priecājies, ka Tev vismaz vēl ir siltumnīca... daudziem tās atņēmis sniega svars

pirmā baigi laba

izlasi kārtīgi - rakstīju, ka novērojums tika veikts atkušņa sākumā, tātad ap 27.feb gar amatas krastiem, ap 5.6. martu gar braslu. Protams nekorekti izteicos, par to, ka upju krastus skauj meži - tā viennozīmīgi nevar teikt, bet galvenā doma bija tāda, ka gan uz klaja lauka, gan mežā sniegs bija irdens (jo termins "pufīgs" acīmredzot tiek nepareizi saprasts), tajā bija tīri viegli iegrimt, arī dzīvniekiem, spriežot pēc to atstātajām pēdām. vidējais segas biezums minētajā rajonā un laikā nepārsniedza apmēram 30cm, nedomāju, ka Daugavas vai Gaujas baseinos mūsu pusē situācija varētu būt krasi atsķirīga.

Katrā ziņā, lai nebūtu jāfilosofē par to, kas ir pufīgs, vai par kādu virtuālu vai nebūt ne virtuālu pasauli rakstu, aicinu pašam doties pie dabas, izdarīt savus novērojumus. Tas, ka kaut kur sniegs sapūsts pie žogiem tā, ka var pāri kāpt, mazliet izklausās pēc urbanizetas vides apraksta, kas parasti neliecina par situāciju ārpus pilsētas

sablīvēts ir tikai tur, kur cilvēki staigā... neilgu laiku atpakaļ (atkušņa sākumā) pabradāju pa vidzemes mežiem, gar Braslu... tāds pats mīksts, pufīgs vien ir, ar nelielu ledus slāni pa virsu, pa kuru var staigāt, bet katrs 10-tais solis grimst iekšā, pēc paniem novērojumiem - sniega ir maz un tā ūdens potenciāls neicīgs