Negrib un negrib tā migla šodien izklīst, līdz ar to arī diena iesilst lēni. Vakar sava atvaļinājuma pirmo dienu uzsāku ar meža revīziju, nesaprotu kā, bet sēnes atrod spēku arī šajā sausajā laikā izaugt, mazāk gan, kā citus gadus, bet ir. Neskatoties uz darbdienu, arī sēņotāju netrūkst, vakar pat nācās pātraukt manu mīļāko nodarbi - fotogrāfēšanu, jo tikko kā biju atradusi skaistu apšubeku kalniņu, kā man virsū no divām pusēm devās ar nažiem bruņoti vīri. Tad nu griezām, cik kuram ātri izdevās, droši vien, ka skaistākie kadri palika neuzņemti.
Rīta migla nokrita lejā sīku pilieniņu veidā, zirnekļu tīkli sudrabainu rasas pērlīšu caurausti. Gaisā jaucas kartupeļu un ābolu smarža, pēdējie krīt paukšķēdami, zem ābeles stāvot jāuzmanās, lai virsū neuzkrīt. Saulespuķēs rosās putniņi, manām lielākām un gatavākām galvām jau lieli robi izēsti. Laikam jau var teikt, ka sākusies atvasara- vēja nav, zilas debesis un saulīte, t ēnā vēl ap +16°C, bet drīz jau gaiss iesils pāri otrajam desmitam.
Kartupeļi novākti! Raža laba, pat necerēti laba, arī laika apstākļi burvīgi, zeme sausa, kartupeļi kratījās tīri, nebija tā kā citus gadus, kad traktors manā māla kalnā pabraukt nevarēja. Grēks būtu par kaut ko vēl sūdzēties vai čīkstēt.
Nu tad beidzot pirmā kārtīgā sēņošana izdevās! Pamainīju taktiku un devos uz zemām, zāļainām vietām mazu tērcīšu krastos, un kaut arī izstaigāt dabūju lielus gabalus, sēņu mērcei būs gan baravikas, gan apšu kundziņi. Taisni pašā laikā - rīt paredzēta kartupeļu rakšana, būs ar ko pacienāt talciniekus.
Jā, man pēc pirmajām vēsajām naktīm kabači " nosirmoja" un augļu attīstība apstājās, bet tā kā es dārza otrajā stūrī ap Jāņiem sabakstīju kabaču sēkliņas no vecā kabača, ko metu ārā, tad jaunie stādi pašlaik ir uzsākuši ražošanu un arī miltrasa tos vēl nav skārusi (varbūt vieta nedaudz siltāka). Vecos jau izrāvu, savu tie padarījuši. Bet es ievēroju, ka arī ķirbim daļa lapu balta, vairāk tās, kas augstākās un atklātās vietās.
Saskatījos sociālajos tīklos par baravikām un pēc darba nolēmu pārbaudīt vienu potenciālo baraviku vietu. Varēju arī nepārbaudīt- pāris bērzlapes, 4 parastās beciņas, bet baravikas - nevienas. Grāvji, kas citus gadus pilni ar ūdeni- šogad pilnīgi tukši. Jocīga sajūta stāvēt tukša grāvja vidū, kur pagājušā gadā pāri tikt nevarēju, cik es atceros, tajā grāvī vienmēr ūdens ir bijis, bet šogad - ne piles. Savā pusē zinu tikai vienu zāļainu vietu, kur pa reizei parādās sviesta beciņas , laikam tām tik daudz mitruma nevajag, bet normāla sēņošana kārtīgā mežā vēl joprojām manā pusē nav sākusies.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Negrib un negrib tā migla šodien izklīst, līdz ar to arī diena iesilst lēni. Vakar sava atvaļinājuma pirmo dienu uzsāku ar meža revīziju, nesaprotu kā, bet sēnes atrod spēku arī šajā sausajā laikā izaugt, mazāk gan, kā citus gadus, bet ir. Neskatoties uz darbdienu, arī sēņotāju netrūkst, vakar pat nācās pātraukt manu mīļāko nodarbi - fotogrāfēšanu, jo tikko kā biju atradusi skaistu apšubeku kalniņu, kā man virsū no divām pusēm devās ar nažiem bruņoti vīri. Tad nu griezām, cik kuram ātri izdevās, droši vien, ka skaistākie kadri palika neuzņemti.
Rīta migla prakiski jau izklīdusi, izskatās, ka atkal būs jauka, silta diena. T pašlaik līdzīgi kā vakar ap šo laiku +16°C, vasara turinās!
Rīta migla nokrita lejā sīku pilieniņu veidā, zirnekļu tīkli sudrabainu rasas pērlīšu caurausti. Gaisā jaucas kartupeļu un ābolu smarža, pēdējie krīt paukšķēdami, zem ābeles stāvot jāuzmanās, lai virsū neuzkrīt. Saulespuķēs rosās putniņi, manām lielākām un gatavākām galvām jau lieli robi izēsti. Laikam jau var teikt, ka sākusies atvasara- vēja nav, zilas debesis un saulīte, t ēnā vēl ap +16°C, bet drīz jau gaiss iesils pāri otrajam desmitam.
Kartupeļi novākti! Raža laba, pat necerēti laba, arī laika apstākļi burvīgi, zeme sausa, kartupeļi kratījās tīri, nebija tā kā citus gadus, kad traktors manā māla kalnā pabraukt nevarēja. Grēks būtu par kaut ko vēl sūdzēties vai čīkstēt.
Nu tad beidzot pirmā kārtīgā sēņošana izdevās! Pamainīju taktiku un devos uz zemām, zāļainām vietām mazu tērcīšu krastos, un kaut arī izstaigāt dabūju lielus gabalus, sēņu mērcei būs gan baravikas, gan apšu kundziņi. Taisni pašā laikā - rīt paredzēta kartupeļu rakšana, būs ar ko pacienāt talciniekus.
Jā, man pēc pirmajām vēsajām naktīm kabači " nosirmoja" un augļu attīstība apstājās, bet tā kā es dārza otrajā stūrī ap Jāņiem sabakstīju kabaču sēkliņas no vecā kabača, ko metu ārā, tad jaunie stādi pašlaik ir uzsākuši ražošanu un arī miltrasa tos vēl nav skārusi (varbūt vieta nedaudz siltāka). Vecos jau izrāvu, savu tie padarījuši. Bet es ievēroju, ka arī ķirbim daļa lapu balta, vairāk tās, kas augstākās un atklātās vietās.
Saskatījos sociālajos tīklos par baravikām un pēc darba nolēmu pārbaudīt vienu potenciālo baraviku vietu. Varēju arī nepārbaudīt- pāris bērzlapes, 4 parastās beciņas, bet baravikas - nevienas. Grāvji, kas citus gadus pilni ar ūdeni- šogad pilnīgi tukši. Jocīga sajūta stāvēt tukša grāvja vidū, kur pagājušā gadā pāri tikt nevarēju, cik es atceros, tajā grāvī vienmēr ūdens ir bijis, bet šogad - ne piles. Savā pusē zinu tikai vienu zāļainu vietu, kur pa reizei parādās sviesta beciņas , laikam tām tik daudz mitruma nevajag, bet normāla sēņošana kārtīgā mežā vēl joprojām manā pusē nav sākusies.
Iespaidīgs sienas mākonis!