Man vēl joprojām izskatās, ka tās atkušņa prognozes ir diezgan nestabils. Un 4 dienas ir daudz. Tad tiek prognozets ka mums ies pāri jet stream. Bet to jet stream tālāk par somu līci neprognozē. Tādēļ ja tomēr jet stream prognozes ir kļūdīgas un tas netiks talāk par latviju, tad atkušņa vietā var būt nelieli mīnusi un sniegs. Tiesa, kļūda var būt arī uz otru pusi :)
Baltijas jūrā "Polar low" vai tai līdzīga struktura tika novērota 2012 gada 4 februāra naktī, kad ūdens temperatūra bija +3°C, un T500 hPa augstumā bija mazāka par -40 C. Polar low baltijas jūrā
Starp citu, nakamajā naktī baltijas jūrās (tuvāk kaliningradai un lietuvai) tiek rēķināts mezoskalas ciklons. Kaut kas diezgan tuvs "polar low" Polar low
Piekrītu, ka mērīt tikai vienā punkta nav labi. Tomēr vidējais sniega segas biezums var samazināties. Vēja dēļ blīvēšanās var notikt straujāk. Tiesa vējš var arī aizpūst sniegu prom :).
Tai pat laikā es vairāk uzticos šiem izmērītajiem 71 vai 74 cm (pieejams datu arhīvā), kur tomēr mērot ir ievērotas šādas tādas mērīšanas procedūras, nekā cilvēku subjektīvajai sajūtai(nereti tendenciozajai).
Vēl joprojām Par 17.12.2009 tiek minēts 1m sniega. Bet ja pareizi atceros, tad tika samērīts 74 cm. Tiesa pagāja neliels laiks (šķiet mazāk par dienu) līdz tika līdz stacijai, bet diez vai sniegs paspēja sablīvēties vairāk kā 5 cm. Tādēļ šķiet maksimums varēja būt kādi 80 cm.
Savukārt sniega sanesumus mērīt nav pareizi, jo tie neraksturo kopejo sniega daudzumu, Tie raksturo geografiju,reljefu un vēju. Piem vakar Rīgā redzēju sanesumus virs 50 cm
Un vēl, ja nekļūdos tad daudzās valstīs (arī ASV) konkrētas ziemas sniega daudzumu mēra nevis cik tas ir dziļš, bet cik bijis "jaunsniega". Tas ir noteiktos laika terminos nomēra sniegu uz speciālas virsmas , un tad to virsmu notīra. Un ziņojot par sniega apstākļiem tiek dota šāudu mērījumu summa. Piemēram , ja vakar bija 13 cm jauna sniega un šodien 5 cm tad kopā ir 18 cm. Un tai gadā mazāk vairs nebūs. Tādējādi tiek izslēgts sniega sa… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Brr. Nezinu, kā var tik daudz muļķību sarakstīt tik mazā rakstā.
Tur vispār izpaliek cēloņu un seku sasauistīšana. Jebkuram faktam tiek piekārtots iemesls pēc iegribas.
Neliels ieskicējums:
Citāts" Saules sistēma ir iegājusi jaudīgas enerģijas Galaktikas fotonu jostā. ... Zinātnieki uzmanīgi un ar interesi novēro pašlaik notiekošās izmaiņas uz mūsu planētas. Visatraucošākais izmaiņās ir to lavīnveidīgums, kas, pēc viņu domām, liecina par Zemes magnētiskā lauka vājināšanos. ..."
Citata beigas.
Tātad tur tiek runāts par fotonien, to lavīnveidīgumu un zemes magnētisko lauku . BET Fotoni nav elektriski vai magnētiski lādētas daļiņas, kuras ietekmē magnētiskais lauks. Fotoni vakumā virzas ar konstantu ātrumu c (gaismas ātrums). To virzību var mainīt vainu ļoti masīvi objekti, vai arī ķīmiska viela. Bet ne makgnētiskais lauks. Lai magnētiskais laiks mainītu fotonu virzienu… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Starp citu kilometrīgi asteoridi laiku pa laikam nonak tuvāk kā 5 milj. km attalumā. Piemēram 10.06.2009 1.2 km asteoriids nonāca un 2.5 miljoni km aatalumā. Bet nu tā kā toutatis ir 5km kas ir ap 4 reizem lielaks kā 2009 gada asteorīds, tad toutamim varētu būt ap 60 reizes vāirāk enerģijas. (Tilpums proporcionals rādiusa kubam.). Bet nu vēl jau svarīgi no kuras puses asteorīds tuvosiem. Kinētiskā enerģīja pir proporcionala ātruma kvadrātam.
Ja reklamas ieguvumi tiek novirziti meteolapa tad lai iet. Taka es personigi finansiali neeamu devis tieshu ieguldijumu, tad reklama kaa reiz butu tas veids ka ari es dotu savu artavu lapai. Reklama saprata robezas netrauce.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Man vēl joprojām izskatās, ka tās atkušņa prognozes ir diezgan nestabils. Un 4 dienas ir daudz. Tad tiek prognozets ka mums ies pāri jet stream. Bet to jet stream tālāk par somu līci neprognozē. Tādēļ ja tomēr jet stream prognozes ir kļūdīgas un tas netiks talāk par latviju, tad atkušņa vietā var būt nelieli mīnusi un sniegs. Tiesa, kļūda var būt arī uz otru pusi :)
Baltijas jūrā "Polar low" vai tai līdzīga struktura tika novērota 2012 gada 4 februāra naktī, kad ūdens temperatūra bija +3°C, un T500 hPa augstumā bija mazāka par -40 C. Polar low baltijas jūrā
Starp citu, nakamajā naktī baltijas jūrās (tuvāk kaliningradai un lietuvai) tiek rēķināts mezoskalas ciklons. Kaut kas diezgan tuvs "polar low" Polar low
Piekrītu, ka mērīt tikai vienā punkta nav labi. Tomēr vidējais sniega segas biezums var samazināties. Vēja dēļ blīvēšanās var notikt straujāk. Tiesa vējš var arī aizpūst sniegu prom :).
Tai pat laikā es vairāk uzticos šiem izmērītajiem 71 vai 74 cm (pieejams datu arhīvā), kur tomēr mērot ir ievērotas šādas tādas mērīšanas procedūras, nekā cilvēku subjektīvajai sajūtai(nereti tendenciozajai).
Vēl joprojām Par 17.12.2009 tiek minēts 1m sniega. Bet ja pareizi atceros, tad tika samērīts 74 cm. Tiesa pagāja neliels laiks (šķiet mazāk par dienu) līdz tika līdz stacijai, bet diez vai sniegs paspēja sablīvēties vairāk kā 5 cm. Tādēļ šķiet maksimums varēja būt kādi 80 cm.
Savukārt sniega sanesumus mērīt nav pareizi, jo tie neraksturo kopejo sniega daudzumu, Tie raksturo geografiju,reljefu un vēju. Piem vakar Rīgā redzēju sanesumus virs 50 cm
Un vēl, ja nekļūdos tad daudzās valstīs (arī ASV) konkrētas ziemas sniega daudzumu mēra nevis cik tas ir dziļš, bet cik bijis "jaunsniega". Tas ir noteiktos laika terminos nomēra sniegu uz speciālas virsmas , un tad to virsmu notīra. Un ziņojot par sniega apstākļiem tiek dota šāudu mērījumu summa. Piemēram , ja vakar bija 13 cm jauna sniega un šodien 5 cm tad kopā ir 18 cm. Un tai gadā mazāk vairs nebūs. Tādējādi tiek izslēgts sniega sa… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Brr. Nezinu, kā var tik daudz muļķību sarakstīt tik mazā rakstā.
Tur vispār izpaliek cēloņu un seku sasauistīšana. Jebkuram faktam tiek piekārtots iemesls pēc iegribas.
Neliels ieskicējums:
Citāts" Saules sistēma ir iegājusi jaudīgas enerģijas Galaktikas fotonu jostā. ... Zinātnieki uzmanīgi un ar interesi novēro pašlaik notiekošās izmaiņas uz mūsu planētas. Visatraucošākais izmaiņās ir to lavīnveidīgums, kas, pēc viņu domām, liecina par Zemes magnētiskā lauka vājināšanos. ..."
Citata beigas.
Tātad tur tiek runāts par fotonien, to lavīnveidīgumu un zemes magnētisko lauku . BET Fotoni nav elektriski vai magnētiski lādētas daļiņas, kuras ietekmē magnētiskais lauks. Fotoni vakumā virzas ar konstantu ātrumu c (gaismas ātrums). To virzību var mainīt vainu ļoti masīvi objekti, vai arī ķīmiska viela. Bet ne makgnētiskais lauks. Lai magnētiskais laiks mainītu fotonu virzienu… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Starp citu kilometrīgi asteoridi laiku pa laikam nonak tuvāk kā 5 milj. km attalumā. Piemēram 10.06.2009 1.2 km asteoriids nonāca un 2.5 miljoni km aatalumā. Bet nu tā kā toutatis ir 5km kas ir ap 4 reizem lielaks kā 2009 gada asteorīds, tad toutamim varētu būt ap 60 reizes vāirāk enerģijas. (Tilpums proporcionals rādiusa kubam.). Bet nu vēl jau svarīgi no kuras puses asteorīds tuvosiem. Kinētiskā enerģīja pir proporcionala ātruma kvadrātam.
Ja reklamas ieguvumi tiek novirziti meteolapa tad lai iet. Taka es personigi finansiali neeamu devis tieshu ieguldijumu, tad reklama kaa reiz butu tas veids ka ari es dotu savu artavu lapai. Reklama saprata robezas netrauce.