietus zeme tikai vietām bija slapja, bet 2 nedēļas pēc lietus jau visur bija ērti irdena. Lieldienās zeme visur bija vāji irdena, bet vietām jau cieta kā akmens. Maijā nolija nesliktie 19 mm, bet pēc dažām vētrainām dienām tie ir izgaisuši it kā to nemaz nebūtu bijis. Jau vakar aktīvi laistīju, šodien vēl vairāk laistīšu.
Pa lielam mēru savas teritorijas sirdī, kur notiek lielākā aktivitāte, savukārt zāles grādus mēru pie visvērtīgākā, kas man ir. Tas saskan ar to, ka arī Jūs gūstat grādus sev aktuālā vietā. Empīriski zinu, ka vēl siltāks pat par pagalmu ir visaugstākajā vietā, bet būtiski aukstāks Z-daļā, kas it kā nav viszemākā, bet tur kaut kā nelabi sakrājas gaiss, turklāt tur ir tāds kā aizvējš, kad pūš visbiežākie DA virziena vēji. Līdzīgi auksta vai dažkārt vēl aukstāka par Z daļu ir D-daļa, kas ir viszemākā un tur patiešām sakrājas visaukstākais gaiss, taču pie Z vēja tur ir bezvējš pat ziemā un nez kāpēc siltāks kā Z-daļā. Esmu centies noķert dienas siltumu tur, bet nav izdevies - tie paši grādi, kas augšā sirdī. Attiecīgi uzskatu, ka pat gada vidējā tur lejā ir par 1 grādu zemāka - jo naktis teju vienmēr tur ir līdz pat 2 grādus aukstākas kā sirdī. A Skrunda un visa Ventas ieleja manuprāt ir visaukstākā vieta Kurzemē. Tikai Jūsu 2.7 m virs zemes neļauj to pilnā mērā saskatīt.