Nu redz kā- vakar " pasūdzējos", ka ziema pazudusi, šodien slapjdraņķis, kas zemi uz kādu laiku atkal iekrāsojis baltu- uz ceļa sniega " šļura", jo nekā savādāk to lietus un sniega masu nosaukt nevaru. Priecē, ka Ziemassvētkos arī sola baltumu, vismaz manā pusē, jo pārāk daudz priecīgu notikumu mums tuvākā laikā netiek solīti.
Ziema pazudusi gandrīz bez pēdām, it kā vēl vakar nebūtu ne sniedziņa, ne slideno ceļu...tumšā pelēcība pāri visam. Vienīgās, kas pa īstam priecājas, ir manas vistas, kas tiek atkal kādu pusstundu izskraidīties pa pagalmu. Nu vismaz kādam tiek savs prieciņš :).
Tā arī nevaru saprast, cik īsti ārā grādu, jo vienā mājas pusē termometrs rāda dažas grāda desmitdaļas zem nulles, bet otrā - virs nulles. Tad nu jāpieņem, ka vidējais ir robežtemperatūra starp plusiem un mīnusiem. Lielais ceļš nokaisīts ar pretslīdes ķīmiju un ir normāli izbraucams, bet mazie - ai, jai, jai. Pusdienās mājās atbraucu, jo ceļš no kalna, vai pret kalnu atpakaļ uzbraukšu, to vēl nezinu.
Kailsals turpinās, dīķi pamazām pārklājas ar ledu. Sešos -7°C, desmitos -5°C. Zem ābeles pelēkais meža strazds mielojas ar kritušajiem āboliem, ja būtu sniegs, tad tiem klāt tikt nebūtu tik viegli. Ceļi put kā vasaras viducī, kad vējš ik pa laikam sagriež putekļu virpuļus. Ārā ilgi uzturēties ir nepatīkami, aukstais vējš kniebj degunā un saldē pirkstus.
Sešos -4°C, skaidras debesis un zvaigznes. Diena saulaina, bet tas vējš...stindzina zemi, ūdeņus un pūš cauri plānākiem cimdiem un cepurei. Priecājos, ka vakar vēl paspēju sasiltināt vārīgājos augus, baidos, ka tik par mazu kārtu esmu virsū salikusi, augi sen tādu kailsalu nav piedzīvojuši. Putniņiem mazajiem saliku sēkliņas un speķīti, bet lielie putni ar jau klāt, visiem gribas ēst.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Šorīt skaista, balta sniega kārtiņa, kas pavisam drīz izkusīs, jo nokrišņi, kas nāk no gaisa, nu jau ir šķidrā konsistencē. Žēl.
Nu redz kā- vakar " pasūdzējos", ka ziema pazudusi, šodien slapjdraņķis, kas zemi uz kādu laiku atkal iekrāsojis baltu- uz ceļa sniega " šļura", jo nekā savādāk to lietus un sniega masu nosaukt nevaru. Priecē, ka Ziemassvētkos arī sola baltumu, vismaz manā pusē, jo pārāk daudz priecīgu notikumu mums tuvākā laikā netiek solīti.
Ziema pazudusi gandrīz bez pēdām, it kā vēl vakar nebūtu ne sniedziņa, ne slideno ceļu...tumšā pelēcība pāri visam. Vienīgās, kas pa īstam priecājas, ir manas vistas, kas tiek atkal kādu pusstundu izskraidīties pa pagalmu. Nu vismaz kādam tiek savs prieciņš :).
Tā arī nevaru saprast, cik īsti ārā grādu, jo vienā mājas pusē termometrs rāda dažas grāda desmitdaļas zem nulles, bet otrā - virs nulles. Tad nu jāpieņem, ka vidējais ir robežtemperatūra starp plusiem un mīnusiem. Lielais ceļš nokaisīts ar pretslīdes ķīmiju un ir normāli izbraucams, bet mazie - ai, jai, jai. Pusdienās mājās atbraucu, jo ceļš no kalna, vai pret kalnu atpakaļ uzbraukšu, to vēl nezinu.
-2°C, birdinās smalks sniedziņš. Būtu jau jauki, ja baltums kaut nedaudz saglabātos, jo pasaule uzreiz šķiet tīrāka, klusāka un mierīgāka.
Ar aci nekas nebija saskatāms- tikai caur optiku un ilgu ekspozīciju.
Kailsals turpinās, dīķi pamazām pārklājas ar ledu. Sešos -7°C, desmitos -5°C. Zem ābeles pelēkais meža strazds mielojas ar kritušajiem āboliem, ja būtu sniegs, tad tiem klāt tikt nebūtu tik viegli. Ceļi put kā vasaras viducī, kad vējš ik pa laikam sagriež putekļu virpuļus. Ārā ilgi uzturēties ir nepatīkami, aukstais vējš kniebj degunā un saldē pirkstus.
Sešos -4°C, skaidras debesis un zvaigznes. Diena saulaina, bet tas vējš...stindzina zemi, ūdeņus un pūš cauri plānākiem cimdiem un cepurei. Priecājos, ka vakar vēl paspēju sasiltināt vārīgājos augus, baidos, ka tik par mazu kārtu esmu virsū salikusi, augi sen tādu kailsalu nav piedzīvojuši. Putniņiem mazajiem saliku sēkliņas un speķīti, bet lielie putni ar jau klāt, visiem gribas ēst.