Es to būtu izdarījusi, bet jau tās kartes (es vēl ar maksimumiem uztaisīju) pāris stundas taisīju. Uz ātru roku gribēju pierādīt vienam krievam, ka jūras ietekme ir pārvērtēta (arī siltums augstajās A-Latvijas augstienēs ir vājāks kā tuvāk jūrai tieši reljefa dēļ). Jaunajā kartē gribētu citādāku krāsu iedalījumu un pilnīgi noteikti precīzākus grādus. Pagaidām man izskatās, ka nekur Latvijā nav tādas stabili siltas vietas. Un kā jau minēju, karte atspoguļo pēdējos gadsimtus, nevis mūsdienas! Bet kas ir bijis sen, var notikt atkal. Starp citu, 1993. septembris patiešām bija fenomenāls pēdējos gadsimtos un visā A-Eiropā. Bet no otras puses... A-Eiropā pat 19. gs novērojumi tika veikti ļoti nemākulīgi (nereti metālā būdās nebūt ne baltā krāsā vai vispār mājelēs, vai pat 9 m augstumā virs zemes).
Vispār, mani mērījumi uz zāles pērnajā oktobrī sakrīt ar LVĢMC rezultātiem - bija padsmit grādu sals!
Golfa straume jau pie Azoru salām pagriežas nost no Eiropas (skar tikai Ibēriju, taču Portugālē ir vēss, nevis silts, jo lielāka ietekme ir aukstajai Kanāriju straumei), kuru silda Ziemeļatlantijas straume, bet Latviju silda arī Norvēģijas straume, mazinot arktisko gaisa masu spēku. Interneta laikmetā ir nepiedodami nenoskaidrot, kā ir patiesībā. Starp citu, Golfa straume ir mūžīga, bet lūk Ziemeļatlantijas un Norvēģijas straumes gan mēdz pazust. Es par to, ka Golfa straume nav atbildīga par siltumu Eiropā. Savukārt siltums Eiropā pa lielam ir Zemes rotācijas dēļ, kas Z-puslodē nodrošina gaisa plūsmu rietumu-austrumu virzienā vidējos platuma grādos. Tikpat labi Atlantija var būt par 5 grādiem vēsāka, bet šeit nebūs A-Sibīrijas, jo uz R no mums ir okeāns, nevis lielākais kontinents pasaulē. Tas ir tik gaužām elementāri! Piemēram ASV A-krastam tuvumā tek īsteni tropiskie ūdeņi (patie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Būsim korekti pret visiem!
Sajutos patiesi aizskarta pēc šādiem tekstiem:
"uztraukties par to būtu visai muļķīgi. :))"
Ne tikai manāms, bet skaidrā tekstā norādīts, ka esmu muļķe.
"Es gan neilgojos pēc +/- 40 visā Latvijā."
Kāds šim tekstam sakars ar rakstu? Es neaicinu visus lasītājus izteikt savas vēlmes, bet padalīties ar informāciju, ko Raitis vispār neizdarīja, lai gan ir gana vecs un ir dzīvojis laukos, turklāt formāli siltajā Kurzemē.
Vispār, pašlaik ir tikai 2 varianti: rekordlielas salnas vai ilgstoša atrašanās zem inversijas, kad aukstas (aukstākas kā nereti decembrī) būs dienas, toties naktis bez sala.
Kā nu kuram. Naktis dzestras (Kaibalā +7 bija), rīti apmākušies un miglaini kā Veļu valstībā, pēcpusdienā skaidrojas ar izteiksmīgiem mākoņiem, no kuriem vietām pamatīgi nolīst. Gaiss dienās ciešami sasilst. Pēc gleznaina saulrieta iemirdzas zvaigžņotā debess un strauji atdziest. Visnotaļ dinamiski laikapstākļi. Protams, nav cunami, nav zemes atvēršanās, nav asteroīdu ietriekšanās, nav miljonu līķu kaudzes.
Rudens sākums tradicionāli ir ļoti aizņemts laiks, jo jāpaspēj novākt ražu, auglīgākajiem arī atvases uz skolu jāpoš.
Termometri uz ēku sienām arī Z pusē un koku paēnā rāda vairāk, jo siltums pa ēkām pārvietojas arī uz ēnas pusi, lai gan mazākā mērā, kā saulē. Bet ēkas sakarst progresējoši! Ar katru saulainu dienu arvien vairāk. Tāpēc rādījumi var pārsniegt visnotaļ labā Baltkrievijas meteonovērojumu tīkla datus. Atšķirībā no sala, kas ir izteikti lokāls, karstuma rekordi ir visai plaši. Ja neviena meteostacija Baltkrievijā nav reģistrējusi +40, tad 500%, ka Tu maldies ar saviem +44. Tuvākie +44 ir D-Krievijas stepēs reģistrēti!!!
Kāpēc Tu šeit raksti? Tu taču atrodies Rīgā - vissiltākajā vietā Latvijā! Tomēr Rīgas administratīvajās robežās -30 bijuši 2012., 2011., 2007., 1996., 1994. februāros, 2010., 2006. un 2003. janvāros. Vai nav zīmīgi, ka tieši šajā gadsimtā liels sals kļuvis biežāks kā silto ziemu periodā 1988.-1993. un 1997.-2002.? Un ko devusi formāli ļoti siltā ziema 2013./14., ja zeme daudzviet sasala teju rekordlielā dziļumā? Ko devusi pēdējā formāli ļoti siltā ziema, ja janvāris bija ļoti auksts? Es uzskatu, ka maiga ziema bija tikai 2014./15, bet visas pārējās pēdējos 7 gados bijušas postošas. Un nav ne mazāko iespēju, ka šī ziema būs maigāka par pēdējo.
Laikam es pavisam aplami sāku domu. Tātad mani vairāk interesē sala, salnu spēks visā Latvijā. Piemēram, kur ir visaukstākais maigā, ekstrēmi siltā ziemā? Piemēram, Rīgas vismaigākajā ziemā 1974./75., kad ne reizi netika fiksēti pat -10.0, Lie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Puiši, es jau sākumā norādīju, kuriem ignorēt rakstu, jo zinu, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj domāt ārpus ierastā. Raitis vispār ne pa tēmu ierakstījis. Šeit nav ne mazākā mājiena par cilvēku vēlmēm, bet gan apkopojums par reālo situāciju.
Bet "lightning" paskaidrošu sīkāk, jo vismaz attāli jaušama saprāta dzirksts. Aukstuma kabatas tāpēc ir kabatas, jo ir lokālas, bet kas tieši tās ir? Ja tie ir reljefa pazeminājumi, tad tur aukstums vienmēr plosās negantāk, tāpēc to esamība ir zināma un šaubas neraisa. Savukārt absolūti līdzenos un plašos laukos (arī tīrumos līdz horizontam) arī mēdz būt lokāli temperatūras pazeminājumi. Nezinu, kāpēc tie tur rodas (varbūt āderes vai kas cits). Tomēr pieļauju, ka visā tādā laukā jebkurā vietā iespējamas tādas kabatas - katru reizi citā vietā. Tātad viss klajums ir pakļauts tādam salam.
Kas attiecas uz uztraukšanos, tad runa jau na… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Es to būtu izdarījusi, bet jau tās kartes (es vēl ar maksimumiem uztaisīju) pāris stundas taisīju. Uz ātru roku gribēju pierādīt vienam krievam, ka jūras ietekme ir pārvērtēta (arī siltums augstajās A-Latvijas augstienēs ir vājāks kā tuvāk jūrai tieši reljefa dēļ). Jaunajā kartē gribētu citādāku krāsu iedalījumu un pilnīgi noteikti precīzākus grādus. Pagaidām man izskatās, ka nekur Latvijā nav tādas stabili siltas vietas. Un kā jau minēju, karte atspoguļo pēdējos gadsimtus, nevis mūsdienas! Bet kas ir bijis sen, var notikt atkal. Starp citu, 1993. septembris patiešām bija fenomenāls pēdējos gadsimtos un visā A-Eiropā. Bet no otras puses... A-Eiropā pat 19. gs novērojumi tika veikti ļoti nemākulīgi (nereti metālā būdās nebūt ne baltā krāsā vai vispār mājelēs, vai pat 9 m augstumā virs zemes).
Vispār, mani mērījumi uz zāles pērnajā oktobrī sakrīt ar LVĢMC rezultātiem - bija padsmit grādu sals!
Golfa straume jau pie Azoru salām pagriežas nost no Eiropas (skar tikai Ibēriju, taču Portugālē ir vēss, nevis silts, jo lielāka ietekme ir aukstajai Kanāriju straumei), kuru silda Ziemeļatlantijas straume, bet Latviju silda arī Norvēģijas straume, mazinot arktisko gaisa masu spēku. Interneta laikmetā ir nepiedodami nenoskaidrot, kā ir patiesībā. Starp citu, Golfa straume ir mūžīga, bet lūk Ziemeļatlantijas un Norvēģijas straumes gan mēdz pazust. Es par to, ka Golfa straume nav atbildīga par siltumu Eiropā. Savukārt siltums Eiropā pa lielam ir Zemes rotācijas dēļ, kas Z-puslodē nodrošina gaisa plūsmu rietumu-austrumu virzienā vidējos platuma grādos. Tikpat labi Atlantija var būt par 5 grādiem vēsāka, bet šeit nebūs A-Sibīrijas, jo uz R no mums ir okeāns, nevis lielākais kontinents pasaulē. Tas ir tik gaužām elementāri! Piemēram ASV A-krastam tuvumā tek īsteni tropiskie ūdeņi (patie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Būsim korekti pret visiem!
Sajutos patiesi aizskarta pēc šādiem tekstiem:
"uztraukties par to būtu visai muļķīgi. :))"
Ne tikai manāms, bet skaidrā tekstā norādīts, ka esmu muļķe.
"Es gan neilgojos pēc +/- 40 visā Latvijā."
Kāds šim tekstam sakars ar rakstu? Es neaicinu visus lasītājus izteikt savas vēlmes, bet padalīties ar informāciju, ko Raitis vispār neizdarīja, lai gan ir gana vecs un ir dzīvojis laukos, turklāt formāli siltajā Kurzemē.
Vispār, pašlaik ir tikai 2 varianti: rekordlielas salnas vai ilgstoša atrašanās zem inversijas, kad aukstas (aukstākas kā nereti decembrī) būs dienas, toties naktis bez sala.
Kā nu kuram. Naktis dzestras (Kaibalā +7 bija), rīti apmākušies un miglaini kā Veļu valstībā, pēcpusdienā skaidrojas ar izteiksmīgiem mākoņiem, no kuriem vietām pamatīgi nolīst. Gaiss dienās ciešami sasilst. Pēc gleznaina saulrieta iemirdzas zvaigžņotā debess un strauji atdziest. Visnotaļ dinamiski laikapstākļi. Protams, nav cunami, nav zemes atvēršanās, nav asteroīdu ietriekšanās, nav miljonu līķu kaudzes.
Rudens sākums tradicionāli ir ļoti aizņemts laiks, jo jāpaspēj novākt ražu, auglīgākajiem arī atvases uz skolu jāpoš.
Termometri uz ēku sienām arī Z pusē un koku paēnā rāda vairāk, jo siltums pa ēkām pārvietojas arī uz ēnas pusi, lai gan mazākā mērā, kā saulē. Bet ēkas sakarst progresējoši! Ar katru saulainu dienu arvien vairāk. Tāpēc rādījumi var pārsniegt visnotaļ labā Baltkrievijas meteonovērojumu tīkla datus. Atšķirībā no sala, kas ir izteikti lokāls, karstuma rekordi ir visai plaši. Ja neviena meteostacija Baltkrievijā nav reģistrējusi +40, tad 500%, ka Tu maldies ar saviem +44. Tuvākie +44 ir D-Krievijas stepēs reģistrēti!!!
Kāpēc Tu šeit raksti? Tu taču atrodies Rīgā - vissiltākajā vietā Latvijā! Tomēr Rīgas administratīvajās robežās -30 bijuši 2012., 2011., 2007., 1996., 1994. februāros, 2010., 2006. un 2003. janvāros. Vai nav zīmīgi, ka tieši šajā gadsimtā liels sals kļuvis biežāks kā silto ziemu periodā 1988.-1993. un 1997.-2002.? Un ko devusi formāli ļoti siltā ziema 2013./14., ja zeme daudzviet sasala teju rekordlielā dziļumā? Ko devusi pēdējā formāli ļoti siltā ziema, ja janvāris bija ļoti auksts? Es uzskatu, ka maiga ziema bija tikai 2014./15, bet visas pārējās pēdējos 7 gados bijušas postošas. Un nav ne mazāko iespēju, ka šī ziema būs maigāka par pēdējo.
Laikam es pavisam aplami sāku domu. Tātad mani vairāk interesē sala, salnu spēks visā Latvijā. Piemēram, kur ir visaukstākais maigā, ekstrēmi siltā ziemā? Piemēram, Rīgas vismaigākajā ziemā 1974./75., kad ne reizi netika fiksēti pat -10.0, Lie… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Puiši, es jau sākumā norādīju, kuriem ignorēt rakstu, jo zinu, ka ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj domāt ārpus ierastā. Raitis vispār ne pa tēmu ierakstījis. Šeit nav ne mazākā mājiena par cilvēku vēlmēm, bet gan apkopojums par reālo situāciju.
Bet "lightning" paskaidrošu sīkāk, jo vismaz attāli jaušama saprāta dzirksts. Aukstuma kabatas tāpēc ir kabatas, jo ir lokālas, bet kas tieši tās ir? Ja tie ir reljefa pazeminājumi, tad tur aukstums vienmēr plosās negantāk, tāpēc to esamība ir zināma un šaubas neraisa. Savukārt absolūti līdzenos un plašos laukos (arī tīrumos līdz horizontam) arī mēdz būt lokāli temperatūras pazeminājumi. Nezinu, kāpēc tie tur rodas (varbūt āderes vai kas cits). Tomēr pieļauju, ka visā tādā laukā jebkurā vietā iespējamas tādas kabatas - katru reizi citā vietā. Tātad viss klajums ir pakļauts tādam salam.
Kas attiecas uz uztraukšanos, tad runa jau na… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv