Zalkša pusdienas
Fotogrāfēts 3. jūlijā pie Kaļķugravas avotu dzirnavu ezeriņa. PERSONĀM AR VĀJIEM NERVIEM LŪDZU NESKATĪTIES!
Attēls #1:
Fotogrāfēts 3. jūlijā pie Kaļķugravas avotu dzirnavu ezeriņa. PERSONĀM AR VĀJIEM NERVIEM LŪDZU NESKATĪTIES!
Par lielu tās pusdienas, nelien iekšā... ;)
Cik interesanti! Bet galu galā viņš tam milzīgajam krupim uzmaucās virsū vai arī palika bešā....
p.s. Allažu apkārtnē ir gadījies būt, šķiet arī šajā gravā (jeb ir vēl cita grava ar avotiem?), arī pie Linezera un tuvākajām kritenēm :)
Diemžēl tik ilgi šo procesu novērot neizdevās (tajā pusē biju darba darīšanās, ko apvienoju ar pusdienu maizes apēšanu "pie dabas krūts"). Iekāpu ezeriņā paslapināt kājas un ārā nākot gandrīz uzkāpu čūskai virsū. Tā kā man līdzi gandrīz vienmēr ir fotoaparāts, tad šo mirkli iemūžināju. Vakarā mājās braucot (ap 18.00) speciāli piebraucu apskatīt notikuma vietu, ne zalkša, ne viņa pusdienu tur vairs nebija.
P.s. Ja ir būts Allažos, tad jau nu pie Kaļkugravas avotiem - noteikti :).
Arī zalktim vajag paēst. Nekāds briesmīgais skats jau nav, vienkārši dabā tam jānotiek. :) Vidzeme, manuprāt, visur skaista un arī citur Latvijā, protams. Bet saka jau, ka vislabāk vienmēr tur, kur mūsu nav, tāpēc jābauda skaistais arī uz vietas - patlaban man Rīgā, kur dziesmu svētki (tiesa, kādā daļā pasākumu "parastie" cilvēki iekļūt navar; dzirdējāt jau to biļešu pārdošanas tempus)...