Beidzot ziema klāt. Skaists laiks, tikai žēl, ka ofisā krēsls jādeldē. Pērnavas līcī jau ledus sāk veidoties. Gaidu, kad pārējais līcis arī sāks aizsalt. Vēl ir cerība, ka šogad līcis var paspēt aizsalt. Tiesa gribētos vēļ sniegu. Daudz sniegu. Bet nekas, vēl viss februaris priekšā.
Šķiet ekstrapolācija - zinot kāda lieluma vērtības vairākos punktos, tiek piemeklēti izveletas funkcijas paramtri tā, lai tie finkcijas vērtības būtu zinamajos punktos būtu pēc iespējas tuvāk dotajiem. Un tad zino šis funkcijas parametrus var izreķināt vērtību arī citos punktos, kur nav mērījumi.
Ekstrapolācija nav minēšana/pieņēmumi. Vismaz eksaktajās zinātnēs .
Tu domā ekstrapolāciju vai tomēr interpolāciju. Man ir aizdomas , ka tomēr domā interpolāciju. Un starp kādām stacijām (punktiem) tad tā extrapolācija vai interpolācija būtu?
Šķiet, ka ne katras iestādes katrs darbinieks zin par visu kas iestādē notiek. Un mani neizbrīnītu, ka daļa darbinieki varētu nezināt, kurš zin patieso info par stacijas geogrāfisko vietu :)
Jumts 20m augstumā, jau nav traģēdija. Nokrišņiem un vējam tur pa tir ļoti labi. Ziemā ar T arī jābū diezgan normāli. Vasarā jumtu var nokaļķot. Jebkurā gadījumā temperatūrai jumts tomēr būs labāks par asfaltētu laukumu, vai vietu starp ekām. :)
Varbuut kaadam ir kaadi avoti ( piem. saite uz info ) par meteorologiskajie terminiem latvieshu valodaa?
Saaku palenam apkopot info par negaisiem. Un sapratu, ka ir gruti ar dazhadiem terminiem latvieshu valodaa. Zinu tos angliski, bet latviski izmantotos terminus nee. Gribejaas preciizi sasiet latvieshu un anglu terminus.
Piemeram: ieksh wiki negaisu lapaa tiek lietots termini "squall" , "mikroškvāls".
Kaut ar pec konteksta kur tie termini tiek lietoti (veji kurus rada lejupejoshass gaisa plusmas) anglu termini shkiet buutu "gust front" un "microburst". Iespejams termins "mikroškvāls" ir nacis no krievu valodas, bet meteoterminus krievu valodaa neparvaldu.
Varbuut kaadam ir kaadi avoti ( piem. saite uz info ) par meteorologiskajie terminiem latvieshu valodaa?
Parokot webaa latviski pieejamo informaciju uzduros shitam: lv.wikipedia.org
Kaads jau ir pacenties :) Nezinu kursh. Ja autors padotu zinju es tikai priecaatos.
Taadeelj nezinu vai ir veerts rakstiit ko jaunu, vai palabot/papildinaat wiki, vai arii. Tur piemeeram maz ir info par negaisu prognozeeshanu, par situaacijaam, kad var buut stipri negaisi, kad var buut extreems nokrisnju daudzums utt. Veel nav mineets juuras efekta negaisi. utt.
Tur izskataas ir vairaaki autori. Ir diezgan korekti fragmenti (iespejams no kaadas graamatas) un ir arii ne tik korekti fragmenti (iespeejams autors rakstiija no sevis).
Kopumaa ir diezgan labi. Bet ir lietas kas tomeer iedur acii.
Piem:.
Tur mineets, ka "siltais un mitrais gaiss ceļas augšup, atdziest, tad tas vairs nespēj saturēt tik lielu mitruma daudzumu (ir rasas punkts) un līst nokrišņi."
Nu shis shkiet ir neveikls fragment… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Beidzot ziema klāt. Skaists laiks, tikai žēl, ka ofisā krēsls jādeldē. Pērnavas līcī jau ledus sāk veidoties. Gaidu, kad pārējais līcis arī sāks aizsalt. Vēl ir cerība, ka šogad līcis var paspēt aizsalt. Tiesa gribētos vēļ sniegu. Daudz sniegu. Bet nekas, vēl viss februaris priekšā.
Pec video izskataas ka vareeja buut "dry microburst".
Šķiet ekstrapolācija - zinot kāda lieluma vērtības vairākos punktos, tiek piemeklēti izveletas funkcijas paramtri tā, lai tie finkcijas vērtības būtu zinamajos punktos būtu pēc iespējas tuvāk dotajiem. Un tad zino šis funkcijas parametrus var izreķināt vērtību arī citos punktos, kur nav mērījumi.
Ekstrapolācija nav minēšana/pieņēmumi. Vismaz eksaktajās zinātnēs .
Man patīk milibāri.
hPa arī var, bet aizdomas, ka 1 mb = 1 hPa :)
Tu domā ekstrapolāciju vai tomēr interpolāciju. Man ir aizdomas , ka tomēr domā interpolāciju. Un starp kādām stacijām (punktiem) tad tā extrapolācija vai interpolācija būtu?
Šķiet, ka ne katras iestādes katrs darbinieks zin par visu kas iestādē notiek. Un mani neizbrīnītu, ka daļa darbinieki varētu nezināt, kurš zin patieso info par stacijas geogrāfisko vietu :)
Jumts 20m augstumā, jau nav traģēdija. Nokrišņiem un vējam tur pa tir ļoti labi. Ziemā ar T arī jābū diezgan normāli. Vasarā jumtu var nokaļķot. Jebkurā gadījumā temperatūrai jumts tomēr būs labāks par asfaltētu laukumu, vai vietu starp ekām. :)
Hm, diez kur pie taadas vareetu tikt?
Varbuut kaadam ir kaadi avoti ( piem. saite uz info ) par meteorologiskajie terminiem latvieshu valodaa?
Saaku palenam apkopot info par negaisiem. Un sapratu, ka ir gruti ar dazhadiem terminiem latvieshu valodaa. Zinu tos angliski, bet latviski izmantotos terminus nee. Gribejaas preciizi sasiet latvieshu un anglu terminus.
Piemeram: ieksh wiki negaisu lapaa tiek lietots termini "squall" , "mikroškvāls".
Kaut ar pec konteksta kur tie termini tiek lietoti (veji kurus rada lejupejoshass gaisa plusmas) anglu termini shkiet buutu "gust front" un "microburst". Iespejams termins "mikroškvāls" ir nacis no krievu valodas, bet meteoterminus krievu valodaa neparvaldu.
Varbuut kaadam ir kaadi avoti ( piem. saite uz info ) par meteorologiskajie terminiem latvieshu valodaa?
Parokot webaa latviski pieejamo informaciju uzduros shitam: lv.wikipedia.org
Kaads jau ir pacenties :) Nezinu kursh. Ja autors padotu zinju es tikai priecaatos.
Taadeelj nezinu vai ir veerts rakstiit ko jaunu, vai palabot/papildinaat wiki, vai arii. Tur piemeeram maz ir info par negaisu prognozeeshanu, par situaacijaam, kad var buut stipri negaisi, kad var buut extreems nokrisnju daudzums utt. Veel nav mineets juuras efekta negaisi. utt.
Tur izskataas ir vairaaki autori. Ir diezgan korekti fragmenti (iespejams no kaadas graamatas) un ir arii ne tik korekti fragmenti (iespeejams autors rakstiija no sevis).
Kopumaa ir diezgan labi. Bet ir lietas kas tomeer iedur acii.
Piem:.
Tur mineets, ka "siltais un mitrais gaiss ceļas augšup, atdziest, tad tas vairs nespēj saturēt tik lielu mitruma daudzumu (ir rasas punkts) un līst nokrišņi."
Nu shis shkiet ir neveikls fragment… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv