Ap četriem naktī sāka skaidroties un tad arī t strauji sāka pazemināties. Arī pašlaik skaidras, zili aukstas debesis bez neviena mākonīša. -9°C. Barotavā šodien jauns pusdienotājs- ķeģis ar rozganīgu krūtežu, šoziem vēl nebija ciemojies, vismaz es nemanīju. Manām eļļā mērcētām auzu pārslām nav piekrišanas, jo vēl jau ir saulpuķu sēkliņas un pēdējie salušie āboli. Šodien jāsabaro kārtīgi, lai vēl pēdējās aukstās naktis var pārciest, kad sāksies atkusnis, putniem būs vieglāk.
Vēl viena jauka ziemas diena ar sauli un nelieliem mīnusiņiem. Šorīt meža strazdi bija klāt vēl pirms gaisma svīda, kā iededzu āra apgaismojumu, tā atlidoja pie salušajiem āboliem un sāka knābāt, laikam jau ļoti badaini, ja reiz tik ļoti agri atlidoja uz ēšanu. Man drīz beigsies, ko viņiem dot, saulespuķu sēkliņas tie neēd. Vai kādam ir kāds padoms, ar ko vēl varētu piebarot meža strazdus?
Otrā diena, kad t pietuvojusies nullei, bet vēl turas mīnusu pusē. Beidzot var ko padarīt pa lauku, nebaidoties kaut ko apsaldēt- mazie rokas pa sniega kaudzēm, lielie zāģē malku, atbrīvo krūmus un kociņus no sniega nastas. Ik pa laikam no jumta nošļūc kāda sniega segas daļa. Stirnas bariņos kašājas pa bijušajiem kāpostu un burkānu laukiem, meklējot barību, šogad nedaudz jāiespringst, ne tā kā iepriekšējā ziemā, kad sniega praktiski nebija.
Man pagrabā cauru diennakti deg griestu lampiņa (parastā), kaut nedaudz, bet siltumu dod, bet tāpat ap durvīm bieza sarmas kārta. Arī kūts stūri balti, vistas sabozušās. Pagājušā gada siltajā ziemā varēja skraidīt apkārt uz nebēdu, šogad - kā izskrien pa durvju spraugu, tā tūdaļ atpakaļ un cilā kājas. Mēģinu iestāstīt, ka nedzīvojam Āfrikā- sals nāks un dzels, sniegs nāks un snigs...:)
Šorīt pie loga tikai -12°C, jo debesis klāja dūmakaini mākoņi, kas kokus padarīja vēl vairāk sarmainus. Pēc pāris aukstajiem rītiem laiks šorīt likās pat silts, re, cik ātri var pierast pie sala!
Pavisam drīz lēks saule un t jau atkal nedaudz zem -25°C (pie loga), tā kā vakardienas scenārijs atkārtojas un izskatās, ka tā būs vēl vismaz nākošo nedēļu, ja vēl ne ilgāk. Putni jau sasēdušies tuvējos kokos un gaida brokastis, melnais meža strazds ķēries pie sasalušo ābolu knābāšanas, nemaz nesagaidot pirmos saules starus. Kūtī un pagrabā ik pa laikam jāslēdz sildītājs, lai t turētos plusos, tā kā elektrības skaitītājs griežas. Vecajam koka logam uz stikla saplaukušas leduspuķes un malkas krājumu kritums ir jūtams. Bet es nesūdzos - tāda ir normāla ziema, ko mēs pēdējos pāris gados jau esam aizmirsuši. Priecāsimies par sauli, zilu debesjumu, sniegu un dzīvi!
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Ap četriem naktī sāka skaidroties un tad arī t strauji sāka pazemināties. Arī pašlaik skaidras, zili aukstas debesis bez neviena mākonīša. -9°C. Barotavā šodien jauns pusdienotājs- ķeģis ar rozganīgu krūtežu, šoziem vēl nebija ciemojies, vismaz es nemanīju. Manām eļļā mērcētām auzu pārslām nav piekrišanas, jo vēl jau ir saulpuķu sēkliņas un pēdējie salušie āboli. Šodien jāsabaro kārtīgi, lai vēl pēdējās aukstās naktis var pārciest, kad sāksies atkusnis, putniem būs vieglāk.
Vēl viena jauka ziemas diena ar sauli un nelieliem mīnusiņiem. Šorīt meža strazdi bija klāt vēl pirms gaisma svīda, kā iededzu āra apgaismojumu, tā atlidoja pie salušajiem āboliem un sāka knābāt, laikam jau ļoti badaini, ja reiz tik ļoti agri atlidoja uz ēšanu. Man drīz beigsies, ko viņiem dot, saulespuķu sēkliņas tie neēd. Vai kādam ir kāds padoms, ar ko vēl varētu piebarot meža strazdus?
Otrā diena, kad t pietuvojusies nullei, bet vēl turas mīnusu pusē. Beidzot var ko padarīt pa lauku, nebaidoties kaut ko apsaldēt- mazie rokas pa sniega kaudzēm, lielie zāģē malku, atbrīvo krūmus un kociņus no sniega nastas. Ik pa laikam no jumta nošļūc kāda sniega segas daļa. Stirnas bariņos kašājas pa bijušajiem kāpostu un burkānu laukiem, meklējot barību, šogad nedaudz jāiespringst, ne tā kā iepriekšējā ziemā, kad sniega praktiski nebija.
+7°C ir ļoti labi, es priecājos par +2°C, lai kartupeļi neapsalst...būs kaut kas radikālāks jādara, jo aukstumam galu vēl neredz...
Man pagrabā cauru diennakti deg griestu lampiņa (parastā), kaut nedaudz, bet siltumu dod, bet tāpat ap durvīm bieza sarmas kārta. Arī kūts stūri balti, vistas sabozušās. Pagājušā gada siltajā ziemā varēja skraidīt apkārt uz nebēdu, šogad - kā izskrien pa durvju spraugu, tā tūdaļ atpakaļ un cilā kājas. Mēģinu iestāstīt, ka nedzīvojam Āfrikā- sals nāks un dzels, sniegs nāks un snigs...:)
Šorīt pie loga tikai -12°C, jo debesis klāja dūmakaini mākoņi, kas kokus padarīja vēl vairāk sarmainus. Pēc pāris aukstajiem rītiem laiks šorīt likās pat silts, re, cik ātri var pierast pie sala!
Pavisam drīz lēks saule un t jau atkal nedaudz zem -25°C (pie loga), tā kā vakardienas scenārijs atkārtojas un izskatās, ka tā būs vēl vismaz nākošo nedēļu, ja vēl ne ilgāk. Putni jau sasēdušies tuvējos kokos un gaida brokastis, melnais meža strazds ķēries pie sasalušo ābolu knābāšanas, nemaz nesagaidot pirmos saules starus. Kūtī un pagrabā ik pa laikam jāslēdz sildītājs, lai t turētos plusos, tā kā elektrības skaitītājs griežas. Vecajam koka logam uz stikla saplaukušas leduspuķes un malkas krājumu kritums ir jūtams. Bet es nesūdzos - tāda ir normāla ziema, ko mēs pēdējos pāris gados jau esam aizmirsuši. Priecāsimies par sauli, zilu debesjumu, sniegu un dzīvi!
Svilpīšu meitene