Nevarētu teikt, ka ir ļoti silts, jo vējš samērā spēcīgs un auksts. Termometrā dienas vidū tikai +16°C, aizvējā, protams, ir siltāks, bet tādu bezvēja vietiņu atrast grūti, velk ap visiem stūriem.
P.s. Kā nav saules, t par pāris grādiem noslīd zemāk, laikam jāvāc iekšā pēdējie ķirbji, jo, ja norims vējš, būs salnas. Pagājušo nakti situāciju glāba migla, kas to zina, vai šo nakti arī tā būs.
Šodien visu dienu kliedza dzērvju bariņš un debesīs meta lokus, šķiet , ka meklēja bara vadoni tālajam lidojumam. Bet neilgi pirms saulrieta dzirdēju zosu klaigas- liels kāsis augstu debesīs lidoja uz dienvidiem. Zinu, ka nāks jauns pavasaris, zinu, ka atgriezīsies, bet vienalga skumji.
Manā pusē bez jūtamiem zaudējumiem, uz zemes tikai lauzti koku zari, bet nekas nopietns, Vienu reizi noraustījās elektrība, bet tūdaļ ieslēdzās atpakaļ. Ābolu gan vesels klājiens, arī bumbieri nopurināti, atliek vien vākt un spiest sulai.
Vakar vakarā dēls atsūtīja foto no sava pagalma Rīgā, tur kļava gāzusies un ar zariem gandrīz dzīvokļa logā, kaimiņam mašīnai (taisni pa vidu) uz jumta lielais, resnais zars, bet dēlam paveicies, jo mašīna bija nedaudz tālāk. It kā jau zināja, ka vējā koki var lūzt, bet nav jau tajos Rīgas pagalmiņos tik daudz vietas, lai kur tālāk ko noliktu.
Burvīga atvasaras diena, pat vējiņš silts, gribētos vēl un vēl pabaudīt ko līdzīgu. Kaut prognozes nedaudz uzlabojušās, noņēmu un sanesu iekštelpās lielākos ķirbjus, lai arī salnu iespējamība attālinājusies, laiks tomēr būs vēss un mitrs. Saule norietēja plānos mākoņos un pie sarkanas debesmalas, visas vējaina un mitra laika pazīmes, pēc kurām seņči laiku noteica. Rožābelei lielākā daļa ābolu nokrituši, domāju, ka vējš rīt nokratīs pēdējos. Cerams, ka vējš nebūs tik traks, kā sola, parasti tas trakākais notiek tad, kad nesola :).
Bekas, beciņas...kā sēnēm patīk šis laiks! Cenšos izbaudīt katru atlikušo atvaļinājuma dienu, lai vēl pasēņotu. It kā jau pietiktu, bet azarts ņem virsroku, un kad tu ieraugi kādu skaistuli ar brūnu cepurīti un stingru kātiņu, tad aizmirstas gan sāpošā mugura, gan citas vainas. Un vēl tā rudenīgā lapu smarža, nezinu, kas tajā ir tik īpašs, bet mani fascinē, ejot pa mežu sakritušās lapas čaukst zem kājām, smaržo pēc rudens un sēnēm, dūmakaini mitrais mežs noslēpumaini klusē, paspīd pa kādai brūklenei vai mellenei, kas aizkavējusies uz gandrīz kailā ogulāja. Pasaka!
Vakardienas brāzmainais vējš piekratījis pilnu zemi āboliem un bumbieriem, salauzis visu, kas augstāks - saulespuķes ar visām smagajām galvām nu guļ uz zemes. Nevaru saprast, kā ģērbties, strādājot silti, bet kā uz mirkli palieku mierā, tūdaļ vēsums zogas klāt, negribas saķert pirmās rudens iesnas, tagad jau visi ar aizdomām skatās uz to, kas ieklepojas vai nosķaudas.
Nepilnas trīs dienas pabaudīju silto piejūras klimatu netālu no Miķeļbākas, vienkārši burvīgi - pat vējš, kas nebija nekāds mazais, bija silts. 8. septembra vakarā krāšņs saulriets, nedaudz vēlāk burvīgs mēness lēkts, varēja sēdēt pie jūras tikai jaciņā un baudīt siltās gaisa plūsmas. Bušu makšķerēšanai laiks nekāds labais nebija, bet sēnēm - ideāli. Iedobēs starp 1. un 2. kāpu nupat masveidā aug sviesta bekas un mahoviki (priežu baciņas), nedaudz tālāk sāk līst ārā baravikas. Man patīk, ka kāpu baravikām cepurīte tāda brūngani sarkanīga, atradu arī pāris dzsīlkātu bekas. Atbraucot mājās mani sagaidīja aukstas lietusgāzes, uzreiz gribējās meklēt kādu biezāku džemperi. Nu nodarbojos ar sēņu pārstrādi un dusmojos, ka tik daudz salasīju :).
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Nevarētu teikt, ka ir ļoti silts, jo vējš samērā spēcīgs un auksts. Termometrā dienas vidū tikai +16°C, aizvējā, protams, ir siltāks, bet tādu bezvēja vietiņu atrast grūti, velk ap visiem stūriem.
P.s. Kā nav saules, t par pāris grādiem noslīd zemāk, laikam jāvāc iekšā pēdējie ķirbji, jo, ja norims vējš, būs salnas. Pagājušo nakti situāciju glāba migla, kas to zina, vai šo nakti arī tā būs.
Šodien visu dienu kliedza dzērvju bariņš un debesīs meta lokus, šķiet , ka meklēja bara vadoni tālajam lidojumam. Bet neilgi pirms saulrieta dzirdēju zosu klaigas- liels kāsis augstu debesīs lidoja uz dienvidiem. Zinu, ka nāks jauns pavasaris, zinu, ka atgriezīsies, bet vienalga skumji.
Manā pusē bez jūtamiem zaudējumiem, uz zemes tikai lauzti koku zari, bet nekas nopietns, Vienu reizi noraustījās elektrība, bet tūdaļ ieslēdzās atpakaļ. Ābolu gan vesels klājiens, arī bumbieri nopurināti, atliek vien vākt un spiest sulai.
Vakar vakarā dēls atsūtīja foto no sava pagalma Rīgā, tur kļava gāzusies un ar zariem gandrīz dzīvokļa logā, kaimiņam mašīnai (taisni pa vidu) uz jumta lielais, resnais zars, bet dēlam paveicies, jo mašīna bija nedaudz tālāk. It kā jau zināja, ka vējā koki var lūzt, bet nav jau tajos Rīgas pagalmiņos tik daudz vietas, lai kur tālāk ko noliktu.
Burvīga atvasaras diena, pat vējiņš silts, gribētos vēl un vēl pabaudīt ko līdzīgu. Kaut prognozes nedaudz uzlabojušās, noņēmu un sanesu iekštelpās lielākos ķirbjus, lai arī salnu iespējamība attālinājusies, laiks tomēr būs vēss un mitrs. Saule norietēja plānos mākoņos un pie sarkanas debesmalas, visas vējaina un mitra laika pazīmes, pēc kurām seņči laiku noteica. Rožābelei lielākā daļa ābolu nokrituši, domāju, ka vējš rīt nokratīs pēdējos. Cerams, ka vējš nebūs tik traks, kā sola, parasti tas trakākais notiek tad, kad nesola :).
Bekas, beciņas...kā sēnēm patīk šis laiks! Cenšos izbaudīt katru atlikušo atvaļinājuma dienu, lai vēl pasēņotu. It kā jau pietiktu, bet azarts ņem virsroku, un kad tu ieraugi kādu skaistuli ar brūnu cepurīti un stingru kātiņu, tad aizmirstas gan sāpošā mugura, gan citas vainas. Un vēl tā rudenīgā lapu smarža, nezinu, kas tajā ir tik īpašs, bet mani fascinē, ejot pa mežu sakritušās lapas čaukst zem kājām, smaržo pēc rudens un sēnēm, dūmakaini mitrais mežs noslēpumaini klusē, paspīd pa kādai brūklenei vai mellenei, kas aizkavējusies uz gandrīz kailā ogulāja. Pasaka!
Vakardienas brāzmainais vējš piekratījis pilnu zemi āboliem un bumbieriem, salauzis visu, kas augstāks - saulespuķes ar visām smagajām galvām nu guļ uz zemes. Nevaru saprast, kā ģērbties, strādājot silti, bet kā uz mirkli palieku mierā, tūdaļ vēsums zogas klāt, negribas saķert pirmās rudens iesnas, tagad jau visi ar aizdomām skatās uz to, kas ieklepojas vai nosķaudas.
Nepilnas trīs dienas pabaudīju silto piejūras klimatu netālu no Miķeļbākas, vienkārši burvīgi - pat vējš, kas nebija nekāds mazais, bija silts. 8. septembra vakarā krāšņs saulriets, nedaudz vēlāk burvīgs mēness lēkts, varēja sēdēt pie jūras tikai jaciņā un baudīt siltās gaisa plūsmas. Bušu makšķerēšanai laiks nekāds labais nebija, bet sēnēm - ideāli. Iedobēs starp 1. un 2. kāpu nupat masveidā aug sviesta bekas un mahoviki (priežu baciņas), nedaudz tālāk sāk līst ārā baravikas. Man patīk, ka kāpu baravikām cepurīte tāda brūngani sarkanīga, atradu arī pāris dzsīlkātu bekas. Atbraucot mājās mani sagaidīja aukstas lietusgāzes, uzreiz gribējās meklēt kādu biezāku džemperi. Nu nodarbojos ar sēņu pārstrādi un dusmojos, ka tik daudz salasīju :).