Slēpt attēlu

Virpuļviesulis (tornado) – 2

Turpinu sēriju par vistrakāko atmosfēras parādību virpuļviesuli, ko pasaulē atpazīst zem nosaukuma "tornado". Iepriekšējā šīs sērijas rakstā pavēstīju, kādi ir cēloņi un meteo fons, lai rastos vertikālais virpuļviesulis. Ko parasti mēs saistam ar izteiktiem gubu-lietus (negaisa) mākoņiem.

Šajā reizē par to- kādi tad vizuāli (uz aci) šie ir atpazīstami. Raksta otrajā daļā: daži trakākie virpuļviesuļu rekordi pasaulē. Kopumā lietoju datus no pasaules, kas sajaukti ar manis dažām domām. Uzsklišķinot uz attēliem- varam tos dabūt lielākus.


Tātad:
1) klasiskā veidā tas lūkojas šādi- no "mātes" mātes negaisa mākoņa nokarājas miglas stabs, kas rotē ap savu asi. Pretī no zemes tiecas putekļu un visādi piepaceltu drazu mākonis. Tornado centrā ir gaisa retinājums, tamdēļ šajā iecirknī notiek ātra mitruma kondensācija- tas redzamā veidā izpaužas kā šī miglas "piltuve", un tā daudzreiz nolaižas līdz pašai zemei. VIDEO (pie Kanzasas, ASV, 24.5.2016, (c)accuweather.com). 

 

[...]

Virpuļviesulis (tornado) - 1

Aizsāku šodien sen runāto sēriju par visspēcīgāko atmosfēras paradību uz mūsu Zemes. Mēs Latvijā to saucam par virpuļviesuli. Pasaulē ir vispārzināms segvārds – tornado. Ja kaut kur tas redzams vizuāli vai, vēl trakāk, tas trāpa “manai” apdzīvotajai vietai- tad tās ir atmiņas uz visu atlikušo mūžu. Visā sērijā lietošu latvisko apzīmējumu- virpuļviesulis.


Šajā reizē – ir vispārīgā informācija. Pamatā ņemtas ziņas, kas daudz un dikti redzēta “tīmeklī”, daži izlasīti pastāsti (saites šā raksta izskaņā). Arī paša domas piemaisītas klāt.

Dabā tas izskatās sekojoši...

Uz visiem attēliem, lai tos redzētu lielākus- ir jāklikšķina. 

 


(c) stormchaser.com, pārējie zīmējumi no raksta autora.

 

Bet nu visu pēc kārtas.  [...]

Laika apstākļu prognozēšana

Laika ziņas vienmēr ir skatītākais informācijas bloks televīzijās, klausītākais radio un lasītākais avīzēs. Un tas nav nekas neparasts – galu galā tas, kāds laiks būs aiz loga rīt, parīt un aizparīt, ietekmē jebkura iedzīvotāja dzīvi. Gan ikdienā (vai neaizmirsām paņemt lietussargu?), gan darbā (vai šodien laukā varēsim vākt sienu?). Jau kopš sirmas senatnes gaidāmo laiku cilvēki ir paredzējuši pēc norisēm dabā - gan pēc tā, kādā krāsā ir debesis un kā pūš vējš, gan pēc putnu un dzīvnieku uzvedības. Tādu laika pazīmju ir milzum daudz! Piemēram, laukos zināja, ja bezdelīgas vakarā lido zemu, rīt gaidāms lietus. Ja saule pie apvāršņa noriet sārta, tad gaidāma skaidra, bet vējaina diena. Paaudzēs uzkrātā un cilvēku atmiņā glabātā pieredze ļāva prognozēt laika apstākļus arī ilgākam laika posmam. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, cik precīzas dažādos laikos ir bijušas šīs prognozes, tacu vairumā gadījumu tām ir pamatojums. Visas norises dabā ir savstarpēji saistītas, un tās ietekmē laika apstākļus.

[...]

Gaisa mitrums un tā mērīšana

Tā kā dabā ūdens iztvaikošana un kondensēšanās notiek nepārtraukti, tad atmosfēras gaisā ir ūdens tvaiks. Dabā pilnīgi sausais gaiss (bez udens tvaika) vispār nemēdz būt. Tādā mēs nemaz nevarētu dzīvot, jo visu dzīvības procesu uzturēšanai ir nepieciešams ūdens.

 

Raugoties no laika apstākļu skatījuma, tad pie mums gaisa mitrumu izraisa Rietumvēju plūsma, kas atnes mitru gaisu kopā ar cikloniem no Baltijas jūras un Atlantijas okeāna. Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums Latvijā ir 81%, kas ir salīdzinoši augsts. Vismazākais mitruma saturs gaisā ir maijā – 71%, vislielākais – novembrī un decembrī - 88%.


Gaisa mitrums ir ūdens tvaika daudzums gaisā.

 

Absolūtā gaisa mitruma mērvienība ir viens grams uz kubikmetru g/m3. Absolūtais gaisa mitrums nav nemainīgs gaisu raksturojošs lielums. Dažādās telpās dažādos gadalaikos gaisam, ko elpojam, var būt cits absolūtais gaisa mitrums. tas gan parasti nepārsniedz dažus desmitus gramu vienā kubikmetrā gaisa, ka ir tikai maza daļa no kopējā gaisa blīvuma - vairāk nekā kilograms gāzu vienā kubikmetrā (1,29 kg/m3). [...]

Lodveida zibens

Jau atkal tuvojas vasaras vissiltākais laika periods Jūlijs un Augusta pirmā puse, kad dabesīs norit visintensīvakie procesi. Pēc karstās vasaras dienas seko negaiss. Zibens šautras debesīs, kam seko pērkona grāvieni, ir bieži novērojamas parādības. Bet kā ar lodveida zibeni? Kluso vai nedaudz šņācoso lodi redzējis ir tikai retais.

 

Parastā zibens rašanās un norise mūsdienās ir izskaidrota. Dāžādu iemeslu dēļ starp mākoni un zemi rodas liela elektrisko potenciālu starpība. Izrādās, ka tā starp zemi un dažus kilometrus augstumā esošo mākoni var sasniegt pat miljardus voltu. Salīdziniet šo skaitli ar 230 V spriegumu mājas elektrotīklā! Atmosfērā rodas it kā milzīgs kondensators, kura klājumi ir zemes virsma un mākoņi, un mitrajā gaisā notiek caursite - grandiozs elektriskās izlādes process.

 

Zibens kanāla diametrs ir aptuveni 1 metrs, un sekundes desmitdaļas laikā (0,1 s) no mākoņa uz zemi daudzu impulsu veidā noplūst desmitiem kulonu (10 C - 100 C) liels elektriskais lādiņš. Tas izraisa tūksošiem ampēru stipru strāvu, kas sakarsē gaisu, un tas arī redzams kā zibens uzliesmojums. Pērkona dārdus dzird vēlāk, jo skaņa izplatās miljons reižu lēnāk nekā gaisma. Enerģija, kas rodas var saniegt 10 gigadžoulus. Tā patiešām ir postoša enerģija! Tik lielu enerģiju varētu iegūt triecienā, ja 100 tonnas smagu kravu nomestu no kilometru liela augstuma. [...]

< 1 2 3
...
4 5 6
...
7 8 9 >
base design by: styleshout