Oficiālā zinātne ANO līmenī apgalvo, ka mēs tuvojamies Venērai, kas ir klaji meli, ņemot vērā ūdens esamību mūsu atmosfērā. Ja reiz zinātnes virsotne neko nejēdz, tad kur nu LVĢMC, kas pie klimata iebāž antropogēno mikroklimatu. Un rakstu ir radījis prātā vājais Trallis, kura tekstus bez spaiņa spirtotā nesaprast.
Sausi fakti liecina, ka sasilšana no 1988. bija fenomenāla, taču tā ir beigusies un ir vērojama atdzišana. Oktobris fenomenāli atdziest - nav zināma analoga atdzišana vēsturē. Tāpēc novembra sasilšanu varētu izskaidrot ar oktobra atdzišanu. Abu mēnešu vidējā īpaši nav izmainījusies - viens uz otra rēķina dzīvo. Savukārt decembris nav sasilis, tikai kļuvis neparasti drudžains - no ekstremāla aukstuma (2002. un 2010.) uz ekstremālu siltumu. Agrāk tāds bija janvāris, bet kopumā pēdējos gados tas atdziest, tāpēc arī decembris mierīgi var atdzist. Februāris uzstājīgi atdzisa, bet tad panes… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Pašam jākalibrē. Ielejiet aukstu ūdeni kādā 1 l burkā vai krūzē, ieberiet ledu, samaisiet un iebāziet termometra sensoru! Kamēr ledus kusīs, jābūt 0,0 grādiem, bet visbiežāk ir nelielas atkāpes un uz silto pusi, nevis auksto. Nu un šo novirzi kaut kur pierakstiet, lai atņemtu, kad ikdienā nolasīsiet mērījumus! Reiz man bija absolūti precīzs, bet vīrs (nu jau bijušais) sapsihojās un trieca pret sienu no visa spēka. Neticami, bet termometrs izdzīvoja, tikai uzradās kļūda +0,4. :) Elektroniskajiem termometriem mēdz būt progresējoša novirze lielā salā. Piemēram, -30 grādos precīzāks būs spirta termometrs, nevis digitālais. Bet vasarā digitālajam var ticēt. Man nemelo pat +54 grādos. Es mēru tumši brūnas virsmas sasilšanu. Tā atšķiras pa gadiem un nav nemaz tik viegli dabūt virs +53. Ir jābūt ne tikai lielam karstumam ēnā (vai būdiņā - oficiālie grādi), bet izteikti skaidrai debesij, lai saules stari maksimāli sakarsētu. Interesanti pētīt saules spēku februārī, martā.
Pērn tieši šajos datumos bija tāds pats AC, tikai tas aptvēra vēl tālāku Arktiku, aizsniedzot pašu Z-polu. Un virs Krievijas Eiropas teritorijas arī bija ciklons, tomēr mums bija saulains un dikti auksts laiks. Nākamnedēļ mēs atradīsimies vairāk AC centrā, taču tas drīzāk draud ar inversijas miglu un zemajiem mākoņiem kā novembrī, decembrī. Šādu risku radīs salīdzinoši siltā gaisa masa. Tikai arktiskā gaisa masā AC vienmēr ir skaidrs. Tas, ko Jūs gribat, ir iespējams tikai ar AC virs Krievijas, Ukrainas stepēm un cikloniem no R - ne tuvāk par pašu Baltijas jūru. Tad ir silts un saulains. Grūtāk realizējams scenārijs, kad ir garš (no R uz A) AC uz D no LV. Nu tur Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, daļēji tuvākajos Krievijas apgabalos. Katrā gadījumā rudeņos jāatrodas AC perifērijā, lai neciestu no inversijas miglas. Tiklīdz pierims vējš, bet gaisa masa būs silta (pērn šajā laikā tā bija auksta, tāpēc bija skaidrs), debesi aizklās zemie mākoņi, migla no jūras.
Vistuvākais realitātei ir vējam pakļautais termometrs, tomēr arī viszemākais rādījums ir pārāk "silts", jo pat Siguldas ceļu stacija zem +5.0 rādīja un rāda. Tā nu tas ir, ka pat digitālie termometri pārsvarā rāda siltāku kā ir, tas pats pārsvarā bijis ar spirta termometriem. Lai gan man ir viens sens spirtinieks, kas rāda -1 no reālā. Visādi citādi es izmantoju tikai kalibrētus termometrus. Mani interesē patiesā situācija.
Man šķiet (pēc atmiņas), ka tieši rudenos lielā spiedienā līst. Vēl ziemā mēdz snigt, īpaši, ja virs milzīga AC izveidojas "augstais ciklons", kas nav redzams piezemes līmenī ne kartēs, ne barometros, tomēr augstāk ir ciklons un mākoņi, sniegs. Tādi cikloni atnes ekstremāli zemu temperatūru 850 hPa līmenī. Arī pēdējos gados, kopš vairumam ir pieejams Internets, ir bijušas tādas reizes. Kamēr ir mākoņi, piezemes grādi ir saudzīgāki par augšu, taču tiklīdz debess noskaidrojas, aukstums sasniedz augšas līmeni, bet pirmajā naktī atšķirība sasniedz -10..-15. Tieši šis mehānisms ir devis vairumu aukstuma rekordu - leģendāros -35..-45. Tātad pat ziemā cikloni nes aukstumu, ko parasti AC nemaz nespēj uzražot.
Skandināvijas AC ir ārkārtīgi izplatīta parādība (laika ziņā izplatītāka par tiešu Atlantijas ietekmi, kas ir drīzāk retums, tāpat Krievijas AC ir retāki), tikai dažkārt tas ir vairāk uz D, bet šoreiz aptver lielu daļu Arktikas. Patiesībā nav lielas nozīmes, kāds ciklons ir tāda AC perifērijā. Šāds laiks būtu īsta dienvidu ciklona dēļ, tāpat nirstošā arktiskā ciklona dēļ. Jebkurā gadījumā mēs atrastos ZA vēju varā. Problēmas sakne ir Skandināvijas AC. Lielākā daļa bargo ziemu ir saistīta ar šo veidojumu, tāpat kā vairums auksto vasaru, pavasaru, rudeņu.
Tuvākajās 2 nedēļās virs +10 redzami TIKAI šajā svētdienā. Bet tas ir fakts, ka, pateicoties šiem vējiem, lietiem un mākoņiem, diennakts vidējā ir augstāka, kāda būtu zem arktiskā AC (aptverot arktiskos ūdeņus). Tomēr miesiskās sajūtas neatpaliek no pērnā oktobra šausmām.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Oficiālā zinātne ANO līmenī apgalvo, ka mēs tuvojamies Venērai, kas ir klaji meli, ņemot vērā ūdens esamību mūsu atmosfērā. Ja reiz zinātnes virsotne neko nejēdz, tad kur nu LVĢMC, kas pie klimata iebāž antropogēno mikroklimatu. Un rakstu ir radījis prātā vājais Trallis, kura tekstus bez spaiņa spirtotā nesaprast.
Sausi fakti liecina, ka sasilšana no 1988. bija fenomenāla, taču tā ir beigusies un ir vērojama atdzišana. Oktobris fenomenāli atdziest - nav zināma analoga atdzišana vēsturē. Tāpēc novembra sasilšanu varētu izskaidrot ar oktobra atdzišanu. Abu mēnešu vidējā īpaši nav izmainījusies - viens uz otra rēķina dzīvo. Savukārt decembris nav sasilis, tikai kļuvis neparasti drudžains - no ekstremāla aukstuma (2002. un 2010.) uz ekstremālu siltumu. Agrāk tāds bija janvāris, bet kopumā pēdējos gados tas atdziest, tāpēc arī decembris mierīgi var atdzist. Februāris uzstājīgi atdzisa, bet tad panes… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Pašam jākalibrē. Ielejiet aukstu ūdeni kādā 1 l burkā vai krūzē, ieberiet ledu, samaisiet un iebāziet termometra sensoru! Kamēr ledus kusīs, jābūt 0,0 grādiem, bet visbiežāk ir nelielas atkāpes un uz silto pusi, nevis auksto. Nu un šo novirzi kaut kur pierakstiet, lai atņemtu, kad ikdienā nolasīsiet mērījumus! Reiz man bija absolūti precīzs, bet vīrs (nu jau bijušais) sapsihojās un trieca pret sienu no visa spēka. Neticami, bet termometrs izdzīvoja, tikai uzradās kļūda +0,4. :) Elektroniskajiem termometriem mēdz būt progresējoša novirze lielā salā. Piemēram, -30 grādos precīzāks būs spirta termometrs, nevis digitālais. Bet vasarā digitālajam var ticēt. Man nemelo pat +54 grādos. Es mēru tumši brūnas virsmas sasilšanu. Tā atšķiras pa gadiem un nav nemaz tik viegli dabūt virs +53. Ir jābūt ne tikai lielam karstumam ēnā (vai būdiņā - oficiālie grādi), bet izteikti skaidrai debesij, lai saules stari maksimāli sakarsētu. Interesanti pētīt saules spēku februārī, martā.
Pērn tieši šajos datumos bija tāds pats AC, tikai tas aptvēra vēl tālāku Arktiku, aizsniedzot pašu Z-polu. Un virs Krievijas Eiropas teritorijas arī bija ciklons, tomēr mums bija saulains un dikti auksts laiks. Nākamnedēļ mēs atradīsimies vairāk AC centrā, taču tas drīzāk draud ar inversijas miglu un zemajiem mākoņiem kā novembrī, decembrī. Šādu risku radīs salīdzinoši siltā gaisa masa. Tikai arktiskā gaisa masā AC vienmēr ir skaidrs. Tas, ko Jūs gribat, ir iespējams tikai ar AC virs Krievijas, Ukrainas stepēm un cikloniem no R - ne tuvāk par pašu Baltijas jūru. Tad ir silts un saulains. Grūtāk realizējams scenārijs, kad ir garš (no R uz A) AC uz D no LV. Nu tur Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, daļēji tuvākajos Krievijas apgabalos. Katrā gadījumā rudeņos jāatrodas AC perifērijā, lai neciestu no inversijas miglas. Tiklīdz pierims vējš, bet gaisa masa būs silta (pērn šajā laikā tā bija auksta, tāpēc bija skaidrs), debesi aizklās zemie mākoņi, migla no jūras.
Visu dienu atcerējos n-tās reizes janvārī, kad ir bijis siltāks kā šodien.
Vistuvākais realitātei ir vējam pakļautais termometrs, tomēr arī viszemākais rādījums ir pārāk "silts", jo pat Siguldas ceļu stacija zem +5.0 rādīja un rāda. Tā nu tas ir, ka pat digitālie termometri pārsvarā rāda siltāku kā ir, tas pats pārsvarā bijis ar spirta termometriem. Lai gan man ir viens sens spirtinieks, kas rāda -1 no reālā. Visādi citādi es izmantoju tikai kalibrētus termometrus. Mani interesē patiesā situācija.
Man šķiet (pēc atmiņas), ka tieši rudenos lielā spiedienā līst. Vēl ziemā mēdz snigt, īpaši, ja virs milzīga AC izveidojas "augstais ciklons", kas nav redzams piezemes līmenī ne kartēs, ne barometros, tomēr augstāk ir ciklons un mākoņi, sniegs. Tādi cikloni atnes ekstremāli zemu temperatūru 850 hPa līmenī. Arī pēdējos gados, kopš vairumam ir pieejams Internets, ir bijušas tādas reizes. Kamēr ir mākoņi, piezemes grādi ir saudzīgāki par augšu, taču tiklīdz debess noskaidrojas, aukstums sasniedz augšas līmeni, bet pirmajā naktī atšķirība sasniedz -10..-15. Tieši šis mehānisms ir devis vairumu aukstuma rekordu - leģendāros -35..-45. Tātad pat ziemā cikloni nes aukstumu, ko parasti AC nemaz nespēj uzražot.
Skandināvijas AC ir ārkārtīgi izplatīta parādība (laika ziņā izplatītāka par tiešu Atlantijas ietekmi, kas ir drīzāk retums, tāpat Krievijas AC ir retāki), tikai dažkārt tas ir vairāk uz D, bet šoreiz aptver lielu daļu Arktikas. Patiesībā nav lielas nozīmes, kāds ciklons ir tāda AC perifērijā. Šāds laiks būtu īsta dienvidu ciklona dēļ, tāpat nirstošā arktiskā ciklona dēļ. Jebkurā gadījumā mēs atrastos ZA vēju varā. Problēmas sakne ir Skandināvijas AC. Lielākā daļa bargo ziemu ir saistīta ar šo veidojumu, tāpat kā vairums auksto vasaru, pavasaru, rudeņu.
Tuvākajās 2 nedēļās virs +10 redzami TIKAI šajā svētdienā. Bet tas ir fakts, ka, pateicoties šiem vējiem, lietiem un mākoņiem, diennakts vidējā ir augstāka, kāda būtu zem arktiskā AC (aptverot arktiskos ūdeņus). Tomēr miesiskās sajūtas neatpaliek no pērnā oktobra šausmām.