Kontekstā ar šajā portālā izmantoto frāzi par mazo ledus laikmetu, te ir tvīts no Joe Bastardi: "For the record, I do agree, that someday winter will end. Its not the mini ice age (yet)" - "Ziema kādu dienu beigsies. Šis nav mazais ledus laikmets (pagaidām)"
Līdz mazajam ledus laikmetam vēl daži gadi esot jāpagaida - kamēr beigsies pašreizējā Saules 11 gadu cikla maksimālā fāze, kamēr Atlantijas okeāns no siltās fāzes ieies aukstajā (Klusais okeāns jau vairākus gadus atrodas aukstājā fāzē - PDO indekss pastāvīgi ir negatīvs).
Kamēr sikspārņi guļ, pavasari negaidiet: www.youtube.com.
08:17: Jēkabpilī patlaban sīks, sīks sniedziņš snieg, nekāda baltuma no tā nav. Žēl, ka nav jauna sniega, jo labāk aukstums ar baltumu, nevis kā tagad, kad vecais sniegs ne pēc kā vairs neizskatās.
Raiti, nemuļķojies! Kāds uzliesmojums bija vainojams spēcīgajā "Xaver" ciklonā, kas pirms dažām dienām plosīja vairākas Eiropas valstis, Latvijai gan atnesot tikai stiprāku Z vēju? Kāds uzliesmojums izraisījis ciklonus, kas patlaban ir Eiropas rietumu un centrālajā daļā, daudzviet nesot nokrišņus, tostarp sniegputeni?
Kāda jēga atlasīt vienu uzliesmojumu un vienu ciklonu un izfantazēt nez kādas sakarības. Ja būtu sakarības, tad starp visiem uzliesmojumiem un visiem cikloniem, visā pasaulē, nevis tikai Latvijā.
Uzliesmojums, kas izraisīja ziemeļblāzmu, bija relatīvi neliels - M1.2 (15.marta rītā) - bet tas izraisīja relatīvi lielu lādēto daļiņu mākoni jeb "Coronal Mass Ejection", kas bija vērsts pret Zemi un dažādu citu faktoru ietekmē radīja mērenu magnētisko vētru uz Zemes (planētas K indekss sasniedza vērtību 6 skalā no 0 līdz 9).
Parastā Saules 11 gadu cikla kulminācijas fāzē šādi un daudz spēcīgāki uzliesmojumi notiktu katru otro dienu, bet tā kā šis cikls ir vājš un pat tagad, kad jābūt Saules maksimālajai aktivitātei, tā ir zema, tad pat šāds neliels uzliesmojums tiek uztverts kā liels notikums. Iepriekšējā 11 gadu cikla maksimumā, kas bija laikā ap 2000.gadu, vairākkārtīgi Latvijā bija redzama krietni spožāka ziemeļblāzma, atceros bildes ar spilgtu blāzmu pat Rīgas centrā virs galvas, nevis ziemeļu pamalē.
Viens neliels uzliesmojums neko nevar ietekmēt, drīzāk jādomā par Saules zemās aktivitātes ilgtermiņa ietekmi - iespējamu globālu atdzišanu tuvākajās desmitgadēs.
GFS pašreizējā prognoze ir briesmīga no pavasara gaidītāju viedokļa, bet ideāla ziemas cienītājiem: visai daudz sniega laikā ap 20.martu Kurzemē un Zemgalē, pēc tam jauns aukstuma vilnis visā Latvijā. Gribēju jau rakstīt, ka šī prognoze par lielu aukstumu marta beigās maz ticama, bet ECMWF tagad prognozē aptuveni to pašu.
Visas pēdējās naktis ir ļoti skaistas, dzidras, zvaigžņotas debesis, kā arī burvīgi saulrieti un saullēkti, nevajag nekādu komētu, lai priecātos par skaistumu! Mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi, ka no mušas izpūš ziloni, ignorējot tos simtus ziloņus, kas visu laiku ir acu priekšā.
Starptautiskie standarti nosaka, ka gaisa temperatūru mēra 1,5-2 metrus virs zemes virsmas. Ja mēra zemāk, tad temperatūra vairāk svārstās, it īpaši skaidrā laikā, bet dažādos nolūkos mēra arī gaisa temperatūru pāris centimetru virs zemes un uz pašas augsnes, kas īpaši svarīgi ir salnu laikā pavasarī.
Gaisa temperatūru ietekmē katrs koks, māja, peļķe, asfaltētais laukums u.c., un meteostacijām ir īpaši noteikumi par izvietojumu, lai šo lokālo faktoru ietekmi mazinātu, lai gan realitātē tos bieži vien neievēro (ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē).
Un tā kā gaisa temperatūra ir tik ļoti svārstīgs lielums gan telpā, gan laikā, liela precizitāte pēc būtības nav svarīga, cilvēks jau tāpat uz savas ādas nespēj izjust, vai ir -2 vai -5 grādi, turklāt pie -2 grādiem vējainā un mākoņainā laikā liksies daudz aukstāks nekā pie -5 grādiem saulainā laikā ar lēnu vēju.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Beidzot jauns baltums, kaut arī pat ne viena centimetra biezumā.
Kontekstā ar šajā portālā izmantoto frāzi par mazo ledus laikmetu, te ir tvīts no Joe Bastardi: "For the record, I do agree, that someday winter will end. Its not the mini ice age (yet)" - "Ziema kādu dienu beigsies. Šis nav mazais ledus laikmets (pagaidām)"
Līdz mazajam ledus laikmetam vēl daži gadi esot jāpagaida - kamēr beigsies pašreizējā Saules 11 gadu cikla maksimālā fāze, kamēr Atlantijas okeāns no siltās fāzes ieies aukstajā (Klusais okeāns jau vairākus gadus atrodas aukstājā fāzē - PDO indekss pastāvīgi ir negatīvs).
(komentārs ierakstījās ne tur, kur gribēju)
Kamēr sikspārņi guļ, pavasari negaidiet: www.youtube.com.
08:17: Jēkabpilī patlaban sīks, sīks sniedziņš snieg, nekāda baltuma no tā nav. Žēl, ka nav jauna sniega, jo labāk aukstums ar baltumu, nevis kā tagad, kad vecais sniegs ne pēc kā vairs neizskatās.
Raiti, nemuļķojies! Kāds uzliesmojums bija vainojams spēcīgajā "Xaver" ciklonā, kas pirms dažām dienām plosīja vairākas Eiropas valstis, Latvijai gan atnesot tikai stiprāku Z vēju? Kāds uzliesmojums izraisījis ciklonus, kas patlaban ir Eiropas rietumu un centrālajā daļā, daudzviet nesot nokrišņus, tostarp sniegputeni?
Kāda jēga atlasīt vienu uzliesmojumu un vienu ciklonu un izfantazēt nez kādas sakarības. Ja būtu sakarības, tad starp visiem uzliesmojumiem un visiem cikloniem, visā pasaulē, nevis tikai Latvijā.
Uzliesmojums, kas izraisīja ziemeļblāzmu, bija relatīvi neliels - M1.2 (15.marta rītā) - bet tas izraisīja relatīvi lielu lādēto daļiņu mākoni jeb "Coronal Mass Ejection", kas bija vērsts pret Zemi un dažādu citu faktoru ietekmē radīja mērenu magnētisko vētru uz Zemes (planētas K indekss sasniedza vērtību 6 skalā no 0 līdz 9).
Parastā Saules 11 gadu cikla kulminācijas fāzē šādi un daudz spēcīgāki uzliesmojumi notiktu katru otro dienu, bet tā kā šis cikls ir vājš un pat tagad, kad jābūt Saules maksimālajai aktivitātei, tā ir zema, tad pat šāds neliels uzliesmojums tiek uztverts kā liels notikums. Iepriekšējā 11 gadu cikla maksimumā, kas bija laikā ap 2000.gadu, vairākkārtīgi Latvijā bija redzama krietni spožāka ziemeļblāzma, atceros bildes ar spilgtu blāzmu pat Rīgas centrā virs galvas, nevis ziemeļu pamalē.
Viens neliels uzliesmojums neko nevar ietekmēt, drīzāk jādomā par Saules zemās aktivitātes ilgtermiņa ietekmi - iespējamu globālu atdzišanu tuvākajās desmitgadēs.
GFS pašreizējā prognoze ir briesmīga no pavasara gaidītāju viedokļa, bet ideāla ziemas cienītājiem: visai daudz sniega laikā ap 20.martu Kurzemē un Zemgalē, pēc tam jauns aukstuma vilnis visā Latvijā. Gribēju jau rakstīt, ka šī prognoze par lielu aukstumu marta beigās maz ticama, bet ECMWF tagad prognozē aptuveni to pašu.
Visas pēdējās naktis ir ļoti skaistas, dzidras, zvaigžņotas debesis, kā arī burvīgi saulrieti un saullēkti, nevajag nekādu komētu, lai priecātos par skaistumu! Mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi, ka no mušas izpūš ziloni, ignorējot tos simtus ziloņus, kas visu laiku ir acu priekšā.
Starptautiskie standarti nosaka, ka gaisa temperatūru mēra 1,5-2 metrus virs zemes virsmas. Ja mēra zemāk, tad temperatūra vairāk svārstās, it īpaši skaidrā laikā, bet dažādos nolūkos mēra arī gaisa temperatūru pāris centimetru virs zemes un uz pašas augsnes, kas īpaši svarīgi ir salnu laikā pavasarī.
Gaisa temperatūru ietekmē katrs koks, māja, peļķe, asfaltētais laukums u.c., un meteostacijām ir īpaši noteikumi par izvietojumu, lai šo lokālo faktoru ietekmi mazinātu, lai gan realitātē tos bieži vien neievēro (ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē).
Un tā kā gaisa temperatūra ir tik ļoti svārstīgs lielums gan telpā, gan laikā, liela precizitāte pēc būtības nav svarīga, cilvēks jau tāpat uz savas ādas nespēj izjust, vai ir -2 vai -5 grādi, turklāt pie -2 grādiem vējainā un mākoņainā laikā liksies daudz aukstāks nekā pie -5 grādiem saulainā laikā ar lēnu vēju.