Es vismaz trīs dažādos datumos esmu dzirdējis ziņojumus par pirmajām sniegpārslām Rīgā, tostarp arī šodien. Bet tā jau katru gadu - par pirmo sniegu runā daudzas reizes, pat vienā vietā dzīvojošie to piefiksē atšķirīgos datumos, jo ļoti reti pirmais sniegs izveido sniega segu, ko būtu grūti nepamanīt.
Saskaņā ar GFS modeļa piektdienas 12Z izlaidumu līdz nākamās nedēļas beigām Latvijas lielāko daļu vajadzētu pārklāt 10-25 cm biezai sniega kārtai, vakar vakara 18Z prognozē sniega daudzums jau tika par 7-10 cm samazināts, bet vienalga neizskatās pārāk ticami. Zeme taču vēl silta, gaisa temperatūra nebūs lielos mīnusos, tāpēc šaubos, vai sniegs tik skaisti krāsies uz zemes.
Nu bet, piemēram, ziņu aģentūra BNS aptuveni tā arī ziņoja. :)) Virsrakstos bija pieminēts tikai stiprs vējš vai vētra, tekstā bija minēts, ka gaidāmi nelieli postījumi - atsevišķi lūzuši koki un elektrolīniju bojājumi. Speciālas vētrai veltītas ziņas tika publicētas, sākot tikai ar sestdienu, pirms tam vētra bija tikai pieminēta regulārajās laika prognozēs tuvākajām dienām. (Tādi ziņu portāli kā Apollo jau kopš trešdienas katru dienu lika biedējošus virsrakstus par gaidāmu ļoti stipru vētru, "jaunākās prognozes liecina, ka vētra sasniegs orkāna spēku" un tamlīdzīgi).
Un smieklīgi, ka tad, kad nepiepildījās LVĢMC prognozes par vētras sākšanos jau naktī uz svētdienu, portāli publicēja LETAs ziņu, ka stiprākais vējš bijis Ventspilī, bet reāli tas stiprākais vējš bija tikai 22m/s uz Ventspils mola, kas pat bija mazāk nekā diennakti iepriekš jūras krastā. :D
Nu par pērkona negaisa izraisītām vētrām jau nemaz nav iespējams savlaicīgi brīdināt, izņemot var prognozēt teritoriju (visa Latvija vai puse valsts), kur kaut kādā laika periodā (parasti pēcpusdienā-vakarā) var veidoties spēcīgi negaisi un vētras. Bet pēdējās divās vasarās šādas situācijas bija bieži, un ja katrā reizē būtu no rīta izplatīts brīdinājums, tad pēc tam būtu vēl lielāka brēka par lieku panikas celšanu pat tad, ja visi brīdinājumi attaisnotos, jo negaisu vētras parasti ir lokālas, un tad tie 99%, kuriem vētra netrāpīja, būtu neapmierināti par viņuprāt nevajadzīgu brīdināšanu.
Varbūt mums vajag nodefinēt savu skalu, ar kuru mērīt vēja un vētras stiprumu? Es ieteiktu arī dalījumu starp sezonu, kad kokos ir lapas, un sezonu, kad koki ir kaili. Par vētru varētu saukt vēja ātrumu, kas brāzmās sasniedz attiecīgi 17 m/s un 20 m/s. Par stipru vētru - ja max ātrums brāzmās sasniedz 22 m/s vasarā un 25 m/s ziemā. Par orkānu - ja 27 m/s laikā, kad koki lapoti, un 30 m/s pārējā laikā. Tas attiektos tikai uz iekšzemi, ne uz jūru un ne uz ostām, pludmalēm, kur nav koku.
Raitis jau kaut kad agrāk arī piedāvāja savu skalu.
Katrai tautai ir savi specifiskie laikapstākļu apzīmējumi, kas pielāgoti konkrētajai vietai un klimatam. Mēs stipru vēju varam saukt visādos vārdos, nevajag atsauces ne uz kādām svešām skalām, un 21m/s stipras brāzmas Latvijā jau gadu desmitiem tiek sauktas par vētru, 33m/s - par orkānu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Jēkabpilī vakar vēlu vakarā vai naktī uzsnidzis aptuveni centimetrs, arī koku zari apsniguši, bet pilsētas ielās dominē peļķes.
Es vismaz trīs dažādos datumos esmu dzirdējis ziņojumus par pirmajām sniegpārslām Rīgā, tostarp arī šodien. Bet tā jau katru gadu - par pirmo sniegu runā daudzas reizes, pat vienā vietā dzīvojošie to piefiksē atšķirīgos datumos, jo ļoti reti pirmais sniegs izveido sniega segu, ko būtu grūti nepamanīt.
Saskaņā ar GFS modeļa piektdienas 12Z izlaidumu līdz nākamās nedēļas beigām Latvijas lielāko daļu vajadzētu pārklāt 10-25 cm biezai sniega kārtai, vakar vakara 18Z prognozē sniega daudzums jau tika par 7-10 cm samazināts, bet vienalga neizskatās pārāk ticami. Zeme taču vēl silta, gaisa temperatūra nebūs lielos mīnusos, tāpēc šaubos, vai sniegs tik skaisti krāsies uz zemes.
Runa taču ir tikai un vienīgi par brīvdienām - par 3.-4.decembri, - nevis nākamo nedēļu.
Nu bet, piemēram, ziņu aģentūra BNS aptuveni tā arī ziņoja. :)) Virsrakstos bija pieminēts tikai stiprs vējš vai vētra, tekstā bija minēts, ka gaidāmi nelieli postījumi - atsevišķi lūzuši koki un elektrolīniju bojājumi. Speciālas vētrai veltītas ziņas tika publicētas, sākot tikai ar sestdienu, pirms tam vētra bija tikai pieminēta regulārajās laika prognozēs tuvākajām dienām. (Tādi ziņu portāli kā Apollo jau kopš trešdienas katru dienu lika biedējošus virsrakstus par gaidāmu ļoti stipru vētru, "jaunākās prognozes liecina, ka vētra sasniegs orkāna spēku" un tamlīdzīgi).
Un smieklīgi, ka tad, kad nepiepildījās LVĢMC prognozes par vētras sākšanos jau naktī uz svētdienu, portāli publicēja LETAs ziņu, ka stiprākais vējš bijis Ventspilī, bet reāli tas stiprākais vējš bija tikai 22m/s uz Ventspils mola, kas pat bija mazāk nekā diennakti iepriekš jūras krastā. :D
Un tagad jau kopš pirmdienas atkal not… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nu par pērkona negaisa izraisītām vētrām jau nemaz nav iespējams savlaicīgi brīdināt, izņemot var prognozēt teritoriju (visa Latvija vai puse valsts), kur kaut kādā laika periodā (parasti pēcpusdienā-vakarā) var veidoties spēcīgi negaisi un vētras. Bet pēdējās divās vasarās šādas situācijas bija bieži, un ja katrā reizē būtu no rīta izplatīts brīdinājums, tad pēc tam būtu vēl lielāka brēka par lieku panikas celšanu pat tad, ja visi brīdinājumi attaisnotos, jo negaisu vētras parasti ir lokālas, un tad tie 99%, kuriem vētra netrāpīja, būtu neapmierināti par viņuprāt nevajadzīgu brīdināšanu.
Varbūt mums vajag nodefinēt savu skalu, ar kuru mērīt vēja un vētras stiprumu? Es ieteiktu arī dalījumu starp sezonu, kad kokos ir lapas, un sezonu, kad koki ir kaili. Par vētru varētu saukt vēja ātrumu, kas brāzmās sasniedz attiecīgi 17 m/s un 20 m/s. Par stipru vētru - ja max ātrums brāzmās sasniedz 22 m/s vasarā un 25 m/s ziemā. Par orkānu - ja 27 m/s laikā, kad koki lapoti, un 30 m/s pārējā laikā. Tas attiektos tikai uz iekšzemi, ne uz jūru un ne uz ostām, pludmalēm, kur nav koku.
Raitis jau kaut kad agrāk arī piedāvāja savu skalu.
Katrai tautai ir savi specifiskie laikapstākļu apzīmējumi, kas pielāgoti konkrētajai vietai un klimatam. Mēs stipru vēju varam saukt visādos vārdos, nevajag atsauces ne uz kādām svešām skalām, un 21m/s stipras brāzmas Latvijā jau gadu desmitiem tiek sauktas par vētru, 33m/s - par orkānu.