Nu jā... pēc tādas snigšanas par Siguldu vari aizmirst.
Kopumā visvairāk laikam tiek pašai Daugavai! Gandrīz vai prasītos aizsūtīt turp kādu izmērīt. Bet bail jau, ka neielūst kaut vai krastā. Un sods par Daugavas ledus baudīšanu laikam vēl joprojām spēkā?
A šīs tur vairojas savā nodabā? Jo nu pirkt stādus kaut kā ne visai. Ta ne jau sev, bet gribas kādu pielauzt uz lielo priežu aizstāšanu ar pundurpriedēm, kas būtu tikpat izturīgas. Vot ja no sēklām varētu izaudzēt stādiņus, tad nudien izdotos. Krūmveida priedes atceros piekrastē, bet vot prātiņa nepietika aizdomāties, ka nav vietējā priede. :)
Man kaut kāds sen aizmirsts infantils meteo azarts aktivizējies. Esmu gatava i sniegā izvārtīties, i pašķūrēt ar lāpstu. Varbūt tās ir sekas satraucošajam kailsalam un gaidāmajam palielajam salam. Vispār, ja ne šie nokrišņi, mūs jau tagad mocītu nopietns sals. Gaisa masa taču ir riktīgi stindzinoša. A tālāk atkal spiediena augšana, vēju pierimšana un aidā - uz Dantes elles 9. apli! Mierīgi varam dabūt -30..-35. Nu ne Rīgā, bet vispār.
A varētu kāds no Pārdaugavas izlīst pagalmā un pabakstīt sniedziņu ar lineālu? Es jau lūgtu Saksiju, bet sievietēm tik vēlā stundā bīstami līst no mājām ārā. Šausmīgi moka ziņkāre, cik nu tā nokrišņu "desiņa" būs izmetusi pār R-Rīgu. Tagad jau lien uz A-Rīgu - tur LVĢMC vismaz aptuveni izmērīs.
Un ar trešo aci jāuzmanās, lai kāds vīrieškārtas pārstāvis neizrautu somiņu no rokām. Vispār, man ir reiz uzkritis paciets vai pasmags sniega gabals - apdullu kā muša. Bet vēl jau izbīlis - kas man tagad bliež pa galvu? :(((
Vēl sniega blāķi jau gāžas no jumtiem - bez visiem atkušņiem, jo pat svaigi siltināti jumti tomēr laiž siltumu. Pagaidām pārsvarā pārkārušies, nevis krīt (Aivars man stāstīja), bet vēl jau pieaugs, sasals, pievilksies ar ūdeni un tad gāzies, lai ar joni kādu labsirdīgu dvēseli aizrautu uz Viņsauli. Kad Rīgā nācies steberēt pa neizbrienamajām ietvēm, esmu virs galvas turējusi somiņu, taču tā palīdzētu vien asas un ļaunas lāstekas gadījumā, nevis 100-kilogramīga briesmoņa gadījumā. Kā atceros baisās ziemas 2009./10. un 2010./11., kājas slābas kļūst. Nu jau esmu tādā stāvoklī, ka ne galvu atgāzt, lai laicīgi ieraudzītu uzglūnošās briesmas, ne virtuozi noturēt līdzsvaru uz slidotavām visās Rīgas ielās. Viena neveikla nomaukšanās uz mutes vai muguras un tur tas posmainais sašķīst gabalos... Nē, uz Rīgu braukšu, kad zirgkastaņas sāks ziedēt. Agrāk nedrīkst - pārāk bīstami.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Es te tā domāju, kāpēc no jūras nenāk tik spēcīgi nokrišņi, kā no līča? Gandrīz nekad!
Nu jā... pēc tādas snigšanas par Siguldu vari aizmirst.
Kopumā visvairāk laikam tiek pašai Daugavai! Gandrīz vai prasītos aizsūtīt turp kādu izmērīt. Bet bail jau, ka neielūst kaut vai krastā. Un sods par Daugavas ledus baudīšanu laikam vēl joprojām spēkā?
A šīs tur vairojas savā nodabā? Jo nu pirkt stādus kaut kā ne visai. Ta ne jau sev, bet gribas kādu pielauzt uz lielo priežu aizstāšanu ar pundurpriedēm, kas būtu tikpat izturīgas. Vot ja no sēklām varētu izaudzēt stādiņus, tad nudien izdotos. Krūmveida priedes atceros piekrastē, bet vot prātiņa nepietika aizdomāties, ka nav vietējā priede. :)
Man kaut kāds sen aizmirsts infantils meteo azarts aktivizējies. Esmu gatava i sniegā izvārtīties, i pašķūrēt ar lāpstu. Varbūt tās ir sekas satraucošajam kailsalam un gaidāmajam palielajam salam. Vispār, ja ne šie nokrišņi, mūs jau tagad mocītu nopietns sals. Gaisa masa taču ir riktīgi stindzinoša. A tālāk atkal spiediena augšana, vēju pierimšana un aidā - uz Dantes elles 9. apli! Mierīgi varam dabūt -30..-35. Nu ne Rīgā, bet vispār.
A varētu kāds no Pārdaugavas izlīst pagalmā un pabakstīt sniedziņu ar lineālu? Es jau lūgtu Saksiju, bet sievietēm tik vēlā stundā bīstami līst no mājām ārā. Šausmīgi moka ziņkāre, cik nu tā nokrišņu "desiņa" būs izmetusi pār R-Rīgu. Tagad jau lien uz A-Rīgu - tur LVĢMC vismaz aptuveni izmērīs.
Un ar trešo aci jāuzmanās, lai kāds vīrieškārtas pārstāvis neizrautu somiņu no rokām. Vispār, man ir reiz uzkritis paciets vai pasmags sniega gabals - apdullu kā muša. Bet vēl jau izbīlis - kas man tagad bliež pa galvu? :(((
Vēl sniega blāķi jau gāžas no jumtiem - bez visiem atkušņiem, jo pat svaigi siltināti jumti tomēr laiž siltumu. Pagaidām pārsvarā pārkārušies, nevis krīt (Aivars man stāstīja), bet vēl jau pieaugs, sasals, pievilksies ar ūdeni un tad gāzies, lai ar joni kādu labsirdīgu dvēseli aizrautu uz Viņsauli. Kad Rīgā nācies steberēt pa neizbrienamajām ietvēm, esmu virs galvas turējusi somiņu, taču tā palīdzētu vien asas un ļaunas lāstekas gadījumā, nevis 100-kilogramīga briesmoņa gadījumā. Kā atceros baisās ziemas 2009./10. un 2010./11., kājas slābas kļūst. Nu jau esmu tādā stāvoklī, ka ne galvu atgāzt, lai laicīgi ieraudzītu uzglūnošās briesmas, ne virtuozi noturēt līdzsvaru uz slidotavām visās Rīgas ielās. Viena neveikla nomaukšanās uz mutes vai muguras un tur tas posmainais sašķīst gabalos... Nē, uz Rīgu braukšu, kad zirgkastaņas sāks ziedēt. Agrāk nedrīkst - pārāk bīstami.
Prieks par Tevi! Bet par Siguldu tāpat padomā!