Pēc vakardienas lietus no rīta burvīgs svaigums. Tā bija visu šo laiku pietrūcis. Un dārzs pilnum pilns ar taureņiem. Arī vējam pavisam citāda smarža un pieskāriens. No rīta vispār bezvējš, jūra, lai gan pavēsa, tomēr peldama.
Īpaši skaisto mākoņu diena. Pēcpusdienā tropiskam karstumam beidzot pievienojās arī tam pienākoshamies tropisks mitrums. Un tad pēc vieglas paburkshkeeshanas un vilcināšanās godīgi un pieklājīgi nolija, bez kādaam pārmērībām. Augi un gliemeži laimīgi. Un priekšpusdienā pirmo reizi dārzā ieraudzīju pupuķi!
Pievakarē virs sudrabainas un gludas (un protams, aukstas) jūras cēli aizpeldēja tik skaists sudrabains negaisa mākoniits ar pelēku lietus asti, pāris reizes cienīgi ieburkshkjedamies. Krastā no tā, protams, ne piles, atlika tik vizuāli izbaudīt un nosiekaloties.
Siltākās naktis, kādas te ir pieredzētas. Mēnesi nekas netraucēja vērot. Bet šodien skaisti balti mākoņi, tak nežēlīgi sausa paskata strauji lidoja pāri pamatīgā DA vējā. Likās mazliet mazāk karsts kā vakar. Līdz 30 nedavilka. Un jūra vēl aukstāka. Lauži pat vairs nebradaaja, apmierinajaas ar sēdēšanu uz akmeņiem. Vispār šādi nebeidzami anticikloni ar austrumu vēju šeit ir apnicīgi un pat nomācoshi.
Ir klāt, beidzot baltie staltie mākoņi atpeldejushi arī līdz šejienei. Bet tādi sausi un skopi izskatās, neko nesola. Vakar no daļēji apmākušamies debesīm brīžiem dvesa karstums, bet brīžiem - pārsteidzoši vēsas gaisa strāvas, dažreiz pat ar tāla lietus noskaņu. Bet jūra gan - varbūt Zvejniekciemaa kāds īpaši neveikls krasta leņķis - nu nav te ne 20 un pat ne 18. Ļaudis pārsvarā sēž uz akmeņiem vai iebridushi līdz potītēm un mēģina izlīdzināt ķermeņa temperatūru...
Līdz ar nepielūdzamo ZA vēju siltais un pat paveesais ūdens ir bezkaislīgi aiznests tālēs zilajās. (Saulkrastu glābšanas stacija apgalvo, ka pie šamējiem 20 C. Nu var jau būt, negribas domāt, ka konsekventi melo). Spriežot pēc prognozēm, uz ilgu laiku, ja ne līdz nākamgadam. Kamēr vēl tikai patīkami silts (ap 25°C), to vieglāk akceptēt. Cerams, ka kompensācijā atpūtīs vismaz majestātiskus mākoņus.
Zvejniekciemaa šodien līdz vēlai pēcpusdienai smidzināja, silti, bet neizlēmīgi. Bet vismaz uz to brīdi bija klusums un miers, pludmalē tukšums, pīles sēdēja uz akmeņiem un snauda, baudot atelpu. Ir iestājies zināms sagurums no tā ļaužu blīvuma, kāds te pēdējās nedēļās vērojams, īpaši no mūzikas bumsinaashanas. Arī pēcpusdienā vairāk par 25°C nebija, un jūrā ūdens atkal pavēss. Nevaru atsilt visu vakaru no peldes, uz ko sevi piespiedu. Ak siltie linu maarki...
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Beidzot Zvejniekciemā ir tā, ka nav jaadrebinaas ne ūdenī, ne krastā. Tā vismaz man šogad te ir pirmo reizi.
Pēc vakardienas lietus no rīta burvīgs svaigums. Tā bija visu šo laiku pietrūcis. Un dārzs pilnum pilns ar taureņiem. Arī vējam pavisam citāda smarža un pieskāriens. No rīta vispār bezvējš, jūra, lai gan pavēsa, tomēr peldama.
Īpaši skaisto mākoņu diena. Pēcpusdienā tropiskam karstumam beidzot pievienojās arī tam pienākoshamies tropisks mitrums. Un tad pēc vieglas paburkshkeeshanas un vilcināšanās godīgi un pieklājīgi nolija, bez kādaam pārmērībām. Augi un gliemeži laimīgi. Un priekšpusdienā pirmo reizi dārzā ieraudzīju pupuķi!
Pievakarē virs sudrabainas un gludas (un protams, aukstas) jūras cēli aizpeldēja tik skaists sudrabains negaisa mākoniits ar pelēku lietus asti, pāris reizes cienīgi ieburkshkjedamies. Krastā no tā, protams, ne piles, atlika tik vizuāli izbaudīt un nosiekaloties.
Siltākās naktis, kādas te ir pieredzētas. Mēnesi nekas netraucēja vērot. Bet šodien skaisti balti mākoņi, tak nežēlīgi sausa paskata strauji lidoja pāri pamatīgā DA vējā. Likās mazliet mazāk karsts kā vakar. Līdz 30 nedavilka. Un jūra vēl aukstāka. Lauži pat vairs nebradaaja, apmierinajaas ar sēdēšanu uz akmeņiem. Vispār šādi nebeidzami anticikloni ar austrumu vēju šeit ir apnicīgi un pat nomācoshi.
Ir klāt, beidzot baltie staltie mākoņi atpeldejushi arī līdz šejienei. Bet tādi sausi un skopi izskatās, neko nesola. Vakar no daļēji apmākušamies debesīm brīžiem dvesa karstums, bet brīžiem - pārsteidzoši vēsas gaisa strāvas, dažreiz pat ar tāla lietus noskaņu. Bet jūra gan - varbūt Zvejniekciemaa kāds īpaši neveikls krasta leņķis - nu nav te ne 20 un pat ne 18. Ļaudis pārsvarā sēž uz akmeņiem vai iebridushi līdz potītēm un mēģina izlīdzināt ķermeņa temperatūru...
Līdz ar nepielūdzamo ZA vēju siltais un pat paveesais ūdens ir bezkaislīgi aiznests tālēs zilajās. (Saulkrastu glābšanas stacija apgalvo, ka pie šamējiem 20 C. Nu var jau būt, negribas domāt, ka konsekventi melo). Spriežot pēc prognozēm, uz ilgu laiku, ja ne līdz nākamgadam. Kamēr vēl tikai patīkami silts (ap 25°C), to vieglāk akceptēt. Cerams, ka kompensācijā atpūtīs vismaz majestātiskus mākoņus.
Zvejniekciemaa šodien līdz vēlai pēcpusdienai smidzināja, silti, bet neizlēmīgi. Bet vismaz uz to brīdi bija klusums un miers, pludmalē tukšums, pīles sēdēja uz akmeņiem un snauda, baudot atelpu. Ir iestājies zināms sagurums no tā ļaužu blīvuma, kāds te pēdējās nedēļās vērojams, īpaši no mūzikas bumsinaashanas. Arī pēcpusdienā vairāk par 25°C nebija, un jūrā ūdens atkal pavēss. Nevaru atsilt visu vakaru no peldes, uz ko sevi piespiedu. Ak siltie linu maarki...