Februāra noslēdzošajā nedēļā laika apstākļi vēlreiz atgādinās par pavasara tuvošanos. Virs centrāleiropas nedēļas lielāko daļu atradīsies augsta spiediena apgabals, daļēji ietekmējot laika apstākļus arī Latvijā. No Skandināvijas uz Krieviju gar mums virzīsies arī pāris cikloni, taču to nestie nokrišņi būs nelieli, turklāt tie galvenokārt skars valsts austrumus. Brīvdienās neliels lietus vai sniegs iespējams arī citviet. Kopējais nedēļas nokrišņu daudzums svārstās no 2 līdz 8 milimetriem.
Kopumā teritorijas lielākajā daļā darba nedēļas ietvaros gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, ik pa laikam uzspīdēs saule, valdošie būs mēreni stipri, pārsvarā ZR puses vēji, vienīgi nedēļas vidū vējš īslaicīgi iegriezīsies no DR. Naktīs gaisa temperatūra daudzviet pazemināsies zem nulles, taču pēcpusdienās gaiss iesils līdz +2 ... +9 grādiem.
Prognozes nedēļas izskaņai vēl ir mainīgas, taču ir visai liela iespēja, ka uz austrumiem no mums īslaicīgi ieplūdīs jūtami dzestrāks gaiss, tamdēļ naktīs uz piektdienu un sestdienu var sagaidīt arī mērenu salu, it īpaši valsts austrumos. Savukārt drīz vien no rietumiem jau atkal sagaidāma siltāka gaisa plūsma un nelieli nokrišņi.
Tabulā apkopotas svētdienas rītā ģenerētās maksimālās un minimālās gaisa temperatūras prognozes februāra izskaņai:
| 25.02. | 26.02. | 27.02. | 28.02. | 01.03. | |
|---|---|---|---|---|---|
| Nakts | -2 ... +3 | -2 ... +3 | -1 ... -8 | -1 ... +3 | -2 ... -10 |
| Diena | +3 ... +8 | +2 ... +7 | +3 ... +9 | +3 ... +8 | -1 ... +4 |
Starp pavasari un ziemu - ECMWF modeļa prognozētās temperatūras trešdien pēcpusdienā
un agrā piektdienas rītā (avots: weather.us)
Rīgā dienā MMD un temperatūra ap 0, sniegs nedaudz kusa un saruka līdz 1 cm, bet pagalmos daļēji pazuda pavisam... Dienā reizēm nedaudz sīki sniga.
Diena ar saules brīžiem un sniegputeņu brīžiem, kuri gan jūtamu pienesumu sniega segai nedeva. Temperatūra lāēnām pacēlās un tā arī palika karājamies ap nulli. Daļa no pagalma un arī daļa ielu pilsētā apledojušas, kušanas pazīmju nav.
Izklausās, ka Ādažu poligonā atkal mācības sākušās, ap pusdienlaiku bija tādas kanonādes, ka logu stikli vibrēja. Mulkari, Jums Saulkrastos puķupodi un desmaizes nebirst zemē, kad šitā bombardē?
Laiks Iecavā no rīta saulains -4 , pusdienlaikā apmācās , pastiprinājās DR vējš ,palika siltāks ap nulli tagad vējš norimis arī ap nulli .
Sestdiena, 2.03. Rīts skaidrs, min.t. -10,3°C. Rīta pusē saulains, pēc pusdienlaika pamazām apmācās, pēcpusdienā jau tumšs, krēslains. Brīžiem sniegs no gaisa stipru vēja brāzmu pavadībā, taču uz zemes praktiski nekas nepalika, nezinu, kur vējš to aizpūta. Vismaz nenokusa, jo t° mazliet zem nulles, pārsvarā -1...-2°C. Vakarā siltāks, tuvāk nullei, bet pēdējās stundās jau brīžiem pabāž degungalu arī virs sasalšanas punkta. Šobrīd apaļa 0°C, spiediens 752,5 mm.
Pie loga nelieli plusi un kut kas smidzinošs mirgo lejup no mākoņu klātajām debesīm.
*2.3.2019. Rīga. Neizteikta siltā fronte. Pārsvarā apmācies, tomēr starp gubu un neizteiktiem cb padebešiem pa laikam uzspīd saule. Dienas vidū ir dažas nelielas sniega- slapja sniega brāzmas. Kopumā pirms dažām dienām uzsnigušais 1cm sniegs dienā daļēji nokusa. DR vējš 2-5m/s, dažā brāzmā arī nedaudz stiprāks. Vakarā atkal apmācās. Gaisa temperatūra: plkst. 3:00-3; 9:00-2; 15:00+3; 21:00+2.
Marts jau sen ir sagaidīts laikapstākļos, bet vai sagaidīsim februāri? Diez vai... Diena saulaina un vējaina, no rīta viss piesalis, dienā vairs ne, bet sniega sen vairs nav Rigā.... Mežā un pļavās vēl vietām ir saglabājies, dažviet vēl visai daudz, bet tad dzili iekša jāiet. Vakarā arvien vairāk mākoņi un nakts sākumā ari neliels lietus līņāja...Visu laiku plusos, marta beigām der.
Šogad visas pazīmes rāda, ka nekas cits neatliks kā samierināties ar to, ka šī ziema būs īsāka par citām, un pavasaris par ziemu atpakaļ nepārvērtīsies. Vēl jau gan īslaicīgi ziemīgi pārsteigumi ir iespējami, bet, lai gan pašam nepatīk, ka viens ziemas mēnesis izkūpēja nebūtībā, es tagad jau vairāk alkstu ne pēc ziemas baltuma, bet pēc kārtīga siltuma... :)
Lai gan saprotu, ka diezin vai tik strauji siltāks kļūs un marts pēkšņi aprīļa grādus sāks dāvāt (par ko gan būtu ļoti priecīgs), lielu sniegu vairs negribu, jo tas atkal nozīmētu mežonīgu slapjumu, kurš tagad jau praktiski noskrējies (tiesa, tikai pilsētā, un arī ne visur, piemēram, dārza rajonā joprojām milzīgi okeāni uz/pie/gar remonta stadijā esošām ielām), un arī daļa dārza aizvien ūdenī mirkst... :(
Tāpēc es visvairāk gribētu ilgstošu saulainu un siltu, pavasarīgi anticiklonālu laiku, lai viss ūdens ātrāk pazūd. Bet visvairāk negribu vēsu/aukstu, slapju un tumšu laiku, bez saules un ar slapjdraņķiem. Kāds būs - redzēsim...
Šī ziema īsti nav īsāka par citām. Sākums novembra beigās, beigas februāra vidū. Pat pagājušā ziema bija īsāka, nemaz nerunājot par daudzām citām. Un tīri subjektīvi šī ziema bija diezgan sniegota. Un kas labāk - neziemas decembris vai februāris?
Abi slikti :). Vispār ši ziema bija diezgan normāla, tikai pa ātru beidzās. Bet vēl nav zvanīts, laika līdz īstam pavasarim daudz, vēl viss kas var gadīties.
Labāk ir ziema no decembra sākuma līdz februāra beigām! :)
Mans variants -no novembra beigām līdz marta beigām. Ar pāreju uz ziemu, kas ilgst daļu no oktobra un novembra; savukārt pāreja uz pavasari -marta beigas, aprīlis. un nekādu ilgstošu ķēpāšanos ar slapjdraņķiem, dubļiem un puņķiem!
Arī pret šādu versiju nekādu iebildumu! :))
Neziemas decembris parasti dod vairāk mitruma zemei, tātad noteikti labāk kā neziemas februāris, kas tikai bojā ceļus un augu saknes ar tam tipisko atkušanu/piesalšanu.
Toties neziemas februāris ir pasargājis Latviju no plūdiem un paliem šopavasar, jo praktiski viss sniegs un ledus jau nokusis. Daugavā, Lielupē ledus nebūs jāspridzina. Novērtējam to, kas mums ir!
Pali nav tas pats, kas plūdi, un ne vienmēr pali pārvēršas plūdos. Toties īsti Daugavas pali dod iespēju saražot daudz vairāk lētas, tīras elektroenerģijas nekā ikdienā, kas šoreiz ies garām, līdz ar to nāksies maksāt dārgāk par elektrību.
Elektrības ražošanu vairāk ietekmē kopējais nokrišņu daudzums, Nav jau būtiski vai Daugavas baseinā nokrišņi izkrīt sniega vai lietus veidā, tāpat tas ūdens izplūdīs caur turbīnām. Silta atkušņaina, lietaina ziema ar daudz nokrišņiem var dot vairāk elektrības nekā barga ar maz nokrišņiem.
Es nerunāju par ziemām ar dažādu nokrišņu daudzumu, tas jau ir cits jautājums. Runa iet par aizvadīto ziemu un tajā uzkrāto sniegu. Liels daudzums nokrišņu, kad pastāvīgi ir augsts ūdens līmenis, bez šaubām, dos vairāk enerģijas nekā sausā laikā, taču, ja sniegs nokūst lēnām un nekādu palu nav, ūdens vienkārši izplūst cauri ikdienas režīmā, bet palu laikā turbīnas darbojas daudz efektīvāk un spēj saražot daudz vairāk elektroenerģijas. Lietderības koeficients šādā gadījumā ir daudz augstāks. Sīka tērcīte ilgā laika posmā var izpludināt cauri līdzvērtīgu ūdens daudzumu nekā varena straume neilgā laikā, taču nespēj paveikt līdzvērtīgu derīgā darba apjomu.
Palu trūkums ir gandrīz vai vienīgais šādas siltas ziemas ar lēnu pavasara nākšanu mīnuss. Iet garām Latvijas mazo un straujo upju laivošanas prieki. Upju ekoloģiskajam stāvoklim arī lieli plūdi ar masīvu ledus iešanu nāk par labu, jo iztīra krastus no krūmiem, gultni no ūdensaugu saknēm samazinot aizaugšanu vasarā.
Balsotu viennozimīgi par Aglima variantu- ziema -no novembra beigām līdz marta beigām, vai vismaz no decemba sākuma līdz marta vidum.... Diemžēl pēdejos dažos gadu desmitos tādas ziemas ir arkārtejs retums...
Andreijam īsa atmiņa. Pirms gada sals un sniegs noturējās līdz aprīļa beigām. Pirms domā līdzi..
Kur tad noturējās sals un sniegs gadu atpakaļ līdz aprīļa beigām?!? Par ko iet runa, ja gadu atpakaļ jau Aprīļa vidū bija stabili +20 ar kaut ko grādi, bet Latgalē Aprīļa pēdējā dienā bija jau +25 +26 grādi. Citēju: ''pirms domā līdzi..''. Ja kas, nakts salnas neskaitās !
Tieši tā, pagajušajā gadā bija reti silts aprīlis! Mārča droši vien sajauca gadus, jo dažus gadus atpakaļ tiešām sniegs aprīlī ilgi noturējās. Konkrētu gadu neatceros, jo pierakstus neveicu.
Runa laikam iet par 2013. gada aprīli, kad 9 datumā Rīgā vēl bija 13cm, Alūksnē 70cm, Sigulda 62cm, Zosenos 60, cm bieza sniega sega, savukart meteoroloģiskais pavasaris sākas 11. aprīli un 18. aprīli jau Rīgā pirmie +19 grādi...
Acīmredzot, jo tas gads man ilgi atmiņā paliks. Tomēr nevar feikot, ka pagājušā gada aprīlī sniegs un sals līdz beigām turējies, ja kaut kas līdzīgs bijis vien pirms 5 gadiem...
Jā, man te ir galerija no 2013. gada 8. aprīļa... Zantē, 20cm uz zemes sniega. meteodiena.wordpress.com
Bet šitāds Rīgā bija 10. maijs 2017. gadā... meteodiena.wordpress.com
Tas atkal bija 7. aprīlis tai pašā 2013. gadā- Zantē, Kurzemes A daļā... meteodiena.wordpress.com
Līdz aprīļa beigām?! :D Pirms raksti, padomā!
Toties pagājuša sezona ziemai decembriī un liela daļa janvāra valdija totāla neziema, aukstums atnāca tikai februāra otŗā pusē un marta sākumā.... tad kur tad bija ziema visas sezonas garumā? Jā, šogad ziema ir vēl siltāka kopuma... Kuram tad īsa atmiņa?
Tādas ziemas masveidā pēdējoreiz bija Mazajā leduslaikmetā. Jaunākos laikos mūsu klimatā dominē mērenas ziemas ar atkušņiem. Reizēm gadās vairāki gadi pēc kārtas ar aukstām ziemām, bet tas ir izņēmums nevis norma.
Ja kāds no pasaules lielajiem vulkāniem izdomātu eksplodēt tad gan mēs varētu dabūt ziemu no oktobra līdz maijam un pa kādam cīruļputenim jūlijā.
Tādu scenāriju gan neatbalstu. Negribu garu ziemu uz vasaras rēķina. Uz tradicionāli tumšā un slapjā (pārsvarā) novembra rēķina - OK, bet vulkāniskās ziemas gan nav manā gaumē. :)
Un arī Maundera minimuma jeb ilgstoša cikla ar pazeminātu Saules aktivitāti, kas tieši izraisīja Mazo ledus laikmetu, atgriešanās nebūtu labākais risinājums. Vienīgi uz kādu laiku atkristu globālās sasilšanas histērija. :)
Lai gan, tieši par Saules aktivitāti runājot, ir zinātnieki, kas kā visai ticamu uzskata jauna minimuma rašanos tuvākajā nākotnē. Uz to norādot Saules uzvedība pēdējo gadu desmitu laikā. Tomēr pagaidām tās ir tikai runas un teorijas... :)
Kādreiz bija ziemas ar atkušņiem, bet tagad pēdējos 30 g ir ziemas ar nokūšniem kas ilgst bieži nedēlam ilgi un izkrīt pat veseli ziemas meneši... Ziemas strauji sasila 90-tajos un tā ari palika, kaut gan ir ari nelielas atkāpes aukstuma virzienā it ka, bet pagaidām pārak mazas.... Spriežot pēc statistikas varbūt vidēja kopēja temperatūra ari nav tik drastiski atšķirīga, bet tieši atkušņi palika agresivaki un garāki ka ari neziemas un bezsniega periodi... Agrāk atkušni bija maigāki, līdz ar to sniegs visbiežāk nenokusa pavisam. Piemērs- šī gada janvāris, kas bija ar daudziem atkušņiem, tomēr stabila sniega sega noturējas un pat pieauga meneša gaitā, vispār šīs decembris un janvaris bija tuvu agrako laiku ziemam un kopumā preciza vidēja norma, bet nu visu sabojāja neziemas februaris ar 4 gradiem virs normas, lidz ar to ziema atkal silta...
Te nu nevaru nepiekrist, jo sevišķi par to, ka agrāk ziemas bija ar ATkušņiem, bet tagad bieži vien nevis pakūst, bet nokūst viss. Atceros 80. gadus, kad dažās ziemās pat atkušņi bija retums, bet kaut kas tamlīdzīgs kā februārī bija ārkārtīgi reti. Vismaz manā pusē, Rīgā un Kurzemē varbūt bija savādāk...