Nu drausmas! Rīgā gan bija OK. Tātad Latgale un Sēlija ir viena dikti drūma vieta, jo Kurzeme siltā krietni biežāk bauda sauli, bet Ventspils un Liepāja ir LV saulainākās pilsētas.
Viss atkarīgs no cikloniem, jo pietiek tiem pietiekošā daudzumā rasties un slīdēt pāri gigantiskā Krievijas AC muguriņai, kā mums teju rekordsiltums garantēts. Bez tā AC uz DA mums neredzēt tādu siltumu, jo cikloni ienirtu tajā virzienā, atklājot mūs to aukstajām pēcpusēm. Bet jo mazāk ciklonu, jo vairāk tas AC varēs pacelties uz Z, iegrūžot mums aukstumu no A. Pagaidām lielāks risks ir dabūt kailsalu, nevis maigo siltumu. Z-Atlantija tāda kūtra uz tiem cikloniem. Abas oscilācijas (arktiskā un Z-Atlantijas) mums par sliktu.
Februārī arī bija applūdušas pļavas tieši Jūsu pusē. Kā šodien atceros. Manuprāt, lauciniekiem ir jāsamierinās, ka ūdens trūkums būs vienmēr, jo izcirstie meži vairs nespēj saturēt ūdeni un tas aiztek, lai cik daudz nolītu. Pēdējos mēnešos Siguldas novadā ir bijis pietiekoši daudz nokrišņu, bet vēl joprojām kādam sausums. Visā Vidzemē to nokrišņu pēc klimata ir 2 reizes vairāk kā vajag. A pēdējos 2 gados tāpat ir izkritis vairāk par 50% no klimata normas.
Novembra vidus NAV ziema, vismaz ne Latvijas vidienē. Es jau minēju, ka subtropos (Melnās jūras A-piekrastē ir mitrie subtropi, kas ir vismaigākie no visiem, ASV musonu subtropos ziemas mēdz pat bargākas kā Pilsrundālē) mēdz būt arī sals, ko Jūs nez kāpēc par subarktiku saucat. Turklāt ir jēdziens "subarktiskais", taču subarktikas gan nav. Es vienkārši nesaprotu, KĀPĒC ir tā jāpārspīlē, kāpēc ikdienišķais jāpasniedz kā kaut kas eksotisks?
Starp citu, 3 gadi neliecina par kādas vietas klimatu. Cilvēks, kas nodzīvojis LV no 1984. novembra līdz 1987. augustam, uzskatītu, ka šeit nav vasaru, bet ziemas ir ļoti bargas. Taču nodzīvojis no 1988. maija līdz 1992. septembrim, uzskatītu, ka ziemu šeit nav un vasaras ir tā neko. Kā gan cilvēki var spriest par svešas vietas klimatu, ja, pat visu mūžu nodzīvojot, tā arī nesaprot, kāds ir dzimtās vietas klimats? Šī problēma ir daudziem. Ja … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nu, 1998. gadā viss novembris bija arktisks. Arktika jau nav tikai kontinentālie reģioni, bet arī jūras klimats, tāpēc tas novembris mierīgi atbilda kādām salām vai piekrastei Arktikā.
Savukārt tos subtropus Jūs gan pārāk viegli piedēvējat. Pat mērenajā klimatā tādi grādi mierīgi mēdz būt jebkurā kalendārās ziemas datumā. Manuprāt, tas viss no garlaicības. Tad tropus piedēvē drēgnajai Latvijai, tad visādus citādus nosaukumus. Bet tas ir slikti, jo šāda pārspīlēšana no meteo entuziastu puses maitā parastās tautas redzējumu uz notiekošo. Parastu vasaras siltuma vilni vairums nosauc par nez kādu tropisko karstumu, lai gan +25..+30 ir tipiski grādi mērenajā klimatā, piemēram Francijā (vidus un Z-daļā), Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Ukrainā, Krievijā (pat ne D-daļā).
Latvijā no sen seniem laikiem vistumšākais ir decembris, nevis novembris. Pat ja ir skaidrs laiks, dienas garums ir tik niecīgs, ka tāpat tumsa valda.
A gaidīt ziemu novembrī pilsētā, kurā mēneša vidējā ir ap +3 (šajā gadsimtā), ir, maigi sakot, bērnišķīgi naivi.
Meteolapa.lv izmanto sīkdatnes, lai personalizētu lapas saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo tīklu iespējas un analizētu apmeklētāju plūsmu.
Uzzināt vairāk.
Vai drīkstam izmantot Tavus datus, lai personalizētu reklāmas?
Vai drīkstam izmantot Tavus anonimizētus datus, lai palīdzētu mums sekot apmeklētāju plūsmai?
Nu drausmas! Rīgā gan bija OK. Tātad Latgale un Sēlija ir viena dikti drūma vieta, jo Kurzeme siltā krietni biežāk bauda sauli, bet Ventspils un Liepāja ir LV saulainākās pilsētas.
Viss atkarīgs no cikloniem, jo pietiek tiem pietiekošā daudzumā rasties un slīdēt pāri gigantiskā Krievijas AC muguriņai, kā mums teju rekordsiltums garantēts. Bez tā AC uz DA mums neredzēt tādu siltumu, jo cikloni ienirtu tajā virzienā, atklājot mūs to aukstajām pēcpusēm. Bet jo mazāk ciklonu, jo vairāk tas AC varēs pacelties uz Z, iegrūžot mums aukstumu no A. Pagaidām lielāks risks ir dabūt kailsalu, nevis maigo siltumu. Z-Atlantija tāda kūtra uz tiem cikloniem. Abas oscilācijas (arktiskā un Z-Atlantijas) mums par sliktu.
Februārī arī bija applūdušas pļavas tieši Jūsu pusē. Kā šodien atceros. Manuprāt, lauciniekiem ir jāsamierinās, ka ūdens trūkums būs vienmēr, jo izcirstie meži vairs nespēj saturēt ūdeni un tas aiztek, lai cik daudz nolītu. Pēdējos mēnešos Siguldas novadā ir bijis pietiekoši daudz nokrišņu, bet vēl joprojām kādam sausums. Visā Vidzemē to nokrišņu pēc klimata ir 2 reizes vairāk kā vajag. A pēdējos 2 gados tāpat ir izkritis vairāk par 50% no klimata normas.
Nez vai Līvānos jau spīd saule? Daugavpilī spīd. Kārtējo reizi pierādās, ka jo siltāks, jo saulaināks laiks gada aukstajā pusē.
Novembra vidus NAV ziema, vismaz ne Latvijas vidienē. Es jau minēju, ka subtropos (Melnās jūras A-piekrastē ir mitrie subtropi, kas ir vismaigākie no visiem, ASV musonu subtropos ziemas mēdz pat bargākas kā Pilsrundālē) mēdz būt arī sals, ko Jūs nez kāpēc par subarktiku saucat. Turklāt ir jēdziens "subarktiskais", taču subarktikas gan nav. Es vienkārši nesaprotu, KĀPĒC ir tā jāpārspīlē, kāpēc ikdienišķais jāpasniedz kā kaut kas eksotisks?
Starp citu, 3 gadi neliecina par kādas vietas klimatu. Cilvēks, kas nodzīvojis LV no 1984. novembra līdz 1987. augustam, uzskatītu, ka šeit nav vasaru, bet ziemas ir ļoti bargas. Taču nodzīvojis no 1988. maija līdz 1992. septembrim, uzskatītu, ka ziemu šeit nav un vasaras ir tā neko. Kā gan cilvēki var spriest par svešas vietas klimatu, ja, pat visu mūžu nodzīvojot, tā arī nesaprot, kāds ir dzimtās vietas klimats? Šī problēma ir daudziem. Ja … Lasīt vairāk: novitusi.meteolapa.lv
Nu, 1998. gadā viss novembris bija arktisks. Arktika jau nav tikai kontinentālie reģioni, bet arī jūras klimats, tāpēc tas novembris mierīgi atbilda kādām salām vai piekrastei Arktikā.
Savukārt tos subtropus Jūs gan pārāk viegli piedēvējat. Pat mērenajā klimatā tādi grādi mierīgi mēdz būt jebkurā kalendārās ziemas datumā. Manuprāt, tas viss no garlaicības. Tad tropus piedēvē drēgnajai Latvijai, tad visādus citādus nosaukumus. Bet tas ir slikti, jo šāda pārspīlēšana no meteo entuziastu puses maitā parastās tautas redzējumu uz notiekošo. Parastu vasaras siltuma vilni vairums nosauc par nez kādu tropisko karstumu, lai gan +25..+30 ir tipiski grādi mērenajā klimatā, piemēram Francijā (vidus un Z-daļā), Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Ukrainā, Krievijā (pat ne D-daļā).
R-Kurzemē +9 pat naktī pēc +10 vakarā. Taisni vai skriešus gribas aizskriet, lai atvadītos no rudens.
Latvijā no sen seniem laikiem vistumšākais ir decembris, nevis novembris. Pat ja ir skaidrs laiks, dienas garums ir tik niecīgs, ka tāpat tumsa valda.
A gaidīt ziemu novembrī pilsētā, kurā mēneša vidējā ir ap +3 (šajā gadsimtā), ir, maigi sakot, bērnišķīgi naivi.