Sudrabainie mākoņi - visaugstākie mākoņi!

Sudrabainie mākoņi - visaugstākie mākoņi!

Cilvēki ikdienā parasti redz (bet ne atpazīst) 10 parastākos mākoņu veidus. Tomēr tikai salīdzinoši neliela sabiedrības daļa zin to, ka bez šiem desmit parastākajiem veidiem pastāv arī divas krasi atšķirīgas mākoņu formas – sudrabainie (NLCs) un perlamutra mākoņi (PSCs).
Perlamutra mākoņus šajā rakstā tālāk neaplūkosim, jo tie mūsu platuma grādos neparādās (lai gan nav pilnībā izslēgts – tie ir novēroti pat Anglijas dienvidos).

Sudrabainie mākoņi nav pieskaitāmi pie parastajiem troposfēras mākoņiem, galvenokārt tāpēc ka tie atrodas aptuveni 82 km virs zemes virsas – mezosfērā. Pastav uzskats, ka sudrabainie mākoņi sastāv no ārkārtīgi sīkiem ledus kristāliņiem. To pētīšana ir sarežģīta, jo tie atrodas par augstu zemes aparatūrai, bet par zemu kosmiskajām iekārtām.

Lai veidotos šie mākoņi, temperatūrai mezosfērā jāpazeminās vismaz līdz -125 grādu atzīmei.
Bet ar zemu temperatūru vien nepietiek, vajadzīgi arī mikroskopiski puteklīši (kondensācijas kodoli) ap ko veidoties ledus kristāliņiem. Bet no kurienes rodas sīkie puteklīši? Ir divas galvenās versijas. Pirmā, ka tie nāk no meteoru putekļiem. Otrā versija vēsta ka tās ir vulkānisko pelnu daļiņas, jo pirmie sudrabainie mākoņi tika novēroti drīz pēc Krakatau vulkāna izvirduma.

Lielu iespaidu uz mākoņu biežumu atstāj arī Saules aktivitāte, minimuma gados mezosfēra atdziest vairāk un līdz ar to rada labvēlīgākus apstākļus sudrabainajiem mākoņiem. Šobrīd esam periodā, kad aktivitāte pieaug, tāpēc to, cik veiksmīga būs šī gada sezona ir grūti spriest.

Gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē mezosfēra visaukstākā ir vasaras mēnešos.
Mezosfēras temperatūras grafiks virs Anglijas, lai gan mērījumi veikti tālu no Latvijas, tie labi atspoguļo kopējo tendenci mezosfērā.

Pie mums sudrabaino mākoņu sezona ilgst no maija pašām beigām līdz augusta sākumam, bet otrpus ekvatoram no decembra līdz janvārim.
Ziemeļu puslodē sudrabainie mākoņi ir redzami daudz biežāk.


Sudrabaino mākoņu novērošana


Kā jau minēju augstāk, pie mums sudrabainos mākoņus var novērot vasaras periodā. Lielākā daļa sudrabaino mākoņu tiek novēroti laika periodā no jūnija vidus līdz jūlija vidum.


Prognozēt to parādīšanos ir tikpat kā neiespējami. Kā arī jāpiebilst, ka arī katru nakti mākoņi nebūs redzami. Pirmais nosacījums ir skaidra nakts. Novērojumiem vēlama atklāta vieta, bez šķēršļiem,īpaši Z virzienā.


Būtisks priekšnosacījums – Saulei jābūt 6 - 16 grādus aiz horizonta , tad tā apspīd slāni, kurā ir sudrabainie mākoņi. Raksturīga to pazīme ir spīdēšana. Parasti dominējošā krāsa ir zilganbalta, vai gaiši zila, bet reizēm sastopami arī mākoņi ar sarkanīgu, dzeltenu un pat zaļganu toni.

Sudrabaino mākoņu novērošanas shēma

Visbiežāk sudrabainie mākoņi parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta un parasti ir redzami visu nakti. Reizēm ir novērojama izteikta kustība, dažkārt nakts gaitā tie pilnībā izzūd. Šī ir arī viena no retajām naktī novērojamajām parādībām, kurai būtiski netraucē pilsētas apgaismojums. Parasti tie nepaceļās augstāk kā 20 -30 grādus virs horizonta un novērojami tikai ziemeļu pusē. Tomēr dažkārt gadās spēcīgāki eksemplāri un tad sudrabainie izplešās uz R un A pusēm, kā arī paceļās pat 90

Kā Tu vērtē šo rakstu?
  1. 26.05.2012 19:46

    Vērtīgs un izglītojošs raksts, bija interesanti palasīt.
    Par angļu valodu - pie šāda attēla problēmu nav. :)

    Ielādē...
  2. 26.05.2012 22:40

    Labs raksts,pagaidām šogad vel tie mākoni nav noveroti,bet gan jau :) Meteolapā nu jau prasas speciaļa sadaļa tadiem izglitojošiem rakstiem, lai ar laiku nepazūd kopejā rakstu plūsmā.

    Ielādē...
  3. 27.05.2012 10:46

    Atceros, kad senos laikos strādāju ZA Baldones Radioastrofizikas Observatorijā, runāja, ka jau toreiz, gadus vēl tad atpakaļ, bijuši jaunie censoņi, kas jau pag. gs. 60. gados centušies nodarboties ar to pētīšanu - to starojumu radiodiapazona spektrā. Ja pareizi atceros un kaut ko nejaucu, runa bija par "svilpojošajiem mākoņiem". Nezinu kādā frekvencē, bet acīm redzot uz tās ir klājusies virsū svilpjoša modulācija. Par viļņa garumu varēja spriest pēc kārtīgām dipolu pātagām.

    Ielādē...
  4. 27.05.2012 18:57

    Sudrabainie makonji 2010. gada Ligo nakti Mersraga. Bija loti skaisti!!! Skatīt šeit, šeit un šeit.

    Ielādē...
  5. 27.05.2012 23:17

    Maisam gals vaļā! Divās iepriekšējajās naktīs vietām Krievijā un Britu salās novēroti pirmie sudrabainie mākoņi!
    Tā ka sākam vaktēt naksnīgās debesis. :)

    Ielādē...
  6. 29.05.2012 14:13

    Par tēmu iesaku - norādījumi mākoņu novērošanai. Diktigribētāji varētu saņemt arī pdf brošūru

    Ielādē...
    1. 29.05.2012 14:19

      Man atkal svarīgāk - kaut kādā veidā šos iekadrēt, kad būs pie debesīm - skaidrās vasaras naktīs...

      Ielādē...
      1. 29.05.2012 14:45

        Kādas problēmas ar iekadrēšanu? Skatu meklētājs tak ir! Vai arī kaut ko nesapratu...
        P.s. Vislabāk lietot normāla atvēruma objektīvu vai vieglu platleņķi.

        Ielādē...
        1. 29.05.2012 15:05

          Esmu diezgan drošs, ka Raitis ar vārdu "iekadrēt" ir domājis "nobildēt". :)
          Bet jā, ar "ziepjutrauku"tas būs visai pagrūti..., ar kādas jaunākas paaudzes un nopietnāku kompaktkameru varētu mēģināt.
          Tomēr sudrabainajiem mākoņiem, tāpat kā vairumam naktī novērojamo parādību vislabākā ir spoguļkamera. Ērti kontrolēt uzstādijumus manāli, kā arī "trokšņi" bildē daudz mazāki.

          Nelabojams - varbūt ir iespēja saņemt to pdf brošūru?
          Ja tā ir tā, kuru domāju(ar NLCs bildēm), tad esmu viņu "veiksmīgi" pazaudējis.

          Ielādē...
  7. 31.07.2012 11:21

    Es tikko atklāju (pateicoties Jūsu rakstam), ka esmu dokumentējis kaut ko ļoti unikālu!
    3. Jūlija (2012) naktī (ap 2am) jau grasījos doties gulēt, paskatījos ārā pa logu un ieraudzīju ļoti interesantu skatu, - sudrabotas līnijas debesīs. Tās patiešām piesaistīja manu uzmanību ar savu skaistumu un tāpēc šo parādību arī nofotografēju.

    Ielādē...