Manuprāt, šī diena ar nelieliem mīnusiem dienas laikā, spožu sauli un bezvēju vai lēnu vēju ir daudz pavasarīgāka nekā gaidāmās tālākās dienas ar pārsvarā apmākušos un slapju laiku, lai gan temperatūra būs augstāka.
Nedomāju gan, ka kļūda, jo plkst.5 Alūksnes un Priekuļu novērojumu stacijā bija aptuveni tikpat, cik Zosēnos, un pēc LVC datiem arī vietām citviet Vidzemē agrā rītā nebija aukstāks par -17 grādiem; zem -25 grādiem bija tikai tajās vietās, kur bezvējš, visur citur siltāks. Kopējā gaisa masa jau nav auksta, tāpēc pie vēja gaiss sajaucas un temperatūra nevar būt īpaši zema, savukārt saule gaisu strauji sasilda.
Nav nevienas tādas vietas, kur vienmēr būtu aukstāks kā citviet, viss atkarīgs no mākoņiem un vēja.
Un vēl interesanti, ka sestdien Zosēnos spožās saules un bezvēja dēļ gaisa temperatūra paaugstinājās par nepilniem 22 grādiem - no -26,1 grāda rītā līdz -4,5 grādiem pēcpusdienā. Alūksnē gaiss sestdien sasila līdz -6,2 grādiem. Vadoties pēc dienas maksimālās gaisa temperatūras, sestdiena vietām bija siltākā diena kopš janvāra.
Interesanti, ka Zosēnu meteostacijā plkst.5 bija tikai -16,8 grādi, jo DR vējš 3 m/s. Liels sals ir tikai bezvējā. Līdzīgi temperatūras kontrasti visā Vidzemē un Latgalē, bet valsts rietumu pusē krietni siltāks mākoņu dēļ.
Wikipēdijā rakstīts, ka Azovas jūras aizsalšana ir parasta parādība, pirms ledlaužu ēras šī iemesla dēļ jūra ziemā un pavasarī nebija kuģojama. Azovas jūra ir sekls Melnās jūras līcis.
Un angļu wikipēdijā rakstīts, ka 18.un19. gadsimtā, kā arī līdz 1970-tajiem gadiem jūra pārsvarā aizsala katru gadu (līdz februāra sākumam), ledus biezumam vietām sasniedzot 80 cm, un veidojās vairākus metrus augsti ledus krāvumi.
Vissiltākais laiks (attiecībā pret normu jeb ilggadējiem vidējiem rādītājiem) Eiropā patlaban ir Skandināvijā, bet visaukstākais ir Eiropas dienvidaustrumos - Krievijas dienvidos un Balkānu valstīs, kur vietām šorīt bija ap -30 grādiem vietās, kur vidējā minimālā temperatūra (norma) februārī ir ap 0. Tur tik auksts nav bijis vismaz pusgadsimtu, bet, visticamāk, vēl ilgākā laika posmā (dažās Serbijas un kaimiņvalstu meteostacijās, kur dati pieejami par pēdējiem ~50 gadiem, uzstādīta visu laiku zemākā temperatūra).
Patlaban praktiski visi modeļi prognozē, ka nedēļas beigās zema spiediena ieplaka izraisīs R vēja iegriešanos un kļūs siltāks. Tuvākajās dienās visai skaidrs un auksts laiks.
10:21: Mazliet pasteidzos ar rakstīšanu, tagad daži modeļi atkal vairāk sliecas uz aukstuma ilgu turpināšanos.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Manuprāt, šī diena ar nelieliem mīnusiem dienas laikā, spožu sauli un bezvēju vai lēnu vēju ir daudz pavasarīgāka nekā gaidāmās tālākās dienas ar pārsvarā apmākušos un slapju laiku, lai gan temperatūra būs augstāka.
Nedomāju gan, ka kļūda, jo plkst.5 Alūksnes un Priekuļu novērojumu stacijā bija aptuveni tikpat, cik Zosēnos, un pēc LVC datiem arī vietām citviet Vidzemē agrā rītā nebija aukstāks par -17 grādiem; zem -25 grādiem bija tikai tajās vietās, kur bezvējš, visur citur siltāks. Kopējā gaisa masa jau nav auksta, tāpēc pie vēja gaiss sajaucas un temperatūra nevar būt īpaši zema, savukārt saule gaisu strauji sasilda.
Nav nevienas tādas vietas, kur vienmēr būtu aukstāks kā citviet, viss atkarīgs no mākoņiem un vēja.
Un vēl interesanti, ka sestdien Zosēnos spožās saules un bezvēja dēļ gaisa temperatūra paaugstinājās par nepilniem 22 grādiem - no -26,1 grāda rītā līdz -4,5 grādiem pēcpusdienā. Alūksnē gaiss sestdien sasila līdz -6,2 grādiem. Vadoties pēc dienas maksimālās gaisa temperatūras, sestdiena vietām bija siltākā diena kopš janvāra.
Interesanti, ka Zosēnu meteostacijā plkst.5 bija tikai -16,8 grādi, jo DR vējš 3 m/s. Liels sals ir tikai bezvējā. Līdzīgi temperatūras kontrasti visā Vidzemē un Latgalē, bet valsts rietumu pusē krietni siltāks mākoņu dēļ.
Wikipēdijā rakstīts, ka Azovas jūras aizsalšana ir parasta parādība, pirms ledlaužu ēras šī iemesla dēļ jūra ziemā un pavasarī nebija kuģojama. Azovas jūra ir sekls Melnās jūras līcis.
Un angļu wikipēdijā rakstīts, ka 18.un19. gadsimtā, kā arī līdz 1970-tajiem gadiem jūra pārsvarā aizsala katru gadu (līdz februāra sākumam), ledus biezumam vietām sasniedzot 80 cm, un veidojās vairākus metrus augsti ledus krāvumi.
Vissiltākais laiks (attiecībā pret normu jeb ilggadējiem vidējiem rādītājiem) Eiropā patlaban ir Skandināvijā, bet visaukstākais ir Eiropas dienvidaustrumos - Krievijas dienvidos un Balkānu valstīs, kur vietām šorīt bija ap -30 grādiem vietās, kur vidējā minimālā temperatūra (norma) februārī ir ap 0. Tur tik auksts nav bijis vismaz pusgadsimtu, bet, visticamāk, vēl ilgākā laika posmā (dažās Serbijas un kaimiņvalstu meteostacijās, kur dati pieejami par pēdējiem ~50 gadiem, uzstādīta visu laiku zemākā temperatūra).
Patlaban praktiski visi modeļi prognozē, ka nedēļas beigās zema spiediena ieplaka izraisīs R vēja iegriešanos un kļūs siltāks. Tuvākajās dienās visai skaidrs un auksts laiks.
10:21: Mazliet pasteidzos ar rakstīšanu, tagad daži modeļi atkal vairāk sliecas uz aukstuma ilgu turpināšanos.
-27,7