Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.
Divas dienas atpūtos pie stāvkrastiem, jāsaka atklāti, ka dienas lielāko daļu jaku nenovilku, vakar tikai pa dienas vidu, staigājot gar jūras malu, atļāvos kaut ko vairāk nomest, jo visu laiku pūta paauksts vējelis. Toties izbaudīju pārējos jūras labumus, zvejnieki ar tīkliem velk lielas akmensbutes un jūras bullīšus, un manuprāt nav nekas tik garšīgs, kā uz pannas uzceptas svaigas zivtiņas. Tagad, atbraucot uz iekšzemi, liekas, ka pat vējš ir silts :).Ar steigu jālaista dārzs, viss, kas sastādīts, tāds nedaudz noļecis.
Saule spīd, ievziedi rūgteni smaržu, vēja tikpat kā nav - burvīga diena! Un jaukākais ir tas, ka man šonedēl ir atvaļinājums. Kad gada sākumā atvaļinājuma grafikā liku šonedēļu, nekādas lielās cerības uz tik siltu laiku nebija, vairāk doma par to, ka parosšos pa dārzu...bet nu jau var teikt, ka īsta vasaras idille :)
Pirms saullēkta pie t loga rādīja -2,4°C, mašīnas stikli ar sarmas kārtu, bet uz zemes neko lielu nemanīju, vēlāk gan iebridu ielejā, tur gan varēja redzēt salnas kristālus uz augu lapām. Ap sešiem migla, brīžiem liela, bet nu jau izslāņojusies un prom. Šorīt atkal zosu bari lidinājās apkārt, meklēja svaigi sētus laukus, kur pabaroties pirms tālāka ceļa uz ziemeļiem.
Naktī t uz īsu brīdi noslīdēja uz -0,2, bet tad uzradās migla, kas glāba no salnām. Rīta mākoņi izklīduši, spīd saule, bet vējš auksts. Siguldu "gāž riņķī" daudzie stādu parādes apmeklētāji, mēģināju kaut kur noparkot mašinu, bet tad atmetu ar roku šim pasākumam, mierinot sevi ar domu, ka esmu ietaupījusi naudiņu, ko es noteikti būtu pamatīgi patērējusi.
Rīts bija vēss un mitrs, bet ap trijiem mākoņi aizklīda un saulē bija pat samērā silti, pēcpusdienas kafiju un kūku varēju baudīt ārā pie balta galdauta. Tuvāk vakaram arvien vēsāks un tagad vairs tikai +3.3 grādi, izskatās, ka būs pamatīgas salnas. Plēves būdā visu sasedzu ar dubultu agrotīklu kārtu, jācer, ka nekas nenosals.
Tas ir čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon), lielākais un viens no krāšņākajiem dienas tauriņiem, pirmo reizi izdevās nofotogrāfēt tik agri pavasarī -30. aprīļa pēcpusdienā.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Un tās lakstīgalas...neatklausīties! Vakar parādījās lielāks odu skaits, pirmajiem ļāvu sevi sakost, drusku pumpas paniezēs, bet vēlāk reakcijas vairs tik izteiktas nebūs (vismaz man). Šorīt labības laukā saskaitīju 5 zaķus, kas atļepatojuši pamieloties ar jaunajiem asniņiem, divi pāri turējās kopā, bet viens nabadziņš bija palicis bez drauga, skumīgi grauza zaļumus viens pats.
Divas dienas atpūtos pie stāvkrastiem, jāsaka atklāti, ka dienas lielāko daļu jaku nenovilku, vakar tikai pa dienas vidu, staigājot gar jūras malu, atļāvos kaut ko vairāk nomest, jo visu laiku pūta paauksts vējelis. Toties izbaudīju pārējos jūras labumus, zvejnieki ar tīkliem velk lielas akmensbutes un jūras bullīšus, un manuprāt nav nekas tik garšīgs, kā uz pannas uzceptas svaigas zivtiņas. Tagad, atbraucot uz iekšzemi, liekas, ka pat vējš ir silts :).Ar steigu jālaista dārzs, viss, kas sastādīts, tāds nedaudz noļecis.
Saule spīd, ievziedi rūgteni smaržu, vēja tikpat kā nav - burvīga diena! Un jaukākais ir tas, ka man šonedēl ir atvaļinājums. Kad gada sākumā atvaļinājuma grafikā liku šonedēļu, nekādas lielās cerības uz tik siltu laiku nebija, vairāk doma par to, ka parosšos pa dārzu...bet nu jau var teikt, ka īsta vasaras idille :)
Pirms saullēkta pie t loga rādīja -2,4°C, mašīnas stikli ar sarmas kārtu, bet uz zemes neko lielu nemanīju, vēlāk gan iebridu ielejā, tur gan varēja redzēt salnas kristālus uz augu lapām. Ap sešiem migla, brīžiem liela, bet nu jau izslāņojusies un prom. Šorīt atkal zosu bari lidinājās apkārt, meklēja svaigi sētus laukus, kur pabaroties pirms tālāka ceļa uz ziemeļiem.
Naktī t uz īsu brīdi noslīdēja uz -0,2, bet tad uzradās migla, kas glāba no salnām. Rīta mākoņi izklīduši, spīd saule, bet vējš auksts. Siguldu "gāž riņķī" daudzie stādu parādes apmeklētāji, mēģināju kaut kur noparkot mašinu, bet tad atmetu ar roku šim pasākumam, mierinot sevi ar domu, ka esmu ietaupījusi naudiņu, ko es noteikti būtu pamatīgi patērējusi.
Rīts bija vēss un mitrs, bet ap trijiem mākoņi aizklīda un saulē bija pat samērā silti, pēcpusdienas kafiju un kūku varēju baudīt ārā pie balta galdauta. Tuvāk vakaram arvien vēsāks un tagad vairs tikai +3.3 grādi, izskatās, ka būs pamatīgas salnas. Plēves būdā visu sasedzu ar dubultu agrotīklu kārtu, jācer, ka nekas nenosals.
Iespaidīga dabas izrāde!
Tas ir čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon), lielākais un viens no krāšņākajiem dienas tauriņiem, pirmo reizi izdevās nofotogrāfēt tik agri pavasarī -30. aprīļa pēcpusdienā.