Andrej, esi cilvēks un iesēdies vilcienā uz Siguldu! Tur visu dienu snieg un pēdējā iespēja izbaudīt sniedziņu. Perspektīvā nebeidzami AC, tāpēc nekāda sniega Rīgā nebūs.... šogad.
A kurš mēra māju pagalmos? Vot kurš tieši ko tādu minējis? Kad es rakstu, domāju tikai dabisko vidi, jo ar to mākslīgo var beigt LU bot. dārza palmu mājā pie radiatora. Sniega sega no apakšas kūst visā pasaulē, mazākā mērā tikai galējos ziemeļos, kur tuvu virszemei mūžīgais sasalums. Vietās, kur vasarā atkūst līdz pat 3 m, tas pats siltums kausē daļu sniega, taču sals ir tik liels, ka plānajai sniega segai iziet cauri un to zemīti no jauna sasaldē. Ja Rīgā būtu bijuši vien 5 cm sniega, pietiktu ar nelielu salu, lai nekas nekur nekustu. Bet jo biezāka sega, jo lielāks zemes spēks. Tāpēc pēc bargām, bet sniegotām ziemām augi pavasarī ātri pamostas. Savukārt 2014. pavasarī veģetācija ļoti lēni modās, lai gan ziema formāli bija ļoti silta un īsa. Tak kailsals pamatīgi apsaldēja saknes, atdzesēja zemi ekstremāli dziļi. Un man derdzas, ka atkal kailsals draud.
Sniegs vienmēr kūst no apakšas. 2010. janvārī, kas bija 2. visaukstākais pēckara gados, arī sniega sega kusa no apakšas, lai gan pirms sniega zeme pamatīgi sasala. Nedzīvojam jau mūžīgajā sasalumā, kur zeme auksta. Tā vienmēr ir silta un jo biezāka sniega sega, jo ātrāk atkūst no zemes dziļuma.
Koki un ceļi apsniguši. Ak tad pie Cēsīm vēl vairāk? Lai jau tiek dabai, jo tāpat novembra pēdējā nedēļa rādās ziemīga. Neizskatās, ka nākamā nedēļa spēs nokausēt visu sniegu. Kopumā lielākajā daļā LV izskatās pēc kārtējā kailsala pēc nākamās nedēļas.
A Siguldā ir migla, vai tomēr snieg? Ceļu stacija ilgstoši ziņo par snigšanu, webkamerās redzamība kā miglā vai intensīvos nokrišņos. Vai tiešām līča efekts, ko radari nerāda?
Britu salās ir zaļas ziemas, jo daudz lapkoku ir zaļi gan decembrī, gan janvārī. Savukārt, pelēkbrūns bezsniega slapjums ir tipiska Latvijas ziema. Nē nu nopietni. Vai tiešām neviens meteolapietis nav lasījis kaut vai zaļo LPSR enciklopēdiju? Es par to zaļo enciklopēdiju sēriju, kur 12 grāmatas pēc alfabēta, bet 5.1 ir veltīta LPSR. Tur pat par A-LV rakstīts viens vienīgs slapjums, lai gan grāmata izdota 1984. gadā, tātad runa ir par laikmetu pirms ziemu sasilšanas. Un Līvāni pilnīgi objektīvi ne tuvu nav tā bargākā vieta LV, tāpēc gaidīt nez kādu Irkutskas ziemu ir naivi. Atkušņi vismazāk skar augstienes virs 200 m, jo tur vienkārši ir aukstāks un nereti lietus vietā snieg.
Pagaidām prognozes liecina par ļoti garu ziemu A-LV. Diez vai viss decembris būs plusos, a pēc tam līdz aprīļa vidum īsta ziema. Galvoju, ka Jūs pats kalendārajā pavasarī pamanīsieties pažēloties reizes 50, jo pava… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Man bija. Visi meteolapieši vadās pēc saviem loga vai pagultes termometriem. Un tas nav nemaz tik slikti, salīdzinot ar mērīšanu uz LU jumta, kur kaijas lido. Vispār, tā nav meteoroloģija - mērīt uz ēkas jumta, turklāt tādā augstumā virs zemes. Tik siltu nakšu (kā redzams pēc SYNOP koda 26422) nav nekur Rīgā, vismaz ne cilvēku līmenī. Tomēr plusi Rīgu aplaimoja teju visu nedēļu.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Andrej, esi cilvēks un iesēdies vilcienā uz Siguldu! Tur visu dienu snieg un pēdējā iespēja izbaudīt sniedziņu. Perspektīvā nebeidzami AC, tāpēc nekāda sniega Rīgā nebūs.... šogad.
A kurš mēra māju pagalmos? Vot kurš tieši ko tādu minējis? Kad es rakstu, domāju tikai dabisko vidi, jo ar to mākslīgo var beigt LU bot. dārza palmu mājā pie radiatora. Sniega sega no apakšas kūst visā pasaulē, mazākā mērā tikai galējos ziemeļos, kur tuvu virszemei mūžīgais sasalums. Vietās, kur vasarā atkūst līdz pat 3 m, tas pats siltums kausē daļu sniega, taču sals ir tik liels, ka plānajai sniega segai iziet cauri un to zemīti no jauna sasaldē. Ja Rīgā būtu bijuši vien 5 cm sniega, pietiktu ar nelielu salu, lai nekas nekur nekustu. Bet jo biezāka sega, jo lielāks zemes spēks. Tāpēc pēc bargām, bet sniegotām ziemām augi pavasarī ātri pamostas. Savukārt 2014. pavasarī veģetācija ļoti lēni modās, lai gan ziema formāli bija ļoti silta un īsa. Tak kailsals pamatīgi apsaldēja saknes, atdzesēja zemi ekstremāli dziļi. Un man derdzas, ka atkal kailsals draud.
Sniegs vienmēr kūst no apakšas. 2010. janvārī, kas bija 2. visaukstākais pēckara gados, arī sniega sega kusa no apakšas, lai gan pirms sniega zeme pamatīgi sasala. Nedzīvojam jau mūžīgajā sasalumā, kur zeme auksta. Tā vienmēr ir silta un jo biezāka sniega sega, jo ātrāk atkūst no zemes dziļuma.
Koki un ceļi apsniguši. Ak tad pie Cēsīm vēl vairāk? Lai jau tiek dabai, jo tāpat novembra pēdējā nedēļa rādās ziemīga. Neizskatās, ka nākamā nedēļa spēs nokausēt visu sniegu. Kopumā lielākajā daļā LV izskatās pēc kārtējā kailsala pēc nākamās nedēļas.
A Siguldā ir migla, vai tomēr snieg? Ceļu stacija ilgstoši ziņo par snigšanu, webkamerās redzamība kā miglā vai intensīvos nokrišņos. Vai tiešām līča efekts, ko radari nerāda?
Britu salās ir zaļas ziemas, jo daudz lapkoku ir zaļi gan decembrī, gan janvārī. Savukārt, pelēkbrūns bezsniega slapjums ir tipiska Latvijas ziema. Nē nu nopietni. Vai tiešām neviens meteolapietis nav lasījis kaut vai zaļo LPSR enciklopēdiju? Es par to zaļo enciklopēdiju sēriju, kur 12 grāmatas pēc alfabēta, bet 5.1 ir veltīta LPSR. Tur pat par A-LV rakstīts viens vienīgs slapjums, lai gan grāmata izdota 1984. gadā, tātad runa ir par laikmetu pirms ziemu sasilšanas. Un Līvāni pilnīgi objektīvi ne tuvu nav tā bargākā vieta LV, tāpēc gaidīt nez kādu Irkutskas ziemu ir naivi. Atkušņi vismazāk skar augstienes virs 200 m, jo tur vienkārši ir aukstāks un nereti lietus vietā snieg.
Pagaidām prognozes liecina par ļoti garu ziemu A-LV. Diez vai viss decembris būs plusos, a pēc tam līdz aprīļa vidum īsta ziema. Galvoju, ka Jūs pats kalendārajā pavasarī pamanīsieties pažēloties reizes 50, jo pava… Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Man bija. Visi meteolapieši vadās pēc saviem loga vai pagultes termometriem. Un tas nav nemaz tik slikti, salīdzinot ar mērīšanu uz LU jumta, kur kaijas lido. Vispār, tā nav meteoroloģija - mērīt uz ēkas jumta, turklāt tādā augstumā virs zemes. Tik siltu nakšu (kā redzams pēc SYNOP koda 26422) nav nekur Rīgā, vismaz ne cilvēku līmenī. Tomēr plusi Rīgu aplaimoja teju visu nedēļu.
+1 Rīgā bija gandrīz katru dienu šonedēļ.