Negribu izklausīties par sūdzambībeli, bet šodien skats uz pagalmu ir vēl trakāks. Biezā ledus kārta uz taciņām kūst tik lēni, ka atšķirību vizuāli nevar manīt, toties ūdens kārta virs tā ir dubultojusies. Meliorācijas grāvis pilns, uz Tumšupītes pusi gāžas ūdens straumes, tā kā Lielā Jugla drīz saņems (ja jau tas nenotiek) jaunu papildinājumu. Zemākās vietās grāvji tik pilni, ka sāk skalot laukā ceļus. Ielejā vēl vienlaidus sniega kārta, bet zemākās vietās sniegs iekrāsojies tumšs, tur apakšā krājas ūdens. Arī pagrabā sāk parādīties mitrums. Skatoties prognozes, paliek vēl čābīgāk ap dūšu, vismaz 3 cikloni dodas uz mūsu pusi.
Slidotava ir atgriezusies, uz ledus ūdens kārta un slidens pēc vella! Ceru, ka kārtīgi līs un strauji kusīs, lai ātrāk tas trakums beidzas. Gribu pavasari!
Vakar par ātru sapriecājos par saulīti, jo debesis nomācās, sāka pūst auksti vēji un ledus uz takām un celiņiem praktiski nekusa. Arī šodien līdzīgi, tikai vējš kļuvis vēl nepatīkamāks. Pie barotavas ziemas žubīšu bariņš, tramīgas gan, jo ik pa laikam parādās pa zvirbuļvanagam, kuram arī gribas ēst.
Esi sveicināta saule! Šorīt vēss, bet saulains. No rīta pie loga -6°C, mašīna rādīja -7°C. Durvis bija aizsalušas, bet tas sīkums, cerams, ka saule nedaudz pasildīs un pakausēs , gan jau pa dienas vidu pakusīs tā sasalusī ledus kārta uz celiņiem un taciņām. Arī garastāvoklis tūdaļ labāks, un ja vēl var saklausīt zīlītes pavasara dziesmu, tad jau pavisam labi :).
Jā, kārtējā slidotava, pa pagalmu - nevis pa taciņām, bet pa blakus esošo sniegu, kājas iegrimst, bet par laimi- neslīd. Piebrauktās ielas - tīrā mašīnu bojāšana- izveidojušās milzu bedres (caurumi), kad tādās iebarauc, tad nezini, vai ko neesi salauzis. Šorīt ilgi domāju, vai braukt un plēst auto, vai iet kājām un riskēt krist un ko izmežģīt vai sasist. Pēc trakās sniega rakšanas vienai rokai sācies nerva iekaisums, smērēju, dzeru zāles un ceru, ka izdosies apārstēt bez daktera apmeklējuma, pie kura garas Covidistu rindas.
Baltās, mitrās šausmas turpina birt no debesīm. Nepārprotiet, man nav nekas pret sniegu, bet tik smagu ziemas ceļu kā šogad sen neatceros. Sākšu ar to, ka šorīt 1,5 stundu rakos, lai izbrauktu no pagalma, sniegs tik smags, ka lāpstu pacelt grūti. Izraku tik tālu, lai pa kaimiņa sliedēm tālāk varētu braukt līdz lielajam ceļam. Kaimiņam džips, man mazāka mašīnīte, tad nu spolēdama braucu kā piedzērusies balderiāņus, bet nu galā tiku. Skatos pašlaik pa logu un šausminos, ka slapjais sniegs joprojām gāžas kā no pārpilnības raga, jau tagad ar bažām domāju par mājupceļu.
Solārais pavasaris iesākās ar sniegu un putenīti, vēl grādi nedaudz zem neliels, tāpēc sniegu var puslīdz normāli patīrīt, kad aizies plusos, atkal būs mitrs un smags. Prognozēs nākamajai nedēļai parādās nopietni mīnusi, tā kā par ātru gaidīt pavasari dabā.
Pēc pēdiņām sniegā daudz ko var uzzināt par dzīvnieku "nakts dzīvi". Zaķu manā pusē palicis maz, pa retam kāda pēda manāma, toties lapsas apstaigā teritoriju regulāri, īpaši, kopš turu vistas. Pēdējā laikā zem ābelēm stirmas ir meklējušas kritušos ābokus, bet pelītes un citi grauzēji pa sniega virsu mēdz pārskriet no vienas alas uz otru.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Negribu izklausīties par sūdzambībeli, bet šodien skats uz pagalmu ir vēl trakāks. Biezā ledus kārta uz taciņām kūst tik lēni, ka atšķirību vizuāli nevar manīt, toties ūdens kārta virs tā ir dubultojusies. Meliorācijas grāvis pilns, uz Tumšupītes pusi gāžas ūdens straumes, tā kā Lielā Jugla drīz saņems (ja jau tas nenotiek) jaunu papildinājumu. Zemākās vietās grāvji tik pilni, ka sāk skalot laukā ceļus. Ielejā vēl vienlaidus sniega kārta, bet zemākās vietās sniegs iekrāsojies tumšs, tur apakšā krājas ūdens. Arī pagrabā sāk parādīties mitrums. Skatoties prognozes, paliek vēl čābīgāk ap dūšu, vismaz 3 cikloni dodas uz mūsu pusi.
Slidotava ir atgriezusies, uz ledus ūdens kārta un slidens pēc vella! Ceru, ka kārtīgi līs un strauji kusīs, lai ātrāk tas trakums beidzas. Gribu pavasari!
Vakar par ātru sapriecājos par saulīti, jo debesis nomācās, sāka pūst auksti vēji un ledus uz takām un celiņiem praktiski nekusa. Arī šodien līdzīgi, tikai vējš kļuvis vēl nepatīkamāks. Pie barotavas ziemas žubīšu bariņš, tramīgas gan, jo ik pa laikam parādās pa zvirbuļvanagam, kuram arī gribas ēst.
Esi sveicināta saule! Šorīt vēss, bet saulains. No rīta pie loga -6°C, mašīna rādīja -7°C. Durvis bija aizsalušas, bet tas sīkums, cerams, ka saule nedaudz pasildīs un pakausēs , gan jau pa dienas vidu pakusīs tā sasalusī ledus kārta uz celiņiem un taciņām. Arī garastāvoklis tūdaļ labāks, un ja vēl var saklausīt zīlītes pavasara dziesmu, tad jau pavisam labi :).
Jā, kārtējā slidotava, pa pagalmu - nevis pa taciņām, bet pa blakus esošo sniegu, kājas iegrimst, bet par laimi- neslīd. Piebrauktās ielas - tīrā mašīnu bojāšana- izveidojušās milzu bedres (caurumi), kad tādās iebarauc, tad nezini, vai ko neesi salauzis. Šorīt ilgi domāju, vai braukt un plēst auto, vai iet kājām un riskēt krist un ko izmežģīt vai sasist. Pēc trakās sniega rakšanas vienai rokai sācies nerva iekaisums, smērēju, dzeru zāles un ceru, ka izdosies apārstēt bez daktera apmeklējuma, pie kura garas Covidistu rindas.
Baltās, mitrās šausmas turpina birt no debesīm. Nepārprotiet, man nav nekas pret sniegu, bet tik smagu ziemas ceļu kā šogad sen neatceros. Sākšu ar to, ka šorīt 1,5 stundu rakos, lai izbrauktu no pagalma, sniegs tik smags, ka lāpstu pacelt grūti. Izraku tik tālu, lai pa kaimiņa sliedēm tālāk varētu braukt līdz lielajam ceļam. Kaimiņam džips, man mazāka mašīnīte, tad nu spolēdama braucu kā piedzērusies balderiāņus, bet nu galā tiku. Skatos pašlaik pa logu un šausminos, ka slapjais sniegs joprojām gāžas kā no pārpilnības raga, jau tagad ar bažām domāju par mājupceļu.
Solārais pavasaris iesākās ar sniegu un putenīti, vēl grādi nedaudz zem neliels, tāpēc sniegu var puslīdz normāli patīrīt, kad aizies plusos, atkal būs mitrs un smags. Prognozēs nākamajai nedēļai parādās nopietni mīnusi, tā kā par ātru gaidīt pavasari dabā.
Pēc pēdiņām sniegā daudz ko var uzzināt par dzīvnieku "nakts dzīvi". Zaķu manā pusē palicis maz, pa retam kāda pēda manāma, toties lapsas apstaigā teritoriju regulāri, īpaši, kopš turu vistas. Pēdējā laikā zem ābelēm stirmas ir meklējušas kritušos ābokus, bet pelītes un citi grauzēji pa sniega virsu mēdz pārskriet no vienas alas uz otru.