Saskaņā ar šo sezonālo prognozi visos ziemas mēnešos gaidāma līdzīga gaisa temperatūra - caurmērā nedaudz zem nulles (decembrī zem normas, janvārī un februārī virs normas, bet tā kā decembra norma ir siltāka nekā janvāra un februāra, tad visos mēnešos faktiskā temperatūra prognozēta līdzīga).
Spriežot pēc dabas/fizikas likumsakarībām, aukstākais laiks gan iespējams ziemas beigās, jo tad okeānā un jūrās vairāk ledus un aukstumam vieglāk izplesties. Pagaidām visi ūdeņi vēl silti, kas arī silda gaisu un dod mitrumu un mākoņus (lielam aukstumam vajag skaidru laiku). Ziemeļu ledus okeānā pie Eiropas patlaban ir tik maz ledus kā nevienā citā gadā kopš mērījumu sākšanas, arī Baltijas jūrā vēl silts ūdens un tikai Botnijas līča ziemeļu piekrastē ir parādījies ledus.
Tā ir GFS pēdējā prognoze, bet, kā zināms, GFS prognoze tiek pārrēķināta ik pēc 6 stundām. Pašreizējais variants ir viens no trim ekstrēmākajiem (aukstuma un vēja ziņā) starp 20 dažādiem scenārijiem. Pārējie 17 dod lielāku siltumu, līdz ar to vairāk lietus, mazāk sniega.
GFS jaunākajā prognozē šai svētdienai tiek prognozēts aukstums līdz -15 grādiem un sniega sega visā Latvijā, vietām Latgalē un Vidzemē līdz kādiem 40 cm. Nu bet šī prognoze pagaidām neizskatās ticama, un GFS prognozes turpina svārstīties kā pulksteņa pendele.
GFS šobrīd prognozē baigo sniegputeni 29.-30.novembrī, pēc kura līdz pusmetram dziļš sniegs un decembra sākumā sals līdz aptuveni -15 grādiem. Tā pati prognoze, kas trešdienas vakarā, bet šorīt no rīta bija prognoze, ka nebūs ne sniega, ne liela sala, un vēl jau tās prognozes mainīsies un būtībā tagad vēl nav lielas jēgas tām sekot, bet man nav labākas izklaides. :))
Tā kā to lielo sniegputeni GFS prognozē salīdzinoši mazā teritorijā, nav ļoti lielas izredzes, ka tas trāpīs tieši Latvijai, turklāt vēl jau ir visas iespējas, ka šāds sniegputenis nemaz neizveidojas.
Visi modeļi nākamnedēļ beidzot prognozē laikapstākļu pārmaiņas - kontinentā gaidāmi cikloni, bet bloķējošs anticiklons arktiskajam gaisam pavērs durvis uz Eiropu. Straujš nopietns aukstums gan neizskatās ticams; ja anticiklona blokāde būs stabila, tad līdz īsta sala atnākšanai var paiet divas nedēļas, bet varbūt arī aukstais gaiss vēl nespēs uzveikt siltumu.
Jārēķinās, ka prognozes kļūs mazāk uzticamas un daudzreiz krasi mainīsies, jo šāda sarežģīta situācija - kad anticikloni un cikloni mainās vietām un no ziemeļiem cenšas ieplūst aukstums - modeļus dzen ārprātā un tiek sāk ģenerēt visādus ekstrēmus scenārijus. Turklāt ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā pie Eiropas ir mazākais novērojumu vēsturē, līdz ar to aukstumam no Arktikas ir grūti ienākt, vaļējais ūdens silda gaisu.
Boforta skalā ņem vērā vidējo vēja ātrumu, nevis brāzmas. Saskaņā ar Boforta skalu vētra Latvijā ir ļoti liels retums (tad, kad vēja ātrums brāzmās ir virs 30 m/s).
Protams, katrs pats var izvēlēties savus kritērijus vētrai, jo likumā tie nav definēti. Ja Boforta skalu attiecina uz vēja brāzmām, tā vairs nav Boforta skala.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Saskaņā ar šo sezonālo prognozi visos ziemas mēnešos gaidāma līdzīga gaisa temperatūra - caurmērā nedaudz zem nulles (decembrī zem normas, janvārī un februārī virs normas, bet tā kā decembra norma ir siltāka nekā janvāra un februāra, tad visos mēnešos faktiskā temperatūra prognozēta līdzīga).
Spriežot pēc dabas/fizikas likumsakarībām, aukstākais laiks gan iespējams ziemas beigās, jo tad okeānā un jūrās vairāk ledus un aukstumam vieglāk izplesties. Pagaidām visi ūdeņi vēl silti, kas arī silda gaisu un dod mitrumu un mākoņus (lielam aukstumam vajag skaidru laiku). Ziemeļu ledus okeānā pie Eiropas patlaban ir tik maz ledus kā nevienā citā gadā kopš mērījumu sākšanas, arī Baltijas jūrā vēl silts ūdens un tikai Botnijas līča ziemeļu piekrastē ir parādījies ledus.
Tā ir GFS pēdējā prognoze, bet, kā zināms, GFS prognoze tiek pārrēķināta ik pēc 6 stundām. Pašreizējais variants ir viens no trim ekstrēmākajiem (aukstuma un vēja ziņā) starp 20 dažādiem scenārijiem. Pārējie 17 dod lielāku siltumu, līdz ar to vairāk lietus, mazāk sniega.
GFS jaunākajā prognozē šai svētdienai tiek prognozēts aukstums līdz -15 grādiem un sniega sega visā Latvijā, vietām Latgalē un Vidzemē līdz kādiem 40 cm. Nu bet šī prognoze pagaidām neizskatās ticama, un GFS prognozes turpina svārstīties kā pulksteņa pendele.
Jēkabpilī šobrīd mazliet slapji snieg, citādi bez izmaiņām.
GFS šobrīd prognozē baigo sniegputeni 29.-30.novembrī, pēc kura līdz pusmetram dziļš sniegs un decembra sākumā sals līdz aptuveni -15 grādiem. Tā pati prognoze, kas trešdienas vakarā, bet šorīt no rīta bija prognoze, ka nebūs ne sniega, ne liela sala, un vēl jau tās prognozes mainīsies un būtībā tagad vēl nav lielas jēgas tām sekot, bet man nav labākas izklaides. :))
Tā kā to lielo sniegputeni GFS prognozē salīdzinoši mazā teritorijā, nav ļoti lielas izredzes, ka tas trāpīs tieši Latvijai, turklāt vēl jau ir visas iespējas, ka šāds sniegputenis nemaz neizveidojas.
Visi modeļi nākamnedēļ beidzot prognozē laikapstākļu pārmaiņas - kontinentā gaidāmi cikloni, bet bloķējošs anticiklons arktiskajam gaisam pavērs durvis uz Eiropu. Straujš nopietns aukstums gan neizskatās ticams; ja anticiklona blokāde būs stabila, tad līdz īsta sala atnākšanai var paiet divas nedēļas, bet varbūt arī aukstais gaiss vēl nespēs uzveikt siltumu.
Jārēķinās, ka prognozes kļūs mazāk uzticamas un daudzreiz krasi mainīsies, jo šāda sarežģīta situācija - kad anticikloni un cikloni mainās vietām un no ziemeļiem cenšas ieplūst aukstums - modeļus dzen ārprātā un tiek sāk ģenerēt visādus ekstrēmus scenārijus. Turklāt ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā pie Eiropas ir mazākais novērojumu vēsturē, līdz ar to aukstumam no Arktikas ir grūti ienākt, vaļējais ūdens silda gaisu.
Boforta skalā ņem vērā vidējo vēja ātrumu, nevis brāzmas. Saskaņā ar Boforta skalu vētra Latvijā ir ļoti liels retums (tad, kad vēja ātrums brāzmās ir virs 30 m/s).
Protams, katrs pats var izvēlēties savus kritērijus vētrai, jo likumā tie nav definēti. Ja Boforta skalu attiecina uz vēja brāzmām, tā vairs nav Boforta skala.
Bet ja Latvijas austrumos Mārtiņdienas rītā -7 grādi un puse diennakts ar skaidru laiku, bez nokrišņiem, ko tad pazīmes rāda? :))