Slēpt attēlu

Fragments no dienasgrāmatas ''Naturalists Padomju armijā''.

25. jūnijā. Peldēties Kaspijas jūrā, kad gaisa temperatūra ir tuvu 40 grādiem, ir ļoti patīkami. Bet pie Baku pilsētas jūrā var peldēties tikai līdz pusdienai- kamēr vēl nav sākusi pūst jūras brīze. Pēcpusdienā tā atnes no jūras naftas kārtiņu, kura drīz vien sabiezē brūnā plēvē. Arī tad, kad nepūš jūras vējš, jāuzmanās lai klāt nepielīp kāds sabiezējis naftas kunkulis, kas brīvi peld ūdenī.

Tā mēs šajā svētdienas priekšpusdienā priecīgi nostājamies ierindā un soļojam uz jūru. Laiks ir ļoti jauks: ap 30 grādu karsts. Pūš lēns vējiņš no krasta. Parasti peldēšanās ilgst kādu stundu, bet šoreiz jau pēc 10 minūtēm dežurants sāk saukt lai beidz peldēties un stājas ierindā. Esam lielā nesaprašanā un neklausam komandai. Tad es pēkšņi ievēroju zemu pie apvāršņa pelēki dzeltenu joslu, kas lēnām kāpj augstāk. Nu es saprotu, ka tuvojas smilšu vētra un lienu no ūdens ārā. Tomēr lielākā daļa turpina peldēties un pēdējie ierindā nostājas, kad smilšu vētra ir klāt. Ierinda vētras brāzienos līgojas un slapjie ķermeņi acumirklī pārklājas ar dubļiem un smiltīm, kas kunkuļiem veļas pa miesu lejā. Kad visi esam sastājušies un pēc saraksta izsaukti, tikai tad varam skriet uz kazarmu. Vētra paceļ gaisā miljoniem sīku, asu gliemežvāciņu un triec mums pa miesu, radot sīkus pušumiņus. Kur nu mūs tādus dubļainus liks? Skrienam tālāk uz dušām mazgāties.

Ekstremālie Ziemassvētki.

1985. gandrīz nepārtraukta migla, apmācies. T. 0- +2, spiediens 760 - 756 mm.

1994. Nepārtraukts gaisa spiediena kritums no 778 mm 24. dec. līdz 737 mm 27. dec. vakarā.

1996. Gaisa spiediena paaugstināšanās no 753 mm 24. dec. līdz 783 mm 26. dec. 25. dec pilnīgi skaidrs debesis. Sals no 25. uz 26. dec nakti -28 grādi.

2001. Straujas gaisa spiediena svārstības no 735 mm 22. dec. līdz 757,5 mm 23. dec. un 734 mm 25. dec. Sals 24 dec. rītā -24 grādi.

2008. Gaisa spiediena paaugstināšanās no 751 mm 22 dec. līdz 784 mm 26. dec. T.  0--4 grādi. 25. dec. pusi dienas saulains laiks.

Neparasta dabas parādība.

Kādā ziemas vakarā, kad debesis bija skaidras un sals bija līdz -15 grādiem izkāpu no autobusa mežā un paskatījos debesīs. Debesis, kā tam pienākas, bija kā nosētas zvaigznēm, bet tur bija arī redzami neparasti izplūduši gaiši laukumi, daži lielāki citi mazāki. Pa visām debesīm to bija kādi 10 vai vairāk. Pa debesīm tie bija izkliedēti nevienmērīgi. Jo tuvāk horizontam, jo tie bija izstieptāki vertikālā virzienā. Tas bija neparasts un fantastisks skats. Atminējums bija pārsteidzošs. Pēkšņi viens plankums pārvietojās horizontāli. Un tieši zem viņa tālumā brauca mašīna ar uguņiem. Virs zemes nelielā augstumā bija plāna smalku sniegpārsliņu josla, kas planēja gaisā, veidojot it kā spoguli, kurā atspoguļojās gaismas uz zemes.

base design by: styleshout